Miljoni jau tagad kļuvuši tādas nelielas summas, nu apritē ir runas par miljardiem, kas dažādos veidos jāiepludina tautsaimniecībā – gan kā atbalsts nozarēm un uzņēmējiem, gan palīdzība indivīdiem. Proti, gan lai cilvēks izdzīvotu, gan uzņēmums nenomirtu, gan lai valsts noturētos un spētu turpināt attīstību. Par miljardiem un to sadali spriež visi: sākot no politiķiem un ekonomistiem, beidzot ar vīriem, kas sēž neatļauti tuvu viens otram un sabiedriskā vietā tukšo neatļautās alus pudeles. Un ziniet, visi zina, kā to naudu vislabāk sadalīt. Bet atbildība par to, kur un kā naudas straumes tiks pludinātas, galvenokārt būs jāuzņemas pavisam citiem, un tie būs ierēdņi. Tieši viņi jau tagad no sabiedrības saņem vislielākos pārmetumus.
Pirmais, ko publiski skaļi izpļaukāja, bija Nacionālā veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs. Pašā kovida pandēmijas ārprāta sākumā, kad visa pasaule metās uz Ķīnu, valsti, kura, izrādās, vienīgā ražo sejas aizsargmaskas, arī Latvija bija to skaitā. Mūsu veselības dienestam izdevās nopirkt šo ārkārtīgi nepieciešamo produktu. Droši vien jāiedziļinās likuma burtā un peripetijās, kā un par kādu cenu, bet, manuprāt, tam jāpieliek klāt indeksācija – ārkārtējs stāvoklis visā Eiropā, Amerikā un Āzijā. E.Labsvīrs, saņemot sabiedrības nopēlumu un pārbaužu pārbaudes, atteicās no amata. Žurnālam “Ir” viņš atzinis: “Skaidrs, ka katram lēmumam ir jābūt pamatotam, loģikai ir jābūt izsekojamai. Bet, kad deputāts liek izstāstīt piecos vārdos, kā tiek finansēta veselības aprūpe Latvijā un kādas ir nepilnības, tad es atbildu, ka to nevaru. Šodien saskaņoju atbildes (“Delfi” žurnālistam Jānim Domburam), vakar tikos ar Valsts policijas pārstāvjiem, aizvakar kādas desmit e-vēstules ar informāciju aizsūtīju Valsts kontrolei.” Lūk, sekas ātrai rīcībai, kaut, kā stāsta E.Labsvīrs, tā bijusi saskaņota ar valdības politiķiem, bijušas konsultācijas pat ar KNAB.
Vai brīnums, ka ierēdņi septiņas reizes apdomā un tikai tad griež, pat ja situācija prasa tūlītēju un steidzamu rīcību? Jā, politiķi pieņem lēmumus un par tiem politiski atbild, bet, lai lēmumi būtu izpildīti tā, ka katra no sabiedrības līdzekļiem iztērētā eiro ceļš būtu skaidri saprotams, lai tas būtu nonācis īstajā vietā, jāgādā ierēdņiem. Lielajā miljardu virzīšanā nepārvērtējama nozīme būs gudriem politiskiem lēmumiem, taču izpildījumu detaļas jau būs nākamā līmeņa – izpildītāju – ziņā. Vai turpināsim reizē steidzināt un par kļūdām pļaukāt? Un vai pratīsim atšķirt steigas kļūdas no apzinātas ļaunprātības?
Komentāri