Latvijas izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības valdes loceklis
Vērtējot pēdējo mēnešu notikumus, redzu, ka Latvijā izveidojusies nežēlīga sakritība, kas sevišķi skar lauku ļaudis. Vislielāko ietekmi atstājusi ekonomiskā krīze, tā jau ietekmē katru ģimeni. Drīz cilvēkus skars teritoriālā reforma, par kuru vēl nezinām, cik lielus plusus un mīnusus tā nesīs. Nu zināms, ka simtiem tūkstošu ģimeņu skars valdības iecerētā skolu optimizācija ar lozungu – skolu reforma.
Visas trīs šīs būtiskās parādības īpaši izpaudīsies no 1. septembra. Kā sabiedrība to psiholoģiski un garīgi izturēs, ir jautājums. Jājautā, vai sabiedrībai nepieciešams uzlikt šos pārbaudījumus, vai saprātīgāk nav galā tikt ar ekonomisko krīzi un, kad sāksies augšupeja, domāt par novadu veidošanu, izglītības iestāžu optimizāciju?
Izglītību ekonomiskā krīze skārusi ļoti sāpīgi. Zināms, ka šai nozarei valsts budžetā nākamgad tiks samazināti 90 miljoni latu. Tas ir otrais lielākais samazinājums aiz Veselības ministrijas zaudējuma.
Vecākiem nav jāsatraucas, ka skolās šajā mācību gadā varētu nemācīt kādu priekšmetu. Visām skolu aktualitātēm naudas pietiks, arī pedagoģiskajām likmēm, lai bērni saņemtu to izglītības apjomu, kas paredzēts. Bažas ir par nākamo mācību gadu, par to, cik pedagoģiskās likmes tiks atmaksātas no valsts budžeta. Par to nekādi galīgie lēmumi valdībā vēl nav pieņemti.
Kādi ir ministrijas aprēķini un
priekšlikumi? No 1. septembra likmes diferencēt – lauku teritorijās un novadu pilsētās noteikt pedagoģisko likmi uz 5,8 skolēniem, republikas pilsētās 7,5. Pieaugums nopietns, salīdzinot arī to, kāds ir šobrīd. Ja šie aprēķini īstenojas, tad Cēsu rajonā no 2009. gada 1. septembra lielākas vai mazākas problēmas būs 14 mazajām lauku skolām. Pārāk daudzām. Pedagoģisko likmju trūkums šajās skolās būs atšķirīgs – no pāris līdz piecām, septiņām. Tas var ietekmēt gandrīz tūkstoš skolēnus un 200 skolotājus. Ja skolas slēgs, darbu zaudēs ļaudis vairākos pagastos. Jāpiebilst, ka skolas daudzviet ir vienas no lielākajām darba devējām un arī stabilām nodokļu maksātājām pašvaldības budžetā.
Lai problēmas samazinātu, jāsamazina skaits no 5,8 uz 5,4 skolēniem uz vienu likmi. Tad būtu mazāk skolu, kurām draud slēgšana vai reorganizācija, laukos mazāk bezdarbnieku. Kas var šo jautājumu risināt? Domāju, to var pašvaldību vadītāji kopā ar Izglītības un zinātnes un Pašvaldību un reģionālās attīstības lietu ministriju. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau ierosinājusi pārskatīt šoruden valdības sēdē pieņemto lēmumu samazināt skolēnu skaitu pedagoģisko likmju aprēķināšanai izglītības iestādēs. Mēs iesakām meklēt optimālu variantu, bet ministrija atbild, ka līdz 1. martam izglītības pārvaldēm virtuāli jāiesniedz jaunais modelis. Iespējams, tikai tad, kad varēs novērtēt attīstības draudus, varēsim panākt, ka likmi samazina. Tomēr ar to arī būs par maz prasīts no valsts, ja vēlamies, lai nepasliktinās izglītības pieejamība, ko šobrīd sabiedrība tik augstu vērtē.
Jāatzīst, ka gadu no gada Cēsu rajonā skolēnu skaits samazinās. 9. klasi pavasarī beigs 799 skolēni, bet 1. klasē rudenī mācības sāks tikai 547. Tikai pamatskolas posmā vien viena mācību gadā laika tiek zaudēti 255 skolēni, zūd 43 skolotāju likmes, kas veido divu pamatskolu likmju skaitu. Tādēļ cerēt, ka izglītībā viss var palikt, kā bijis, nevar. Tomēr samērībai un pakāpenībai jābūt. Uz ko šobrīd varam cerēt? Kārtējo reizi uz pašvaldību izpratni un vēlmi skolas saglabāt, lai nodrošinātu pašvaldības bērniem iespējas iegūt izglītību tuvāk mājām. Sevišķi svarīgi tas ir mazajiem, bet tieši sākumskolu uzturēšana ir visdārgākā, jo tajās pašlaik ir vismazāk audzēkņu. Pagaidām izskatās, ka Izglītības un zinātnes ministrija tikai vārdos aicina sākumskolas atbalstīt, bet neatbalstīs pašvaldības darbos. Tad skolas, kurās ir mazāk par 100 skolēniem, varēs uzturēt tikai lieli, bagāti novadi. Arī tad novados būs vajadzīgi tādi vadītāji, kādi šobrīd Cēsu rajona pagastu padomju priekšsēdētāji. Esmu pārliecinās, ka viņi neļaus iznīcināt skolas un iespēju bērniem iegūt izglītību savā pusē.
Sekojiet līdzi, kā jautājums attīstīsies. Valsts līmenī pašlaik dominē nevis doma, ka bērnam jārada pieejama izglītība, bet doma, ka naudas taupīšana ir svarīgāka. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri