Vēstulē vēl iztirzāts ceturtdien pārdzīvotais un ir neizpratne, kāpēc mediķi atteikušies no vismaz 30 jauniem donoriem, ja paši apgalvo, ka Latvijā donoru skaits sarūk un nereti asinis pietrūkst.
Sazinājāmies ar Cēsu rajona slimnīcas asinssagatavošanas nodaļas virsmāsu Anitu Beķeri, kura nenoliedza, ka nācies jauniešiem atteikt.
“Nevienu negribējām aizvainot. Jauniešiem teicām, ka visus nevaram apkalpot vienlaicīgi. Todien pie durvīm stāvēja apmēram 50 donori. Mums ir šauras telpas, nav tādu iespēju. Vienā dienā varam apstrādāt konkrētu asins daudzumu. Jādomā, kur to mūsu slimnīcā izmantot, kā pārsūtīt uz Rīgu. Valsts asinsdonoru centrs reizēm izvēlas konkrētas grupas asinis. Asinis ir tā manta, ko nevar glabāt mūžīgi. Piezvanīju uz skolu un lūdzu, lai jaunieši pie mums nāk katru nedēļu pirmdienās un ceturtdienās, bet pa grupiņām. Šoreiz ir sanācis pārpratums, jo ikdienā nāk pieci, citreiz desmit asins ziedotāji. Protams, ka donori ir vajadzīgi,” paskaidroja Anita Beķere.
Daina sūdzējās arī par to, ka jauniešiem jākavē mācību stundas, lai nodotu asinis. Arguments ir vietā, jo asinssagatavošanas nodaļā donorus gaida pirmdienās un ceturtdienās no astoņiem līdz vienpadsmitiem rīta pusē.
“Ja zinām, ka nāks donori, tad strādājam arī līdz vieniem, diviem, taču lūdzam iepriekš pieteikties. Es saprotu, ka jaunajiem donoriem tās trīs darba stundas liekas ļoti īss laiks, bet ar asins noņemšanu process nebeidzas. Vairāk stundu paiet, lai asinis sadalītu. Kāpēc tikai divi donoru rīti? Tāpēc, ka asins analīzes jāved uz Rīgu un automašīnu atsūta otrdienās un piektdienās,” pastāstīja Anita Beķere.
Citāts no redakcijā saņemtās vēstules.
”Pazīstot sevi, simtprocentīgi zinu, ka vairāk neiešu uz turieni! Gribēju palīdzēt cilvēkiem, un tagad man iekrita rokā iespēja palīdzēt…. Sniegt kādu labumu citam. Varbūt tas ir pārspīlējums, bet ceru, ka lieku aizdomāties kādam slimnīcas pārstāvim,”
redakcijā savu nostāju izklāstīja Dainas māte, kura sprieda, ka jauniešiem saņemties kļūt par donoru, nodot asinis ir liels pārdzīvojums, ka tagad nākas pārdzīvot arī atteikumu.
“Tiešām bija jaunieši, kuriem kļuva slikti. Arī tāpēc šaurās telpās nevarējām ļaut drūzmēties pussimts jauniešiem. Nav taču tā, ka viņus nesaprotam. Vēlme ziedot asinis ir pati cēlākā. Es vēlreiz uzsveru, ka tas bija pārpratums,” sacīja Anita Beķere un aicina Cēsu 4. arodvidusskolas audzēkņus, arī Dainu, turpmāk palīdzēt līdzcilvēkiem.
Komentāri