Lai arī nemitīgi tiek runāts, ka Latvijā uzņēmējdarbība neattīstās, ka trūkst gan uzņēmīgu cilvēku, gan ideju,tik traki tomēr nav. Ir gan idejas, gan uzņēmēji, kuri gatavi riskēt. Atklājot zivju audzētavu Inešos, arī tika runāts par uzņēmēju neatlaidību, drosmi īstenot idejas.
“Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš uzsver, ka cilvēkam vispirms jau jādara tas, kas patīk, ko viņš saprot, jo ir vai nu pieredze, vai attiecīga izglītība. “Tie projekti, kas izdodas, ir tie, kuru īstenotāji saprot, kā veidot biznesu, ka ieguldījumam jābūt ilgtspējīgam un tam, ko dari, jābūt sirdslietai. Īpaši sākumā jārēķinās, ka būs daudz pārsteigumu. Diemžēl ne visi izprot šīs patiesības. Bieži cilvēkam, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, nākas atgādināt, ka ar vēlmi vien nepietiek un finanses ir jārēķina. Naudu tāpat vien nedod. Jau izsniedzot kredītu, ir jāredz, kad ieguldītais atmaksāsies. Ja tā nav, vai vērts sākt un aizņemties naudu,” pārdomās dalās Reinis Bērziņš.
Lai noskaidrotu Latvijas uzņēmumu pieredzi, vajadzības un šķēršļus ārējā finansējuma iegūšanā, “Altum” janvārī veica līdz šim apjomīgāko pētījumu, aptaujājot 2255 Latvijas uzņēmumus. Pētījums liecina, ka uzņēmumiem trūkst naudas attīstībai, taču tie nesteidzas ņemt aizdevumus kredītiestādēs, mēģinot ieguldīt attīstībā īpašnieku aizdoto naudu vai kompāniju nesadalīto peļņu, taču ar šiem līdzekļiem nepietiek. Dažādu nozaru uzņēmumiem ir atšķirīgi arī aizņemšanās mērķi. Pakalpojumu uzņēmumiem finansējumu visbiežāk vajag jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai (55%), ražošanas nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem – pamatlīdzekļiem (77%), būvniekiem – apgrozāmajiem līdzekļiem (58%). Savukārt aizdevuma ņemšana eksporta veicināšanai ražošanas nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem ir aktuālāka nekā citiem. Uzņēmēji atzinuši, ka pēdējo trīs gadu laikā ārējais finansējums bijis nepieciešams katram otrajam jeb 50% uzņēmēju, savukārt to saņēmuši ir 33% jeb katrs trešais uzņēmums. Par 150 tūkstošiem lielāks finansējums nepieciešams 23% uzņēmumu, no kuriem tikai 3% uzņēmēju norāda, ka vajag finansējumu virs miljons eiro. Liela apjoma finansējums visbiežāk nepieciešams ražojošiem uzņēmumiem.
Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš uzsver, ka “Altum” pētījumā secināts, ka Latvijas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā būs nepieciešams finansējums septiņu miljardu eiro apmērā.
“Ar idejām grūti pārsteigt, bet nevaram iedomāties, cik dažādi var būt risinājumi, produkti. Jauno uzņēmēju forumā redzējām, kā jauni puiši izveidojuši uzņēmumu, kur ar 3D printeriem printē protēzes un detaļas aviokompānijām. Tādu piemēru ir daudz,” stāsta Reinis Bērziņš.
“Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes loceklis Aleksandrs Bimbirulis atzīst, ka, protams, Rīgā aktivitāte ir lielāka, jo tur vienkārši ir vairāk cilvēku. “Taču arī reģionos ļoti daudz kas notiek. Ideju ir daudz, bet pietrūkst prasmju. Zivju audzētavas īpašniekiem ir pieredze uzņēmējdarbībā. Viņi strādāja, gan pārliecinot partnerus, gan “Altum”, gan uzreiz meklējot noieta tirgu. Lai uzceltu rūpnīcu, protams, vajadzīgas prasmes un ieguldījums, bet būtiskākais atrast tirgu, realizēt produkciju. Jābūt drosmīgākiem, jāuzdrošinās idejas īstenot un arī jāprot uzklausīt padomu,” viedokli pauž Aleksandrs Bimbirulis.
Valdemārs Dambekalns ir uzņēmējs Dzērbenes pagastā. “Uzdrošināšanās rodas, ja cilvēks grib. Arī mērķis ir tad, ja ir vēlēšanās darīt. Nesen dzirdēju interviju ar kori “Kamēr”, dziedātājiem teica – visi kori dzied, bet šis ir pasaulē labākais. Atbilde bija vienkārša – šajā korī iemāca gribēt. Ja negribi gribēt, piespiež, bet, ja nevar piespiest, jāiet prom. Viss atkarīgs no gribēšanas.
Nav atšķirības starp laukiem un pilsētu. Laukos jebkur ārpus Rīgas, ar to domājot Valmieru un Cēsis, arī Vecpiebalgu, ir daudz mīnusu – maz cilvēku, tālu jābrauc uz darbu. Normāli būtu, ja laukos nodarbotos ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, rūpnīcas ir izņēmumi, ne likumsakarība. Laukos nav jābūt daudz cilvēku. Attīstība taču notiek skudru pūznī. Jo tas lielāks, jo lielāka attīstība. Rīga pēdējos gados kļuvusi par mazu pilsētu salīdzinājumā ar laiku, kad tā bija lielākā Baltijas jūras krastā un Helsinki bija tikai ciems. Ja nenodrošināsim, ka Rīga ir skudru pūznis, tad Latvija nevar pastāvēt kā attīstīta valsts.
Šodien būtisks jautājums, vai skudru pūznis pietiekami liels, lai attīstītos. Cēsīs būtu jābūvē īres mājas, kur pārcelties lauciniekiem, lai viņi nepārceļas uz Īriju, braucot garām Cēsīm un Rīgai. Ja Cēsīs būs, kur dzīvot, un darbs, tā aizturēsim cilvēkus laukos. Uzskatu, ka tik liela zivju audzētava arī būtu jābūvē tuvāk pilsētai. Cerot, ka laukos būs darbs, mēs tikai veicinām aizplūšanu uz Īriju,” saka Valdemārs Dambekalns.
Komentāri