Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ja nu radars nedarbojas?

Monika Sproģe
10:59
22.10.2018
36

Kad uz Latvijas autoceļiem parādījās pirmie fotoradari, cilvēki neapmierinātību pau­da, tos demolējot, aizkrāsojot ar krāsu, izvietojot plakātus un brīdinot par tiem internetā. Arī tagad šoferīši ik pa laikam ievieto brīdinājumu pārējiem par kādu pēkšņi uzradušos pārvietojamo radaru, taču kopumā, šķiet, situāciju esam pieņēmuši un, iespējams, pat novērtējuši kā labu esam.

Fotoradari liek vairāk mobilizēties un pārdomāt to, kā un cik ātri braucam. Lai gan uz zināmiem ceļiem stacionāro fotoradaru izvietojums ielāgots, nenāk par ļaunu uzmest acis spidometram, lai pārliecinātos, ka, būdams aizdomājies, noguris, pārņemts ar kreņķiem vai pļāpājot ar blakussēdētāju, neesi piespiedis gāzes pedāli tā krietnāk.

Valsts policijas mājaslapā pieejama informācija par 2016. gadu, jaunākas informācijas tur nav, taču tajā teikts, ka par stacionāro fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem 2016.gadā noformēti un pārkāpējiem nosūtīti 97 257 protokoli. Lielākoties, ap 73% gadījumu, šoferi atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši līdz 20 km/h – kopējais pārkāpumu skaits 73 840 no visiem fiksētajiem pārkāpumiem. 22 699 šoferi pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h, kas veido 23% no kopēja pārkāpumu skaita.

Savukārt par pārvietojamo fotoradaru fiksētajiem ātruma pārkāpumiem pagājušajā gadā noformēti un pārkāpējiem nosūtīti 31 254 protokoli. Gandrīz pusē gadījumu, ap 47%, šoferi atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši līdz 20 km/h, savukārt 39% gadījumu šoferi pārsnieguši ātrumu līdz 30 km/h.

Arī uz ceļa Cēsis – Valmiera Beverīnas novadā nesen uzstādīts stacionārais fotoradars, un jāteic, šoferīši ātruma ierobežojumus rūpīgi ievēro, taču, raisoties interesei par to darbību, esmu apvaicājusies, kā tie fiksē pārkāpumu, ja ir bieza migla vai tumsa. Kāds man skaidroja, ka tumsa tiešām netraucē, jo zibspuldzes gaismā viss esot labi saskatāms. Man gan nekad nav nācies šo gaismas uzplaiksnījumu redzēt, taču pagājušajā nedēļā parādījās cerības stariņš. Vēlākā vakara stundā braucu uz Valmieru, un nemaz ne tik tālu no fotoradara kā vējš garām aiztraucās kāds opelītis. Ja es braucu ar ātrumu 90 km stundā, tad tas krietni, krietni pārsniedza šo spidometra atzīmi, taču nekāda gaismas uzplaiksnījuma nebija. Arī “vēja plēstais” šoferis ne mirkli nepiespieda bremzes pedāli, kamēr mēs, pārējie, mierīgā kolonnā braucām Valmieras virzienā, apdzinējs jau bija ļoti tālu mums priekšā.

Sāku domāt, ka, iespējams, manu paziņu lokā nav nemaz tik zinoši speciālisti un tādas zibspuldzes varbūt nemaz nav, jo tehnoloģijas ir tik modernas, ka viss notiek bez zibspuldzēm? Tomēr “Opel” vadītājs tik pārliecinoši aiztraucās mums garām, it kā zinātu, ka par to soda nebūs radars nedarbojas. Tas mani samulsināja vēl vairāk. Rodas jautājums, vai tiešām fotoradara elements ir tikai čauliņa, butaforija? No otras puses, šķiet nesaprātīgi, ka atbildīgās institūcijas, kuras šos dārgos objektus uzstāda, nevēlas – teiksim, kā ir – iekasēt sodus no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem un atpelnīt ieguldītos līdzekļus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi