No 1. jūlija spēkā stāsies grozījumi, kas paredz ieviest minimālās sociālās iemaksas. Ja darbinieka alga ir mazāka par minimālo vai arī viņš strādā uz nepilnu slodzi, darba devējam būs jāmaksā pilna nodokļu summa.
Izmaiņas pagājušajā gadā tika pieņemtas ar domu, ka mazs sociālais nodoklis faktiski nerada nekādu sociālo drošību, arī pensija būs ļoti maza. Teorētiski tā arī ir – iemaksas būtu vajadzīgas lielākas; bet vai darba devējs tās var samaksāt? Darbinieks pats, protams, arī to nevar, jo viņa ienākumi jau tā ir mazi.
Uzņēmēji, it īpaši mazie, jau tagad saka, ka vienkārši būs spiesti visus cilvēkus ar mazāku atalgojumu par 500 eiro atlaist. Droši vien atlikušajiem darbiniekiem nāksies strādāt vairāk. Tiem, kuri, piemēram, veic kādu pasūtījuma vai gabaldarbu, arī var nākties aiziet no legāla darba, jo pēc tam, kad tiks samaksāti lielāki nodokļi, arī produkta cena augs. Piemēram, šuvējām, kas šuj apģērbu pēc pasūtījuma, nāksies prasīt augstāku cenu, un tad ir jautājums, vai izstrādājumu pirks.
Kopš 2012. gada ēnu ekonomika Latvijā nav mazinājusies, un aplokšņu algas ir aptuveni puse no tās. Visticamāk, darbinieki atkal “aizies ēnā”, jo ir jādomā, kā nomaksāt dienišķos rēķinus un paēst. Jā jārēķina, kā izdzīvot šodien, tad pensija nav svarīgākais.
Skarbi klāsies arī presei. Latvijas tirgus ir tik liels, cik tas ir, pareizāk būtu teikt, tas ir mazs. Daļa drukāto mediju jomā strādājošo pamatā saņem honorārus. Ja izdevējam/īpašniekam būs jāmaksā vairāk, viens no risinājumiem ir – samazināt honorārus, lai uz tā rēķina maksātu nodokļus. Celt cenas preses izdevumiem, ņemot vērā pirktspēju un mazo tirgus apjomu, nav iespējams. Tāpat joprojām nav skaidrs, kāpēc no šī gada 1. janvāra vairāk – 25 procenti 15 procentu vietā – jāmaksā arī pensionāriem, mikronodokļa (MUN) maksātājiem. Pensijas viņi jau nopelnījuši, darba nespējas pabalsts viņiem nepienākas. Lai nopelnītu to pašu, tagad nākas strādāt vairāk, bet viņi nestrādā sava prieka pēc, bet tādēļ, lai iztiktu.
Protams, ienākumi no nodokļu izmaiņām ir ierēķināti budžetā, bet ir liela varbūtība, ka daļa strādājošo “nozudīs kā akā” līdz ar nodokļiem. Tādēļ, manuprāt, šīs izmaiņas būtu jāatliek un jāizdiskutē pēc būtības, nevis skatoties tabulās, aiz kurām pazūd dzīvie cilvēki. Pretējā gadījumā pazudīs gan nodokļi, gan daļa radošo cilvēku, arī no preses, un būs spiesti vēl vairāk knapināties.
Reizē palielināt sociālo nodrošinājumu, nepalielinot nekādus nodokļus, nav vienkārši atrisināms jautājums. Daļa sabiedrības dzīvo labi, par to liecina vidējās algas līmenis Latvijā, bet par to sabiedrības daļu, kura dzīvo no rokas mutē, šķiet, politiķiem nav nojausmas. Joprojām klīst mīti par sliņķiem un dzērājiem un apgalvojumi, ka godīgi strādājošie pensiju noteikti ir nopelnījuši labu. Taču visbiežāk tā nav patiesība.
Komentāri