Policijai nereti nākas konstatēt, ka nepilngadīgie kāro iedzert aizliegtos – alkoholiskos – dzērienus, kā arī uzsmēķēt. Vēl pagājušajā nedēļā saņēmām satraucošas ziņas par divām nepilngadīgām meitenēm, kuras alkohola reibumā nonākušas slimnīcā.
Šogad bijušā Cēsu rajona teritorijā konstatēti 47 gadījumi, kad nepilngadīgie atradušies alkoholisko dzērienu ietekmē. Tādi gadījumi ir un atkārtojas. Valsts policijas darbinieki novērojuši, ka statistika savienojama ar dažādiem pasākumiem, festivāliem, brīvlaiku un siltajiem vasaras vakariem.
Lai gan valstī likums paredz bargu sodu par alkohola tirgošanu nepilngadīgām personām, pusaudži ir izmanīgi un izmanto dažādus ceļus grādīgā ieguvei. “Visbiežāk alkohols un cigaretes nopirkti veikalā, un to iegādājas kāds pilngadīgais draugs. Tāpat ir arī pieaugušie, kuri par noteiktu atlīdzību izdara lāča pakalpojumu un pusaudzim nopērk alkohola pudeli vai cigaretes. Gadījumi, kad nepilngadīgais alkoholu ieguvis mājās, piemēram, bez atļaujas paņēmis pudeli no vecākiem, ir ļoti reti – šogad viens. Taču jāteic, ka bērns drīzāk samelos, sakot, ka uzpircis onkuli pie veikala, kura vārdu nezina, nekā atklās, ka dzērienu nozadzis vecākiem,” pauž Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Valda Cīrule.
Informācija, kas iegūta no jauniešiem, tiek apkopota un profilaktiskajos reidos izmantota, veicot kontrolpirkumus. Reidos pārdevējām sastādīti trīs administratīvie protokoli un pie atbildības sauktas trīs pilngadīgas personas, kuras pie veikaliem nodevušas alkoholiskus dzērienus nepilngadīgajiem: “Protams, pārdevēji ir informēti, ka alkohola un tabakas izstrādājumu pārdošana pusaudzim, neprasot uzrādīt dokumentus, ir sodāma rīcība, bet vienmēr seko vieni un tie paši attaisnojumi – pircējs izskatījās vecāks, kā ir patiesībā; aizmirsu paprasīt dokumentus; rinda bija gara, cilvēku daudz, gribēju visus pēc iespējas raitāk apkalpot. Taču šādi iemesli neatbrīvo ne no atbildības, ne piemērojamā soda.”
Jāmin, ka atbildība gulstas ne tikai uz pārdevēju, bet arī uz vecāku pleciem. Tiek izvērtēta viņu rīcība, skatīts, vai tie pildījuši savus pienākumus nepilngadīga bērna, pusaudža alkohola lietošanas novēršanai.
Piesaucot “Skroderdienas Silmačos”, nāk prātā aina, kurā jaunieši, tikuši pie Jāņu dienas alus kausa, ņemas našķoties. Lai arī šāda rīcība, vērojot uzvedumu, izraisa jautrību un šķiet tāda nevainīga bērnu meņģēšanās, jāteic, ka mūsdienās alu mājas apstākļos brūvē retais, toties mājas vīnu ražotāju gan kļuvis vairāk. Joks paliek joks, taču arī šie apstākļi neizslēdz iespējamību bērna brīvai piekļuvei pie apreibinošām vielām.
“Bez šaubām, pašpatēriņam mājas apstākļos var raudzēt likuma normatīvajos aktos noteiktos atļautos alkoholiskos dzērienus, tomēr vecākiem ir pienākums parūpēties par to, lai šis brūvējums nebūtu brīvi pieejams nepilngadīgajam. Ja vecāki šādu prasību nav ievērojuši, viņus var saukt pie administratīvās atbildības. Tātad, ja policijas redzeslokā ir nonācis bērns vai pusaudzis alkohola reibumā, nekavējoties tiek vērtēta vecāku atbildība, un, ja atklājas, ka vecāki nav izdarījiuši visu, kas minēts viņu pienākumos, iestādes var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 210 eiro,” sarunā uzsver V. Cīrule.
Taujāta par nelegālajām alkohola un cigarešu tirgotavām, V. Cīrule vēsta, ka tādu vēl arvien netrūkst, un jaunieši tautā sauktajās točkās iegādājas cigaretes, bet mazāk alkoholu. Kāpēc šāds iedalījums, to esot grūti izskaidrot, taču, minot biežākos iemeslus, kāpēc jaunieši vispār izvēlas apreibināties, policijas pārstāve saka, ka savu pamudinājumu dod vecākie draugi un nereti alkohola lietošana asociējas ar jautru laika pavadīšanu. Kāds no aizturētajiem atzinies, ka vēlējies tikai pamēģināt: “Man sajauca kokteili, es pagaršoju un tālāk neko neatceros.”
Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas speciāliste Dzintra Kozaka sarunā teic, ka šādi gadījumi ir bijuši un noteikti būs. Protams, situācijas ir satraucošas, taču nevarētu teikt, ka alkohola lietošanas fakts par sevi ir nebijis un unikāls. Profilakses darbs skolās notiek regulāri, un klašu audzinātāji ir izglītoti.
“Pati strādāju administratīvajā komisijā, kur šos gadījumus izskata, bet vēlos uzsvērt, ka mūsu redzeslokā nonāk arī ļoti apzinīgi bērni no gādīgām ģimenēm. Pusaudži pamēģina alkoholu, neprotot izvērtēt sekas. Viņi notikušo ārkārtīgi nožēlo un jūtas slikti savu vecāku priekšā, savukārt vecāki nezina, ko domāt.
Katra situācija jāvērtē plašākā kontekstā, un, izprotot situācijas gaitu, ne vienmēr krāsas ir tik biezas, kā to atspoguļo fakti. Tas ir gadījums, tā nav sistēma. Ar šiem bērniem ģimenē ir runāts par alkohola lietošanu tieši tāpat kā par satiksmes drošību, bet mēs katru dienu redzam, ka, par spīti runātajam, avārijas notiek. Tomēr gadās pusaudži, kuri sēž pretī un smaida. Izliekas, ka viņu sirdsapziņa klusē, taču es kā pedagogs varu teikt, arī smaids ir aizsardzības reakcija. Administratīvās komisijas mērķis nav uzlikt naudas sodu, mērķis ir likt pusaudzim aizdomāties, ka tā ir viņa dzīve un ne jau manā priekšā viņš ir atbildīgs, bet gan savā un savu vecāku priekšā,” viedokli pauž Dz. Kozaka.
Komentāri