Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija
weather-icon
+1° C, vējš 3.47 m/s, R-ZR vēja virziens

Izlūgsimies Dieva gudrību un vadību

Druva
00:00
24.03.2007
14

Āraišu ev.lut. draudzes mācītājs

“Bet visās lietās mēs parādamies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs, sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā. Šķīstībā, atziņā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā, patiesības vārdā, Dieva spēkā.” Pāvila 2. vēstule korintiešiem 6: 4-7

Ik gadu, sagaidot pavasara atnākšanu, mūsu zemē, Latvijā, vienlaikus pieminam arī uz Sibīriju izsūtījumā aizvestos. Zemniekus, kuri jau ar saimnieka acīm vērās

dabas atmodā un gatavojās pavasara darbiem. Mēs pieminam arī visus citus – tos, kuri bija armijā, vadošos amatos, kultūras darbinieki, garīdznieki, skolotāji – dažādus ļaudis. Kas viņus vienoja? Padomju režīms viņus nespēja ierindot

savās sociālajās struktūrās – tādi Latvijā bija lieki. Vēl vairāk, tā nebija nejauša izmisuma pilna atbrīvošanās no ienaidnieka, bet gan labi plānots pasākums, vienlaikus veidojot bāzi nākamajai padomju lauksaimniecības iekārtai – kolhoziem. Kāds to laiku liecinieks man reiz stāstīja, ka zemniekiem 1948. gada rudenī bijusi ļoti laba raža un līdz ar to ienākumi. Atguvušies pēc kara, iepriecināti par darba augļiem, lauku ļaudis sāka lūkoties nākotnē cerīgāk. Tad nu varas iestādes vēlā rudenī esot rīkojušas lauksaimniecības mašīnu izstādi, kur daudzi iegādājušies tehniku nākamā pavasara vēl vērienīgākiem zemes darbiem. Tehnika tika savesta mājās. Pagrabos rūpīgi saglabāta sēkla. Un uz nākamajiem lauku darbiem lūkojās cerību spārnoti saimnieki. Patiesi, izvedot viņus šai brīdi, padomju varas vīri varēja būt droši, ka jaunie kolhoznieki sējai sagatavosies un neprasmes dēļ neko vairs sabojāt nepaspēs.

Šāds plāns bija nežēlīgs un kā tāds pārdomāts līdz detaļām. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ daudzi saimnieki nespēja noticēt, ka tuvojas briesmas, un, kaut arī dažkārt tika brīdināti, tomēr nekur nebēga un neslēpās. Un tā vēl vairāk atviegloja varas iestāžu darbu, jo visi jau bija savās mājās, uz vietas.

Jā, par šiem notikumiem vajag runāt un tos pieminēt, un mācīt nākamajām paaudzēm. Cerībā, ka kaut kas līdzīgs nekad vairs neatkārtosies. Tikai vai par to varam būt droši?

Cilvēces vēsture ir pilna ar vērienīgiem plāniem, kad cilvēki, tautas vai ļaužu grupas tiek pakļautas un pazemotas augstāku ideju vārdā. Idejas, kuras dzimušas cilvēku prātos,

citos mēdz rast dzirdīgas ausis un pieaugt, un pieaugt. Zīmīgi, ka daudzas – līdzīgi kā nacionālsociālisms un komunisms – vispirmām kārtām bijušas kā saulainas nākotnes vīzijas. Un tikai ar laiku izrādījās, ka vairs nepakļaujas kontrolei un sevis uzturēšanai prasa jaunus un jaunus cilvēku upurus. Proti – tās prasa ienaidnieku. Jo par ideju taču ar kaut ko jācīnās…

Krievu rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins savā grāmatā “Gulaga arhipelāgs” daudzās izsūtīto straumes dēvē par “plūsmām”, kur starp daudziem komunisma idejas ienaidniekiem – kulakiem, armijas virsniekiem, vāciešiem, grieķiem un ukraiņiem, vārpu lasītājiem Krievijas kolhozu laukos, ārstiem – sabotieriem un citiem, piemin arī latviešus…

Kā vieni no daudzajiem mēs droši varētu nonākt padomju režīma iznīcināto sarakstā, ja vien nebūtu saskatāma kāda būtiska atšķirība. Kā apustulis Pāvils pirms 2000 gadiem raksta Korintas draudzei – mēs esam parādījušies savās grūtībās lēnprātībā, patiesības atziņā un Dieva spēkā.

Daudzas no slavenā krievu rakstnieka pieminētajām plūsmām nekad neatgriezās un neko no atņemtā neatguva. Un tieši no šī viedokļa raugoties, mēs kā tauta esam bijuši īpašā Dieva gādībā. Katrs izsūtītais droši vien varētu uzrakstīt savu pārdzīvojumu vēsturi. Par izmisumu un neziņu aresta un izsūtījuma brīdī. Par atziņu, ka šķiet, zaudēts viss, uz ko šai pasaulē liktas cerības. Par ceļā un svešumā zaudētajiem tuviniekiem. Un beidzot, par skatu, kāds atklājās, atgriežoties Latvijā. Vai tas nebūtu bijis iemesls uzsākt jaunu, pretējā virzienā vērstu cīņu? Mēs to neesam darījuši, bet gluži pretēji, ar dziesmām un lūgšanām atguvuši savas zemes neatkarību un iespēju aizvesto pēcnācējiem atkal šeit strādāt un reiz iesākto turpināt.Un zem citas varas spiediena neesam pazaudējuši savu identitāti.

Tāda rīcība un notikumi nebija un nav iespējami bez Dieva vadības. Kaut arī dažkārt ikdienas darbu steigā paši par to piemirstam. Rīt, pieminot aizvestos, ir ļoti būtiski ieraudzīt blakus lielvaras netaisnībai un mūsu nelaimei – lielo Dieva vadību un sardzi pār mums – visiem kopā.

Ideju varas mēdz atkārtoties, ieguvušas citu seju. Šodienas ekonomiskā trimda – daudzi aizbraukušie pasaulē lielākas peļņas meklējumos – daudzos vaibstos ir līdzīga izvešanām pirms 60 gadiem. Tā atnes līdzi izpostītas cerības ģimenēs, pamestus laukus un mājas, svešus saimniekus mūsu zemē. Kas zina, ko vēl atnesīs vērtību liberālisms, kas ar sparu no pasaules cenšas iemājot mūsu zemē. Un mēs, gan savā pieredzē lūkojoties, gan ieklausoties Dieva vārdā, varam būt pārliecināti, ka tikai uzticēšanās Dievam, kas mūs daudzkārt ir glābusi, arī turpmāk būs mūsu tautas izdzīvošanas un pastāvēšanas pamats. Patiesi, pasaules mērogā mēs esam skaitliski maza tauta. Bet Svētā Gara spēkā esam lieli un pasargāti. Tieši Gara spēks ir šodienas pateicības un pieminēšanas vērts. Un Dieva gudrība un vadība – pats svarīgākais, ko izlūgties arī turpmāk mūsu zemei – Latvijai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
5
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi