Aizvien turpinās diskusijas par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova darbu. Pagājušajā nedēļā tika izveidota īpaša komisija ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti priekšgalā, kas vērtē A. Loskutova darbību. Ņemot vērā sniegto atzinumu, par A. Loskutova atbilstību priekšnieka amatam lems valdība un vēlāk arī Saeima.
Diskusijas par to, vai KNAB darbojas pietiekami efektīvi un caurspīdīgi, ir jau ilgstošas, taču no jauna tās aktualizējās pēc tam, kad tika atklāts, ka 11 biroja izmeklētajās lietās pazuduši 135 500 latu.
“Druva” vaicāja Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas docentam Valtam Kalniņam, kā viņš vērtē notiekošos procesus. Politologs uzskata, ka komisijas vērtējumam jābūt rūpīgam un nesasteigtam: “Kad visa informācija, kas norāda uz A. Loskutova lomu, darbību vai bezdarbību saistībā ar notikušo, būs izvērtēta, slēdzienam jābūt maksimāli juridiski korektam un pamatotam.”
Negatīvi politologs vērtē politiķu atzinumus, kas izteikti vēl pirms komisijas slēdziena. V. Kalniņš uzskata, ka pirms šī slēdziena politiķiem nevajadzēja ietekmēt situāciju: “Slikti, ka politiskajās aprindās ir cilvēki, tai skaitā komisijā esošie politiķi – Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), kuri tiešāk vai netiešāk likuši saprast, ka viņiem viedoklis jau izveidojies. Neatkarīgi no komisijas rīcībā esošās informācijas un darba rezultāta, viņi pauduši uzskatu, ka A. Loskutovs nav piemērots KNAB priekšnieka amatam. Tas nav labi, ja reiz izveidota komisija, tai jābūt objektīvai vērtētājai un nevajadzētu ietekmēties no iepriekš izveidotiem priekšstatiem.
Skaidrs, ka valdošajām partijām ir politiska vēlme A. Loskutovu atbrīvot no amata. Jautājums, vai tam pietiek korektu, juridisku argumentu. Ja to ir pietiekami, tad Loskutovu diez vai kas vairs varēs glābt. Taču, ja šo argumentu nepietiek, tad Loskutova atbrīvošana no amata būtu liels politiskais risks, ko uzņemtos valdošā koalīcija.”
A. Loskutovs vairākkārt atzinis, ka, viņaprāt, rīkojums izveidot komisiju bija apšaubāms un prettiesisks, jo netika norādīta motivācija tās izveidei un viņa iespējamie pārkāpumi. KNAB vadītājs pat vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu atcelt rīkojumu par komisijas izveidošanu. V. Kalniņš KNAB priekšnieka centienus nekritizē. “Loskutovs vērtē, kādi ir juridiskie apstākļi. Tomēr no praktiskā viedokļa skaidrs, ka komisijas darbība bija jāpieņem kā fakts.”
V. Kalniņš piekrīt, ja iestādē, kurai jābūt kā caurspīdīgas un godīgas darbības paraugam, var pazust nauda, visticamāk, kaut kas tās darbībā tomēr nav kārtībā. Tādēļ uz priekšdienām jāizvērtē iekšējās kontroles sistēma un jāveic uzlabojumi, ja tādi nepieciešami. Tomēr politologs atzīst: “Nevar skatīties primitīvi – kāds kaut ko nozaga, tādēļ priekšniekam – galvu nost. Tā nebūtu saprātīga pieeja. Neviena iestāde, organizācija nevar garantēt, ka kāds tās darbinieks ko nenozags. Tas nav izdarāms. Taču ir svarīgi noskaidrot, vai iestādes priekšnieks ir lietojis vadības kontroles instrumentus, kas viņam pieejami. Rūpīgi jāizvērtē, vai kontroles sistēmas un procedūras, kādas pastāv KNAB, ir izmantotas un vai ir kādi trūkumi, kādēļ varēja rasties šī situācija. Jautājums, kā tiek organizēta personāla rekrutācija, kāda ir personālvadības pieeja, vai notiek objektīva un sistemātiska darbinieku veikuma izvērtēšana. Turklāt jāanalizē, kādi korupcijas riski attiecas uz pašu biroju.
Komentāri