Nule apritēja gads, kopš Latvijā strādā Krišjāņa Kariņa valdība. Ministru prezidents atzinis: “Es kopumā vērtēju valdības darbu un piecu koalīcijas partneru sadarbību kā apbrīnojamu un labu. Cik stabila bija valdība pirms gada, tik stabila ir šodien. Mēs esam līdz šim varējuši vienoties par visām amatpersonām, likumiem un virzīties uz priekšu. Faktiski, kad es atskatos uz iecerēto grafiku, tad mēs esam spējuši pie tā turēties. Tātad rīcībspējīga valdība ar stabilu skaitlisku atbalstu arī Saeimā.”
Valdības vadītājs, vērtējot pirmajā gadā paveikto, atgādinājis, kā nācies steigšus veikt finanšu sektora “kapitālo remontu”, vienoties par Valsts prezidenta Egila Levita, Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un vēl vairāku svarīgu valsts amatpersonu ievēlēšanu. Vēl arī administratīvi teritoriālā reforma, no kuras būšot atkarīgas pārmaiņas veselības aprūpes un izglītības sistēmā. Tāpat arī izmaiņas nodokļu politikā, kas tiek izstrādātas un drīzumā tās varēs apspriest.
K.Kariņa vadītās valdības popularitātes rādītāji gada laikā ir kāpuši un krituši, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas. Decembrī tikai katrs ceturtais vai katrs piektais jeb 22% ir pauduši apmierinātību ar valdības darbu. Jāatzīst, ka arī agrāk valdības vērtējumos sabiedrība paudusi gan savu pozitīvo, gan negatīvo attieksmi. Visbiežāk to noteikušas kādas izmaiņas, kas cilvēkus skārušas personīgi.
Valdība sastādījusi divus budžetus. Par šī gada valsts naudas sadalīšanu izskanējis daudz pretenziju. Neapmierināti ir mediķi, pedagogi. Viņu viedoklis izskan gana skaļi. Tāpat tiek kritizēta novadu reforma. Gaidāmās reformas sabangojušas dažādu nozaru darbiniekus.
Salīdzinot ar citiem, šobrīd klusāki ir zemnieki. Piena lopkopības saimniecību SIA “Vienotnes” vadītājs, arī piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” valdes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Ruķis atzīst, ka pagaidām lauksaimniekiem nekas nav mainījies ne uz labo, ne slikto pusi. Mēs braucam pa vecajām sliedēm, labi, ka nenojauca iesākto ceļu. Samazinātā PVN likme vietējiem augļiem un dārzeņiem tika īstenots kā pilotprojekts. Redzami ieguvumi, cerams, ka tā būs arī turpmāk. Zemnieki uzskata, ka arī pienam un gaļai jāsamazina PVN.
Tiek ieskicēts nākamais plānošanas periods. Zinu, ka citās valstīs zemnieki pauž savu viedokli, nepiekrīt valdību plāniem. Mēs nezinām, kādi ir plāni. Bail, ka beigās atkal neattopamies pie sasistas siles. Savulaik braucām uz Briseli aizstāvēt jauno Eiropas Savienības (ES) valstu zemnieku intereses, lai mums vienotie platībmaksājumi pietuvinātos tiem, ko saņem veco ES valstu lauksaimnieki,” pārdomas izsaka N.Ruķis.
Pensionāriem, protams, savs viedoklis un valdības vērtējums. Veselaviete Maija Ieraste saka: “Nevaru neko sliktu teikt par Ministru prezidentu kā vadītāju, taču viņš neizprot situāciju Latvijā. Birokrātija pieaug. Kaut, piemēram, tagad katram, kam ir kaut desmit vistas, jāiesniedz atskaite par kūtsmēsliem, kur tos izmantoju. Vai būs arī jāatskaitās, cik manas vistas izdēj un kur lieku olas?
Pensionāri, protams, priecājas, ka saņem vairāk. Bet mazo pensiju saņēmējiem pieaugums daži eiro. Vai vispirms nav jādomā par viņiem?
Kad ministri kaut kur brauc, apmeklē centrus, redz, kā tie patiešām attīstās. Bet kāpēc viņus neinteresē, kā cilvēki dzīvo nomalēs? Visiem centros vietas nekad nebūs. Valdība diemžēl daudz ko neizprot, kā viss notiek laukos, viņi zina, kā ir pasaulē, un grib darīt kā tur. Taču uzreiz viss tā nevar iznākt, tāpēc ir neapmierinātie.”
Katrai valdībai, un šī strādā tikai gadu, ir savi pareizie lēmumi īstajā brīdi un savas kļūdas. Nevar noliegt, ka tā pratusi izturēt dažādus iekšējos pārbaudījumus, nesaprašanās, arī tie ietekmē iedzīvotāju attieksmi. Diemžēl pie pozitīvā ātri pierodam, aizmirstam, ka reiz tā nebija, bet, ja kas neizdodas, par to tiek runāts ilgi un ik pa laikam atgādināts.
Vai Ministru kabinets nostrādās visu tam atvēlēto laiku, visvairāk tas atkarīgs no pašiem.
Komentāri