Jābūt gudrākam un vajadzīgākam par robotu

Tehnoloģijas ienāk katra ikdienā, gribam to vai ne. Par to nesen runāts arī diskusijā “Cik darba vietu Latvijā aizstās tehnoloģijas?”.
OECD dati liecina, ka 32% darbu varētu skart būtiskas izmaiņas – automatizācija 50% – 70% apmērā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Sim­sone atgādināja, ka nav profesiju, kurās nav ienākušas tehnoloģijas. Lūk, piemēri – konduktoru aizstāj e-talons, kasierus – automātiskās kases. Lielveikalos, “McDonalds”, sabiedriskajā trans­­porta automātiskie kases apa­rāti.

Aizvien vēl darba tirgū ir pieprasīti neklasificēti strādnieki, veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi, ēku būvnieki, smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji, metinātāji un griezēji, betonētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, pavāri.

NVA vadītāja uzskata, ka palielināsies prasmju pieprasījuma mainība, attīstoties tehnoloģijām, mainoties darbu sadalījumam starp personām un tehnoloģijām. Paredzams, ka mainīsies 42% prasmju. Aplēses liecina, ka 54% nodarbināto būs nepieciešama būtiska prasmju pilnveide (t.i., apmācības līdz pat sešiem mēnešiem, 10% pat mācības visa gada garumā).

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks diskusijā uzsvēris: “Uz priekšu soļojam arvien lielākiem tehnoloģiskiem soļiem. Jautājums ir – ko un kā darām ar cilvēku pārkvalifikāciju? Kā to darām efektīvāk, tā, lai rezultātā visi dzīvotu lielākā labklājībā? Droši vien atslēgvārdi ir “mācīšanās”, “apmācības”. Visti­ca­māk, cilvēks nevarēs vairs apstāties pie vienreiz iegūtās kvalifikācijas vai izglītības, mācību somu papildināt būs jāturpina visu dzīvi”.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka at­rodamies arī uz līdz šim nepieredzētu iespēju sliekšņa, ko rada jaunās tehnoloģijas un tirgus nišas.
“Tomēr ne visas darba vietas var pilnībā automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, jo daļa ietver virkni specifisku pienākumu un prasmju, piemēram, tā sauktās transversālās prasmes – komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, problēmu risināšanas un plānošanas iemaņas, saskarsme ar cilvēkiem. Sociālā aprūpe ir viena no šādām jomām,” pārliecību pau­dis I. Alliks.

Dažādi eksperti atzina, ka tomēr nevar atbildēt, cik darba vietu nākotnē cilvēkiem atņems roboti. Taču ir skaidrs, ka tehnoloģiskais progress varētu veicināt augstāku bezdarbu, jo īpaši mazāk kvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī polarizēt darba tirgu, tiekot automatizētām tieši vidējās kvalifikācijas profesijām. Iespējams, izzudīs rutīnas darbs un pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.

Arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis izteica pārliecību: “Modernās tehnoloģijas būtiski maina darba tirgu, radot cilvēkiem nedrošību un uztraukumu par savu darbavietu. Taču cilvēka prāta un prasmju ekskluzivitāte ir radošums, spēja reaģēt nestandarta veidā, mācīties, mainīties un pieņemt izaicinošus lēmumus. Tāpēc gan privātā, gan publiskā sektora darbiniekus aicinu pastāvīgi ieguldīt sevis pilnveidē, lai atrastu savu aicinājumu digitalizācijas, robotizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā.”

Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma dati rāda, ka robotizācijas tendences ir atkarīgas no katras nozares specifikas, taču visās nozarēs vidēji no 23% līdz 37% kompāniju plāno izmantot robotu darbu jau līdz 2022. gadam. 59% darba devēju līdz 2022. gadam būtiski plāno modificēt darbības procesus, 74% norādījuši, ka no talantīga pieejamā darbaspēka būs atkarīgi resursu ieguldījumi, 64% atzinuši, ka darbaspēka izmaksas būs galvenais attīstības aspekts. 41% darba devēju uzskata, ka prasmju pilnveidē iesaistīs galvenokārt talantīgākos, darba procesā svarīgākos darbiniekus. Tas nozīmē, ka tie darbinieki, kuriem prasmju pilnveide būs visvairāk vajadzīga, to saņems vismazāk.

NVA 2017. gada dati par nodarbināto struktūru tautsaimniecības nozarēs liecina, ka vislielākais strādājošo skaits (22%) ir sabiedrisko pakalpojumu nozarē, komercpakalpojumu (21%) sektorā un tirdzniecībā un izmitināšanā (18%). Salīdzinot ar 2010. gadu, tautsaimniecības struktūra būtiski nav mainījusies, nodarbināto īpatsvars nedaudz sarucis lauksaimniecībā, tirdzniecībā un sabiedriskajos pakalpojumos, bet palielinājies komercpakalpojumos un transportā. Savukārt būvniecībā, apstrādes un pārējā rūpniecībā strādājošo īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā nav mainījies.

Ka daudzus darbus veiks roboti, nevis cilvēki, droši vien piedzīvosim pavisam drīz. Vai pirms gadiem desmit kāds varēja iedomāties, ka arī Latvijas zemnieku govis slauks un baros roboti, nevis cilvēki?