Sestdien notikušā partijas “Jaunais laiks” (JL) ārkārtas kongresā par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Krišjānis Kariņš, savukārt par partijas domes vadītāju – Einars Repše. Tādējādi vismaz uz laiku ir sadalīta vara partijas vadībā un novērsta šķelšanās iespēja.
Abi lielākie konkurenti partijas iekšienē – K.Kariņš un E.Repše ir ieguvuši amatus, kas pasvītro viņu savstarpējo atkarību. Izskatās, ka tieši E.Repšes dēļ tika izveidota partijas dome, par kuras vadītāju viņš tika ievēlēts. Partijas dome sastāvēs no domes priekšsēdētāja, nodaļu vadītājiem, kā arī pa vienam pārstāvim uz katriem 50 partijas biedriem. E.Repše par jauno institūciju izteicies, ka tā “būs pietiekami autoritatīva sapulce, un es gribēšu redzēt to valdes priekšsēdētāju, kas varēs ignorēt domes viedokli”. Sagaidāms, ka vismaz pirmajā institūcijas darbības periodā ir sagaidāmi ietekmes sfēru pārdales cīniņi.
Tomēr tas nenozīmē, ka partija nu var dzīvot ilūzijās, ka līdz ar amatu sadalīšanu iestāsies jauni mierīgi laiki. “Savstarpējās attiecības JL ir tik nokaitētas, ka grūti iedomāties, kā šie cilvēki atkal varēs vienoti strādāt kopā un kā E.Repšes domubiedri tiks iesaistīti K. Kariņa komandā,” raksta “Jaunajam laikam” simpatizējošais laikraksts “Diena”. To varēja manīt arī kongresā, kad daži no partijas redzamākajiem cilvēkiem – Sandra Kalniete, Ilma Čepāne un Kārlis Šadurskis – kritizēja Einara Repšes vadības stilu. Tāpat tika norādīts uz nedemokrātisko vadības stilu, kura dēļ daudzi lēmumi tiek pieņemti šaurā personu lokā. Nav gaidāms, ka no šādām runām īpaši daudz kas mainīsies: arī Rīgas domniecei Maijai Stefanei, kas norādīja – savā laikā aizejot no Aigara Kalvīša valdības, valde nav uzklausījusi visus viedokļus, E.Repše lika paklusēt.
Kongresa laikā vairāki delegāti norādīja uz nepieciešamību atkal atgriezties pie varas. JL politiskie konkurenti jau vairākkārt
likuši noprast, ka gaida partijas galu, ko neapšaubāmi radītu pietiekami ilga palikšana opozīcijā – daļa partijas biedru, kas vēlas piedalīties politiskajā procesā, tiktu pārvilināti varas partiju pusē, savukārt pārējie gluži vienkārši nīkuļotu opozīcijā bez cerībām tikt pārvēlētiem nākamajās Saeimas vēlēšanās. Februāra sākumā krita arī pēdējais JL varas bastions – Rīgas dome ar tās bijušo vadītāju Aivaru Aksenoku, tāpēc jautājums par tikšanu pie varas ir gana sāpīgs.
Līdz šim neko daudz JL sava kvēlā sapņa piepildīšanai darījuši nav. Valdības nestabilitātes mirkli, kas iestājās pēc tam, kad pret valdošās koalīcijas rīcības metodēm sāka iebilst Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, partija efektīvi izmantot nespēja un pašlaik par iespēju tuvākajā laikā atgriezties pie varas runāt ir grūti. Iespējams, ka vēl kārtējais jaunais laiks nav pienācis. Nestabila valdība nav valsts interesēs, tāpēc ilgstoši un puslīdz efektīvi mēģinājumi to “sašūpot” var derēt tikai pašiem “šūpotājiem” par izklaidi, nevis par valsts pozitīvas attīstības priekšnoteikumu.
Komentāri