Ir nodibināta politiskā partija “Kustība PAR!”. Par partijas valdes priekšsēdētāju dibinātāju kopsapulce ievēlēja Danielu Pavļutu. Kas šobrīd ir zināms par tikko tapušo partiju?
Kā zināms, kopš 26. jūlija manifestam “Mēs esam PAR!” pievienojušies vairāk nekā 600 Latvijas pilsoņu. Jāpiebilst, ka manifestu parakstīja daudzi sabiedrībā zināmi un ievērojami cilvēki, arī zinātnieki ar starptautisku vārdu – piemēram, matemātiķis un kvantu fiziķis Andris Ambainis, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, ārsti, mūziķi, uzņēmēji, skolotāji un vēl daudzu profesiju pārstāvji.
Ja par partijas galvenajām nostādnēm, tad politiskā partija “Kustība PAR!” ir proeiropeiska liberāli centriska partija, kas piedalīsies Saeimas vēlēšanās 2018. gadā. Tās pamatvērtības ir brīvs cilvēks, saliedēta sabiedrība, tiesiska valsts, Eiropas vienotība. Partijas mērķis ir nodrošināt vienādas iespējas visiem Latvijas cilvēkiem modernā, tiesiskā Eiropas valstī.
Vai partijai ir nākotnes izredzes?
Lai gan daudzi pašmāju politikas darboņi daudzus gadus ir centušies padarīt jēdzienu “liberālisms” gandrīz vai par nāves grēku un viņiem palīdz arī Krievijas informatīvā telpa, kas liberālismu pasniedz bezmaz vai kā noziegumu, bet demokrātiju par kaut ko tādu, kas jāpiemēro īpašām vajadzībām un nozīmē pavisam ko citu, nekā klasiskā izpratne, Latvijā liberālu partiju niša līdz šim ir bijusi tukša. Skaidri saprotama eiropeiska virzība līdz šim bijusi “Vienotībai”, jo pārējās partijas, gan piesaucot demokrātiskās vērtības, vairāk gājušas konservatīvā virzienā, brīžam pat ar tādu kā sektantisku pieskaņu. Sak, Eiropa un pasaule ir kas viens, bet mēs esam īpaši, mums vajag īpašo demokrātiju un tamlīdzīgi, kas ļoti atgādina Krievijas nostāju. Vienīgā atšķirība, ka Krievija runā par krievu īpašajām vajadzībām un tiesībām, bet pašmāju darboņi – par latviešu īpašajām tiesībām un vajadzībām.
Tikko dibinātajā partijā lielāko tiesu ir cilvēki, kuri līdz šim politikā nav darbojušies, kuri ir apliecinājuši un atraduši sevi savā darbā, un politika viņiem nav vajadzīga kā biznesa veids, kurā tikt pie naudas, mantas un varas. Citiem vārdiem sakot, šiem cilvēkiem valsts nav slaucama kaza, bet viņiem tā tiešām rūp. No vienas puses, tas vieš cerības, ka politikā var ienākt citi cilvēki, cita paaudze, kuriem daudz skandinātās demokrātijas vērtības nav tikai tukša skaņa. No otras puses, partijā ir arī cilvēki ar garu politisko vēsturi, kas gan var palīdzēt jaunpienācējiem politikā, gan arī tos gremdēt, mēģinot padarīt partiju par praktiskās, ciniskās politikas spēlētājiem. Un runa, manuprāt, ir ne jau par bijušo Zatlera Konservatīvās partijas biedru Danielu Pavļutu.
Partijas valdē ir ievēlēta arī bijusī “Vienotības” politiķe Ilze Viņķele, bet viņas dzīvesbiedra brālis Pēteris Viņķelis ir ievēlēts Pārskata padomē. Kādēļ ir bažas par Viņķeļu ģimenes jeb klana, kā viņus dažkārt Latvijā dēvē, ienākšanu tikko dibinātajā partijā?
Izglītoti, ar pieredzi politikā un amatos, šie cilvēki, protams, labi pārzina vēlētājiem neredzamo politikas virtuvi. Ilze Viņķele savulaik bija “Tēzemei un Brīvībai”/LNNK, tad, paņemot līdzi grupu apvienības biedru, piedalījās partijas “Pilsoniskās savienība” dibināšanā, kļuva par tās valdes locekli. Kad dienaskārtībā parādījās jautājums par partiju apvienošanos, veidojot “Vienotību”, Viņķele aģitēja “Pilsoniskās savienības” biedrus par apvienošanos, dažkārt izmantojot savdabīgas metodes. Pēc “Vienotības” izveidošanās Viņķele no tās saraksta tika ievēlēta Saeimā, tika ievēlēta Saeimā arī ārkārtas vēlēšanās, kļuva par labklājības ministri un kādu laiku valdības sēdēs aizvietoja Ministru prezidentu Valdi Dombrovski , kad viņš bija ārvalstu vizītēs. Tad politiķes augšupeja aprāvās, kaut gan arī 12. Saeimas vēlēšanās viņa no “Vienotības” saraksta Saeimā tika ievēlēta, bet aizvien vairāk bija jūtams, ka viņas stabilās pozīcijas pamazām zūd, un runas par viņu kā nākamo premjeri pieklusa. Drīz vien Viņķele kopā ar grupiņu domubiedru kļuva par partijas iekšējo opozīciju, tika pat skatīts jautājums par viņas izslēgšanu no partijas, bet runas par to, ka deputāte meklē iespēju veidot jaunu partiju vai piedalīties kādas topošas partijas veidošanā, nerimās, līdz šogad politiķe kopā ar četriem domubiedriem izstājās no partijas. Tagad Ilze Viņķele ir ievēlēta jaunās partijas valdē. Viedokļi, kādēļ politiķe sākumā partijās ir ieredzēta un virzās pa karjeras kāpnēm augšup, bet pēc tam meklē citu partiju, kā bonusu līdzi paņemot iepriekšējās partijas biedru grupu, atšķiras. Vieni uzskata, ka politiķei traucē raksturs, otri teic, ka viņai galvenais ir vara un ietekme, tādēļ agri vai vēlu politisko intrigu dēļ no partijas nākas aiziet. Lai kā nu tur arī būtu, Viņķele un viņas ģimenes pārstāvji un domubiedri jaunajai partijai “Kustība PAR!” var kļūt gan par labu palīgu, gan par gremdētāju, padarot to līdzīgu daudzām citām partijām, kuras patiesībā ir interešu grupas, ne partijas. Jāpiebilst, ka arī Pēteris Viņķelis ir bijis ne vienā vien partijā, no “Vienotības” saraksta ir bijis ievēlēts Rīgas domē, bet mandātu nolika, un ir Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes padomnieks.
Protams, gan jau jaunajā partijā ir iestājies arī kāds karjerists un aprēķinātājs, jo nav iespējams, ka tādi cilvēki vairs nemeklē sev izdevību tikt pie kāda labuma, izmantojot politiku. Partijas nostādnes un jaunās paaudzes cilvēki ar citu domāšanu un vērtībām vieš cerību, ka Latvijas politikā var kaut kas mainīties uz labo pusi. Vai partija spēs tikt galā ar visiem gaidāmajiem šķēršļiem, apmelojumus un dažu biedru ambīcijas ieskaitot, rādīs laiks.
Komentāri