Aktualizējies jautājums saistībā ar marihuānas legalizēšanu medicīniskām vajadzībām. Viedokļi ir dažādi, kamēr vieni to redz kā atvieglojumu pacientiem, tikmēr citi – kategoriski noliedz marihuānas lietderīgumu.
Saeima ne tik sen, 2015.gadā, noraidīja iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu ar ierosinājumu par marihuānas legalizēšanu, tomēr šī gada jūlija izskaņā, kad Gruzijas Konstitucionālā tiesa lēma par labu marihuānas lietošanas legalizācijai, šis jautājums aktualizējies arī Latvijas politiķu vidū. Veselības ministre Anda Čakša nākusi klajā ar viedokli, ka Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīniskām vajadzībām, paužot, ka “jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm, lai tas notiktu”.
Šim uzskatam daļēji piekrīt psihoterapeite un narkoloģe Ilona Paegle, kas strādā arī Cēsīs: “Protams, mūsu sabiedrībai vēl ir, kur augt, bet es sliecos domāt, ka jaunā paaudze kļūst arvien prātīgāka, ka tik bēdīgi nemaz nav. Vienmēr būs sabiedrības daļa, kura ir mazāk izglītota, kuriem nav ģimenes un kuriem nav piekļuves informācijai. Bet tas ir ekonomiskais jautājums par to, lai visiem bērniem būtu ne tikai ģimenes, bet iespēja mācīties, izglītoties. Ja mēs runājam par medicīniskām slimībām, par onkoloģiskām saslimšanām un hroniskām sāpēm, es atbalstu marihuānas legalizēšanu. Neredzu iemeslu, kāpēc sabiedrības daļai, kura ir izglītota, zinoša, bet diemžēl ar veselības problēmām, aizliegts saņemt to, kas viņiem pienāktos, šīs efektīvās zāles, kuras tiešām var palīdzēt. Protams, savā profesijā strādājot, redzu narkotisko vielu slikto ietekmi uz cilvēkiem, bet jāsaprot, ka īstie narkotiku lietotāji un atkarīgie tāpat atradīs pieeju narkotikām vai to surogātiem, viņiem tā nav problēma. No narkotiskajām vielām atkarīgie būs vienmēr, tas, vai marihuāna tiktu legalizēta, manuprāt, procentuāli šo skaitu nepalielinātu. Tā dēļ narkologiem vairāk darba nebūtu. Runājot par jauniešiem un viņu pasargāšanu, tad, kā zinām, viss ir atkarīgs no ģimenes un tā, kā mamma, tētis vai citi tuvinieki par šīm lietām runā, kā lietas prot izskaidrot. Domāju, ja vecmāmiņai hronisko sāpju mazināšanai tiks izrakstīti līdzekļi ar marihuānu, tad diez vai mazdēliņš paslepus tos gribēs paņemt. Šis ir jautājums par sabiedrības izglītošanu un ģimenes vērtībām. Marihuānas legalizēšana tiek pamatota arī ar citu valstu pieredzi. Protams, pieredze ir jāvērtē, bet jāskatās, lai mēs sevi pielīdzinātu līdzvērtīgām valstīm. Jo vairāk sabiedrībā par to runās, jo lielākas iespējas, ka šis jautājums tiks īstenots. Manuprāt, tas ir laika jautājums.”
Par medicīniskās marihuānas legalizēšanu iespējams parakstīties portālā manabalss.lv, to šobrīd ir izdarījuši tikai nedaudz vairāk par 700 iedzīvotājiem.
Cēsnieks Māris Lejiņš ir trešā kursa students, marihuānas legalizāciju viņš atbalsta: “Neesmu parakstījies, bet ar lielu interesi sekoju līdzi šī jautājuma attīstībai. Daudzās pasaules valstīs medicīniskā marihuāna ir pavisam normāla un ierasta lieta, tas nav nekas īpašs. Es neatbalstu domu, ka katrs pats mājās varēs audzēt konkrētu stādu daudzumu, bet atbalstu piekļuvi marihuānai ar ārsta vai citu speciālistu izrakstu. Kāpēc cilvēkiem, kuriem ir neārstējamas slimības, mocīties sāpēs? Kāpēc viņiem liegt dzīves pēdējos brīžus pavadīt komfortā, blakus tuviniekiem? Tas, protams, prasīs daudz lielāku speciālistu vērību un uzmanību, lai medicīniskā marihuāna tiešām tiktu izrakstīta tiem, kam nepieciešams. Tas, vai viņi tam ir gatavi un to uzņemsies, ir cits jautājums.”
Līdzīgās domās ir arī pensionāre Līga Ciemiņa no Amatas novada: “Jebkura apreibinoša viela ir kaitīga pēc būtības. Bet, kā zinām, tad visu izšķir kvantitāte un kvalitāte. To, kā savu dzīvi veidot, katrs izvēlas pats. Medicīniskā marihuāna var atvieglot daudzu cilvēku ikdienu, bet tikpat daudzas dzīves sagraut. Tāpat kā alkohols – tas mums var dot īslaicīgu prieku, bet ilgstošas lietošanas rezultātā bojā mūsu veselību. Domāju, ka liela daļa cilvēku, kuri jau apzinās marihuānas ārstniecisko iedarbību, to sagādā tā, kā māk. Ceļi, kā pie tās tikt, ir daudz un dažādi. Jautājums, vai tas, ko cilvēki slepus sagādā, nav kāds aizvietotājs, vai tam ir kvalitāte. Ja marihuāna Latvijā tiktu legalizēta, tad cilvēki varētu ārstnieciskos nolūkos, sāpju mazināšanai, izmantot medicīnisko marihuānu, par kuras kvalitāti nebūtu jābaidās. Bet kas attiecas uz cilvēkiem, kuri šo atļauju gaida, lai tikai varētu apreibināties, – tā ir viņu neizglītotība.”
Komentāri