Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību informē, ka tā strādājusi pie reformas plāna, ko mainīt skolas un skolotāju darbā, lai mācīšanās skolās notiktu mūsdienīgāk.
Šī reforma, kas paredz modernizēt mācības, ikdienā tiek dēvēta par kompetencēs balstītu izglītību. Citiem vārdiem sakot, skolotāja uzdevums ir ne tikai autoritāri pieprasīt izpildīt uzdevumu, bet sākt ar motivāciju – zināšanas, kuras apgūsiet uzdevuma risināšanā, noderēs ārpus stundas un arī ārpus skolas. Izglītības un zinātnes ministrija iecerētās izmaiņas klasiski ierastajā mācību darbā nosaukusi par kompetencēs balstītu izglītību. Skolēns vispirms uzzina, kāpēc šis uzdevums jāapgūst un kā līdz ar uzdevuma izpildīšanu varēs tikt pie zināšanām. Tādām, kas būs vajadzīgas pašam, nevis skolotājam, lai pildītu “plānu”.
Saeimas divas frakcijas – Zaļo zemnieku savienības un Saskaņas – tagad, kad ministrija ir pabeigusi izglītības reformas idejisko izstrādi un jāsaņem piekrišana un nauda jaunā izglītības satura apgūšanā skolā, vēlas Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto programmu skolās atlikt uz gadu.
Direktore Ija Brammane, kuras vadītā Cēsu 2. pamatskola jau iesaistījusies jaunā mācību satura izstrādē, saka: “Redzam, cik strauji mūsdienu dzīvē mainās procesi. Būtu muļķīgi, ja vienā nozarē – izglītībā – plānoto reformu vilcinātu, pat uz gadu to nav vēlams apturēt. Sabiedrība mainās strauji, bet izglītība nav strauji mainījusies. Jau redzams, ka procesi izglītībā iepaliek no citiem procesiem Latvijā. Ja politiķi nobloķēs reformu izglītībā, kaut arī tikai uz gadu, tad izglītība iepaliks ne tikai par gadu, kā domā politiķi, tā ies atpakaļ, un pēc tam solis līdz progresam būs jāliek vēl platāks. Uzskatu, ka Saeimai jāapstiprina sagatavotā izglītības reforma, tā skolās jāsāk jau tagad, nav vairs, kur atkāpties.
Taču tagad redzam, ka pirms gaidāmajām vēlēšanām sākusies politiskā spēle, tajā skaitā ar izglītību, ar tās nākotni. Kā skolas direktorei man skumīgi to apzināties. Lai izglītībā notiktu reforma un tā noritētu veiksmīgi, skolām jādod iespēja darboties, jādod nauda, lai procesi virzītos, nevis Saeimai jānobremzē iesāktais. Laiks taču vajadzīgs arī skolotājiem – jāgatavojas jaunajam darbā, papildus jāmācās. Dārgo laiku politiķi vēlas novilcināt, domājot par savām politiskām ambīcijām. Ļoti skumīgi dzirdēt to, kas notiek ar iecerēto reformu, – topošais projekts par pārmaiņām skolā, mācību darbā, lai stundas būtu jēgpilnas, varbūt tiks atlikts.
Tūlīt pat ir nepieciešami milzīgi resursi skolotāju izglītošanai, bet, izrādās, ka resursi vispirms bija jāgulda deputātu izglītošanā. Ja deputāti saprastu tās jēgu, vai iecerēto reformu tā bremzētu?
Šogad 9. klases matemātikas eksāmenu uzdevumi jau prasa beidzējiem apliecināt kompetences. “Lūdzu, apraksti, kā tu izdomāji, kādu ceļu gāji, lai uzdevumu atrisinātu,” tā skan uzdevums. Bērni paši tiešām var izdomāt, kā risināt uzdevumu, ja viņiem ikdienā ir attīstītas spējas domāt, kā labāk nonākt pie savas atbildes. Reforma izglītībā paredz, ka skolā bērniem daudz vairāk jādomā un jādarbojas, ne tikai jāklausās skolotājā.”
Dina Dombrovska, Amatas Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja:
“Man jādomā, ka tas, ko tagad redzam Saeimā saistībā ar vēlmi nevis pieņemt, bet atlikt reformas izglītībā, ir apliecinājums nesapratnei. Protams, tas, ko patiesībā dziļi ietver kompetencēs balstīta izglītība, cilvēkiem no malas, arī deputātiem, frakcijām nav izprotams tik vienkārši. Taču rīkoties tā, lai reformu apstādinātu – kā to saprast? Varbūt Izglītības un zinātnes ministrijai pietrūcis laika skaidrot jau paveikto vienkāršākiem vārdiem? Tas, ko nozīmēs kompetencēs balstīta izglītība skolu mācību darbā, nav vienkārši pastāstāms. Man jāpiekrīt, ka gaidāmā reforma nav problēma skolotājiem. Pedagogi jau tagad gatavi strādāt. Tas, ko dzirdam no deputātiem, aicinot pārtraukt reformu izglītībā, to atlikt pēc vēlēšanām, ir nekas cits kā pirmsvēlēšanu psihoze.
Izglītības reformas sagatavošanai bija dots termiņš. Jaunpiebalgas vidusskola, kas strādājusi reformas sagatavošanā, jau tagad gatava pārējo skolu direktoriem stāstīt, rādīt piemērus darbā. Arī skolas, kurās līdz šim vēl nebija darīšana ar gaidāmo reformu, tās ieviešanas mēģinājumiem, jau klausījušies, iegaumējuši, savā ziņā gatavojušies jaunajam. Ja izglītības reformu atliks, bail domāt par to, ka skolotāju interese uz kādu laiku atslābs. Patiesībā reformas ieviešanā vajadzīgs jauns grūdiens ātrākam tempam. Žēl, ja politikas dēļ izglītības reforma valstī tiks iepauzēta. Mēs pazaudēsim to, kas jau iegūts. Bet politiskie lēmumi nav mūsu, skolotāju, varā. Ar politiku nesaistītie varbūt pat nemana, bet mēs pārvaldē manām, ka šobrīd izglītības nozare tiek iejaukta gaidāmajās politiskajās spēlēs par varas iegūšanu pēc Saeimas vēlēšanām.”
Komentāri