Pagājušajā nedēļā izskanēja informācija, ka Veselības ministrija atbalsta pilnīgu smēķēšanas aizliegumu iekštelpās, uz to arī pakāpeniski notikšot virzība.
Jau nākamgad smēķētājiem dzīve būs grūtāka, jo pilnīgs smēķēšanas aizliegums būs izglītības iestāžu vietās, kā arī citās publiskajās telpās, piemēram, kinoteātros un sporta zālēs. Pilnīgs aizliegums nozīmē to, ka smēķēt nevarēs arī tam speciāli ierīkotajās telpās. Pagaidām gan darba un sabiedriskās ēdināšanas vietu smēķētavās pīpēt vēl drīkstēs.
Tomēr smēķēšanas samazināšanos, bet reizē arī nelegālās tirdzniecības palielināšanos prognozē saistībā ar Eiropas Savienības noteiktā minimālā izlīdzinājuma plānu. Tas paredz ka, sākot no nākamā gada, cigaretēm par 90 procentiem tiks palielināts akcīzes nodoklis. Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas priekšsēdētājs Mikaels Fardans kādā intervijā prognozējis, ka cigarešu cenas pieaugs par 50 līdz 80 procentiem. Tomēr jāšaubās, vai tas, plašā kontekstā skatoties, kaislīgos pīpmaņus varētu ietekmēt. Smēķēšanas vietas gan jau tiks atrastas, taču sadārdzinājums liks meklēt produktus vai lietas, no kurām atteikties par labu cigarešu paciņai.
Cīņa par veselīgāku sabiedrību tomēr turpinās, lai gan kārdinājumi un sliktie ieradumi ir apbrīnojami noturīgi .
Saeimā otrajā lasījumā, izskatot grozījumus reklāmas likumā tika noraidīts Jaunā laika deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums aizliegt alkoholisko dzērienu reklāmu. Protams, šis priekšlikums ir nereāls, iespējams, populistisks, tomēr vērtīgs. Alkohola ražotāji un izplatītāji iebilduši, skaidrojot, ka reklāma nebūt nemudina cilvēkus lietot alkoholu, bet gan tikai palīdzot izvēlēties. Protams, ko gan citu viņi teiks, tomēr katram labi saprotams, ka bieži vien tieši reklāmas iespaidā iegādājamies kādu saldumu, mājas tīrīšanas līdzekli un arī… alkoholu. Tā kā reklāma nemaz jau tik nevainīga nav.
Taču, kamēr citi cīnās ar jau tradicionālo atkarību – alkoholisma un smēķēšanas – apkarošanu vai vismaz ierobežošanu, manuprāt, ļoti, ļoti nopietni vajadzētu domāt par narkotiku izplatības ierobežošanu, cilvēku informēšanu un izskaidrošanu. Bet tam tiek pievērsta pārāk maza uzmanība.
Rīgas Atkarību profilakses centra veiktais pētījums atklāj, ka katrs trešais 15 -16 gadu vecs jaunietis Rīgā ir pamēģinājis kādu no narkotiskajām vielām. Tas ir šausminošs rezultāts. Protams, reģionos statistika būtu ievērojami mazāka, taču domāju, ka nevajadzētu mierīgi rokas salikt klēpī un teikt, ka pie mums jau tā sērga neatnāks. Un kā vēl atnāks, neesam jau norobežoti ar stikla sienu.
Diemžēl šo aizliegto un kaitīgo augļu – cigarešu, alkohola, narkotiku – pamēģināšanu nevar izbeigt ministrijās izstrādāti dokumenti vien. Nepieciešama būtu cieša sadarbība starp sabiedrību, organizācijām, valsts iestādēm. Nepieciešama būtu rīcība tagad un arī ilgtermiņā. Iespējams, tas viss jau notiek, taču sajūta ir tāda, ka tās trūkst. Ja cigaretēm un alkoholam var publiski paaugstināt cenas, noteikt lietošanas aizliegumus, samazināt reklāmu, tad narkotiku izplatību tik vienkārši neizdodas ietekmēt.
Ko darīt? Atliek vien pašiem izprast, ka visas šīs lietas ietekmē mūsu veselību un nākotni, turklāt būt aktīviem runājot, diskutējot un skaidrojot. Tāpat jācer, ka arī
valsts vadība sāks pastiprināti domāt par
kampaņām
pret
narkotikām.
Komentāri