Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Izlūgsimies Dieva gudrību un vadību

Druva
00:00
24.03.2007
11

Āraišu ev.lut. draudzes mācītājs

“Bet visās lietās mēs parādamies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs, sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā. Šķīstībā, atziņā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā, patiesības vārdā, Dieva spēkā.” Pāvila 2. vēstule korintiešiem 6: 4-7

Ik gadu, sagaidot pavasara atnākšanu, mūsu zemē, Latvijā, vienlaikus pieminam arī uz Sibīriju izsūtījumā aizvestos. Zemniekus, kuri jau ar saimnieka acīm vērās

dabas atmodā un gatavojās pavasara darbiem. Mēs pieminam arī visus citus – tos, kuri bija armijā, vadošos amatos, kultūras darbinieki, garīdznieki, skolotāji – dažādus ļaudis. Kas viņus vienoja? Padomju režīms viņus nespēja ierindot

savās sociālajās struktūrās – tādi Latvijā bija lieki. Vēl vairāk, tā nebija nejauša izmisuma pilna atbrīvošanās no ienaidnieka, bet gan labi plānots pasākums, vienlaikus veidojot bāzi nākamajai padomju lauksaimniecības iekārtai – kolhoziem. Kāds to laiku liecinieks man reiz stāstīja, ka zemniekiem 1948. gada rudenī bijusi ļoti laba raža un līdz ar to ienākumi. Atguvušies pēc kara, iepriecināti par darba augļiem, lauku ļaudis sāka lūkoties nākotnē cerīgāk. Tad nu varas iestādes vēlā rudenī esot rīkojušas lauksaimniecības mašīnu izstādi, kur daudzi iegādājušies tehniku nākamā pavasara vēl vērienīgākiem zemes darbiem. Tehnika tika savesta mājās. Pagrabos rūpīgi saglabāta sēkla. Un uz nākamajiem lauku darbiem lūkojās cerību spārnoti saimnieki. Patiesi, izvedot viņus šai brīdi, padomju varas vīri varēja būt droši, ka jaunie kolhoznieki sējai sagatavosies un neprasmes dēļ neko vairs sabojāt nepaspēs.

Šāds plāns bija nežēlīgs un kā tāds pārdomāts līdz detaļām. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ daudzi saimnieki nespēja noticēt, ka tuvojas briesmas, un, kaut arī dažkārt tika brīdināti, tomēr nekur nebēga un neslēpās. Un tā vēl vairāk atviegloja varas iestāžu darbu, jo visi jau bija savās mājās, uz vietas.

Jā, par šiem notikumiem vajag runāt un tos pieminēt, un mācīt nākamajām paaudzēm. Cerībā, ka kaut kas līdzīgs nekad vairs neatkārtosies. Tikai vai par to varam būt droši?

Cilvēces vēsture ir pilna ar vērienīgiem plāniem, kad cilvēki, tautas vai ļaužu grupas tiek pakļautas un pazemotas augstāku ideju vārdā. Idejas, kuras dzimušas cilvēku prātos,

citos mēdz rast dzirdīgas ausis un pieaugt, un pieaugt. Zīmīgi, ka daudzas – līdzīgi kā nacionālsociālisms un komunisms – vispirmām kārtām bijušas kā saulainas nākotnes vīzijas. Un tikai ar laiku izrādījās, ka vairs nepakļaujas kontrolei un sevis uzturēšanai prasa jaunus un jaunus cilvēku upurus. Proti – tās prasa ienaidnieku. Jo par ideju taču ar kaut ko jācīnās…

Krievu rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins savā grāmatā “Gulaga arhipelāgs” daudzās izsūtīto straumes dēvē par “plūsmām”, kur starp daudziem komunisma idejas ienaidniekiem – kulakiem, armijas virsniekiem, vāciešiem, grieķiem un ukraiņiem, vārpu lasītājiem Krievijas kolhozu laukos, ārstiem – sabotieriem un citiem, piemin arī latviešus…

Kā vieni no daudzajiem mēs droši varētu nonākt padomju režīma iznīcināto sarakstā, ja vien nebūtu saskatāma kāda būtiska atšķirība. Kā apustulis Pāvils pirms 2000 gadiem raksta Korintas draudzei – mēs esam parādījušies savās grūtībās lēnprātībā, patiesības atziņā un Dieva spēkā.

Daudzas no slavenā krievu rakstnieka pieminētajām plūsmām nekad neatgriezās un neko no atņemtā neatguva. Un tieši no šī viedokļa raugoties, mēs kā tauta esam bijuši īpašā Dieva gādībā. Katrs izsūtītais droši vien varētu uzrakstīt savu pārdzīvojumu vēsturi. Par izmisumu un neziņu aresta un izsūtījuma brīdī. Par atziņu, ka šķiet, zaudēts viss, uz ko šai pasaulē liktas cerības. Par ceļā un svešumā zaudētajiem tuviniekiem. Un beidzot, par skatu, kāds atklājās, atgriežoties Latvijā. Vai tas nebūtu bijis iemesls uzsākt jaunu, pretējā virzienā vērstu cīņu? Mēs to neesam darījuši, bet gluži pretēji, ar dziesmām un lūgšanām atguvuši savas zemes neatkarību un iespēju aizvesto pēcnācējiem atkal šeit strādāt un reiz iesākto turpināt.Un zem citas varas spiediena neesam pazaudējuši savu identitāti.

Tāda rīcība un notikumi nebija un nav iespējami bez Dieva vadības. Kaut arī dažkārt ikdienas darbu steigā paši par to piemirstam. Rīt, pieminot aizvestos, ir ļoti būtiski ieraudzīt blakus lielvaras netaisnībai un mūsu nelaimei – lielo Dieva vadību un sardzi pār mums – visiem kopā.

Ideju varas mēdz atkārtoties, ieguvušas citu seju. Šodienas ekonomiskā trimda – daudzi aizbraukušie pasaulē lielākas peļņas meklējumos – daudzos vaibstos ir līdzīga izvešanām pirms 60 gadiem. Tā atnes līdzi izpostītas cerības ģimenēs, pamestus laukus un mājas, svešus saimniekus mūsu zemē. Kas zina, ko vēl atnesīs vērtību liberālisms, kas ar sparu no pasaules cenšas iemājot mūsu zemē. Un mēs, gan savā pieredzē lūkojoties, gan ieklausoties Dieva vārdā, varam būt pārliecināti, ka tikai uzticēšanās Dievam, kas mūs daudzkārt ir glābusi, arī turpmāk būs mūsu tautas izdzīvošanas un pastāvēšanas pamats. Patiesi, pasaules mērogā mēs esam skaitliski maza tauta. Bet Svētā Gara spēkā esam lieli un pasargāti. Tieši Gara spēks ir šodienas pateicības un pieminēšanas vērts. Un Dieva gudrība un vadība – pats svarīgākais, ko izlūgties arī turpmāk mūsu zemei – Latvijai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
12

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
13

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
20

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
26

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi