Cēsu Bērnu un jauniešu centra jaunatnes darba Metodiķe un Cēsu pilsētas jauniešu domes kuratore
Pašos pirmsākumos ideja par jauniešu centru veidošanu nāca no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Un ir jauki, ka ideja par jauniešu centriem rajonā attīstās.
Pusaudžiem ir zināms vecums, kad viņus vēl nelaiž klubos un arī kāpņutelpās neviens viņus īpaši nemīl. Kur lai jaunieši paliek? Ideja par jauniešu centriem jebkurā gadījumā nāk no rietumiem, jo tur šādi centri ir katrā mazpilsētiņā un mikrorajonā. Arī cēsniekiem šīs izklaides un atpūtas iespējas tomēr ir nedaudz plašākas, bet bērniem laukos tas droši vien ir citādāk. Lielas problēmas laukos sagādā arī transports, kas bērnus no attālākiem pagasta nostūriem aizvestu līdz šādam centram. Vecāki vakara stundās ir aizņemti ar saimniecības darbiem, ne vienmēr atliek laika un iespējas bērnus vizināt. Un tā jau lielākoties ir, ka jaunieši pagastu centros pārsvarā dzīvojas pa autobusu pieturām.
Taču, runājot par jauniešu centriem, jādomā par to, ko tie piedāvā. Igaunijā ir divas augstskolas, kurās sagatavo jaunatnes darbiniekus. Mums nav nevienas profesionālās izglītības iestādes, kas sagatavotu šādus speciālistus. Tas būtu liels atspaids, ja jauniešu centros strādātu arī profesionāli darbinieki. Domāju, šos centrus nevajadzētu gluži pārvērst par interešu centriem. Ne vienmēr vajag radošās nodarbības, lai tas nepārvērstos par foto vai rokdarbu pulciņu. Vajadzētu saglabāt dažādību. Viens pedagogs, protams, šādā centrā būtu par maz. Vajadzētu domāt par dažādu cilvēku pieaicināšanu no malas. Noderētu veidot arī jauniešu diskusijas. Bijušie centra biedri var atgriezties un pastāstīt par savu studentu dzīvi galvaspilsētā. Tas ir daudz ietekmīgāk, ja pusaudžu priekšā nostājas bijušais skolas biedrs, nevis skolotāji vai universitāšu pārstāvji. Varētu attīstīt ideju, ka jauniešu centros pusaudži tiekas ar savā pilsētā, rajonā zināmiem cilvēkiem. Mēs tagad esam tendēti uz pasaules mēroga zvaigznēm, bet īsti nemākam kontaktēties savā starpā. Ķeram augstas un tālas lietas, bet piemirstam, ka labs ir arī tas, kas atrodas līdzās. Ir taču blakus tik daudz cilvēku, kuri sasnieguši augstus mērķus vai vienkārši labi dara savu darbu. Kāpēc gan šāds cilvēks nevarētu atnākt pie jauniešiem un pastāstīt par savu dzīvi, darbu vai vienkārši parunātos ar jauno paaudzi un ieklausītos viņos.
Būtu jauki, ja ar laiku izveidotos arī pieredzes apmaiņa starp visiem izveidotajiem centriem. Un, nenoliedzami, būtu lieliski, ja ar laiku katrā pagastā būtu pa jauniešu centram. Pilsētā jau diviem esošajiem droši varētu piepulcēties vēl pāris.
Patiesībā jau mūsdienu sabiedrībā izveidojies viedoklis, ka pusaudži ir traki, neaudzināti… Bet visi šie bērni taču ir pašu audzināti. Viņus te neviens nav atvedis un licis darīt sliktos darbus. Paši esam tik aizņemti, ka nevienam vairs nav īsti laika ar viņiem nodarboties. Un jauniešu centri ir alternatīva, kur viņiem pavadīt brīvo laiku. Svarīgi jau ir tas, ka šajā laikā viņi atrodas siltumā un zināmā drošībā. Nav normāli, ka jaunieši tusējas pie veikaliem, tad ir izsisti logi un sadarīti vēl visādi brīnumi…
Runājot par jauniešu centru attīstību nākotnē, domāju, ka jābūt vienam pastāvīgam darbiniekam, kurš ikdienā ir centrā, bet tā nevar būt tikai viena cilvēka kompetence. Labi, ja būtu iespēja piesaistīt dažādus speciālistus, pedagogus, nevalstiskās organizācijas vai jebko citu. Lai ir dažādība, lai jauniešiem ir iespēja visu ko pamēģināt, jo lielākoties viņi paši vēl nezina, ko var un grib. Esmu bijusi arī ārpus Latvijas šāda veida centros. Negribētos, lai pārņemam zviedru modeli, kur jauniešu centri vairāk ir brīvā laika centri. Tur spēlē biljardu, skatās televīziju un, protams, ir ļoti labi materiāli nodrošināti, taču nedomāju, ka viņi varētu tik feini apgleznot māla podiņu kā mūsējie. Tur filozofija ir uz patērētāju, bet paši viņi daudz neko nerada. Nav redzama jaunieša personiskā izaugsme. Domāju, ka jauniešu centru mērķis būtu dot tai daļai bērnu, kuriem nav citu iespēju, vispār kaut ko uzzināt, bet citiem pilnveidoties. Lai ir izaugsmes iespējas. Varbūt viņš pat uz skolu negrib iet, bet šajā centriņā darboties viņam patīk. Labi ir, ka kaut kas tiek ne tikai miesai, bet arī garam. Pierakstījusi Liene Lote Sīle
Komentāri