23. augustā Latvijas vēlētāji, tātad arī cēsnieki, dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izteiktu savu attieksmi tautas nobalsošanā par likumprojektu “Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Lai vēlētāju rosinātie grozījumi likumā ”Par valsts pensijām” stātos spēkā, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz pusei no vēlētājiem, kuri balsoja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās jeb vismaz 453 730 vēlētājiem, un vairāk nekā pusei no viņiem jānobalso par grozījumu projektu.
Nobalsošanā vēlētājiem ir jāpasaka jā vai nē jeb konkretizējot- par vai pret grozījumiem.
“Druva” sazinājās ar sabiedriskās organizācijas “Cēsu pensionāri” valdes priekšsēdētāju Laimu Tēraudu, lai uzklausītu viņas viedokli par referenduma nozīmi.
“Varu teikt, ka arī Cēsu pensionāru starpā domas dalās- par vai pret. Dažiem pietrūkst izpratnes par referenduma būtību, daudzi ieklausījušies ministru un deputātu viedokļos, ka, sakot jā pārmaiņām,
pašreizējie pensionāri izbojās dzīvi jaunāka gada gājuma cilvēkiem. Vecie cilvēki tiešām aizdomājušies- vai, prasot labumu sev, mēs jaunos atstāsim bez pensijām, vai viņiem pagarinās pensionēšanās vecumu? Man liekas, ka jau tagad tas ir stipri vēls. 62 gados pensionējas sievietes un vīrieši. Visiem spēki ir izsīkuši. Tāpēc cilvēkiem, ar kuriem pati esmu runājusi, esmu uzsvērusi- valstī likumus var mainīt. Neviens bez pensijas nepaliks, un Eiropa jau neļaus, lai Latvija ir vienīgā valsts, kurā jāstrādā algots darbs vēl septiņdesmit vai astoņdesmit gados. Valstij būs jādomā ne tikai par tiem cilvēkiem, kas tagad ir veci, slimi, bet arī par tiem, kas pensijā dosies pēc gadiem desmit, divdesmit.
Man liekas, ka arī pašlaik situācija būtu daudz labāka, ja Latvijā nebūtu tik daudz blēžu, tik daudz nesakārtotu likumu un bezatbildības sociālajā sfērā. Cieš jau ne tikai pensionāri, kas strādājuši garus gadus, nav atbalsta un izpratnes arī par invalīdu dzīvi. Niecīgas ir vecuma un invaliditātes pensijas. Ja nauda valstī tiktu prātīgi tērēta, tad dzīves līmenis mainītos.
Jau teicu, ka pensionāru starpā domas par balsojumu dalās. Ir daļa, kas saka, ka jābalso pret, bet savā organizācijā, daudz diskutējot un pārdomājot, esam secinājuši- mēs neesam pravieši un nezinām, kas notiks rīt, parīt, pēc gada, bet iesim un balsosim par grozījumiem, lai valsts pensionāriem dāvā iespēju labāk padzīvot. Starp mums ir cilvēki, kuri pārkāpuši astoņdesmit gadu slieksni, vai viņi drīkst domāt tikai par valsts situāciju, budžetu? Viņiem būtu jādomā, lai vēl no šī dzīves brīža gūtu vairāk prieka. Visu laiku skaidro, ka arvien augstāka
un biežāk notiek pensiju indeksācija, bet, ja paskatos savā naudas makā, tad nemelošu, ja teikšu- inflācija visu pielikto sen ir apēdusi. Cilvēki, kuriem ir kaut vai tās 120, 140 latu pensijas, knapinās- cik maksā pārtika, cik medikamenti? Vai tad pensionārs nav pelnījis kaut kur aizbraukt, tepat pa Latviju, un kaut ko vēl šajā dzīvē redzēt?
Katrs pats lai izlemj, kāds būs viņa viedoklis tautas nobalsošanā, bet daudzi “Cēsu pensionāru” biedri jau agrā sestdienas rītā dosies uz iecirkni, lai balsotu par pārmaiņām. Ir ļoti svarīgi, lai tauta referendumā būtu aktīva un izteiktu savu viedokli, tad likumu rakstītāji zinātu, ka tautai nav vienalga, kā dzīvo šodien, kā dzīvos rīt. Svarīgi, lai referendumā piedalītos arī gados jauni cilvēki, kuri par savu pensiju un vecumu nedomā, ja viņi teiktu, ka jāuzlabo veco cilvēku dzīve, viņi pateiktu- mēs saprotam savas mammas un vecmāmiņas.”
Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz izteikt likuma ”Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 34. pantu šādā redakcijā: “Līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nav mazāks par valsts sociālā apdrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, 3 (pašlaik 135 lati), personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, 3,5 (pašlaik 157,5 lati), personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, 4 (pašlaik 180 latu), personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, 4,5 (pašlaik 202,5 lati).”
Vēlēšanu iecirkņi balsošanai būs atvērti no plkst. 7 līdz 22, un vēlētāji balsošanai varēs izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Lai piedalītos tautas nobalsošanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību tautas nobalsošanā. Atzīme pasē ir veids, kādā tautas nobalsošanā tiek reģistrēti vēlētāji un nodrošināts princips: „viens vēlētājs – viena balss”.
Komentāri