Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks
Saeimas pieņemtos likumus nevaru komentēt. Taču ir vērts atgriezties netālā pagātnē. Administratīvi teritoriālās reformas 167 novadu projekts tapa laikā, kad līdztekus tika strādāts, lai īstenotu reģionālo reformu. Bija paredzēts nevis decentralizēt rajona padomju funkcijas un nodot vietējām pašvaldībām, bet tās nododot reģionālajām pašvaldībām. Pēc politiskām diskusijām šis likumprojekts tālāk netika virzīts. Tad aktuāls palika jautājums, ko darīt ar rajona padomju funkcijām – pansionātu, internātskolu tālāku apsaimniekošanu. Pašvaldības Daugavpils. Gulbenes, Jelgavas un citos rajonos pauda viedokli, ka nebūs efektīvi rajona funkcijas nodot maziem novadiem. Tie vienkārši netiks galā. Novadiem jābūt lielākiem. Ar šo variantu iepazīstināja pašvaldības un lūdza izteikt priekšlikumus. Tas viss tika skaidrots, ministrs, tolaik Aigars Štokenbergs, arī brauca un tikās ar pašvaldību vadītājiem.
Latvijā sāka veidoties lieli, spēcīgi novadi. Bet Cēsu rajonā? Tik daudzreiz ministrijas darbinieki tikušies ar pašvaldību vadītājiem – lūdzu, domājiet, vienojieties. Atceros, pagājušā gada vasarā bija sanāksme. Spriedām, strīdējāmies, sagatavojām priekšlikumu, kāds varētu būt iedalījums, zīmējām karti. Pēc tam šo priekšlikumu apsprieda pārējie pašvaldību vadītāji un noraidīja. Nē, mēs vēlamies veidot spēcīgu novadu. Toreiz arī 11 pašvaldības lēma par Cēsu novadu, un katrai valsts samaksāja
200 tūkstošus latu infrastruktūras sakārtošanai.
Vairākkārt pašvaldību vadītāji jautā – ko iegūs iedzīvotāji. Viņi iegūs kvalitatīvākus pakalpojumus. Tagad iedzīvotāju darbību regulē divas pašvaldības – rajona un vietējā. Būs viena, pakalpojumi būs tuvāk iedzīvotājiem un būs kvalitatīvāki. Lai izplānotu, kur būs sociālās, kur izglītības iestādes, lai tās strādātu atbilstoši mūsdienu prasībām, vajag lielas finanses, lielāku teritoriju, kurā sniegt pakalpojumu.
Lai efektīvi pildītu tās funkcijas, kuras veic rajona līmenī, vajag spēcīgākas pašvaldības. Iedomāsimies novadu, kurā dzīvo nepilni divi tūkstoši iedzīvotāju. Šīs pašvaldības pakļautībā būs pansionāts, kurš finansējumu saņem savstarpējos norēķinos. Vai pašvaldībai būs nauda, lai iestāde funkcionētu, kamēr pārējie norēķinās par pakalpojumu?
Saeimas komisija vēlreiz uzklausīja pašvaldības un pēc tam vērsās, lai tās vēlreiz pārdomā, apspriežas, kāds izskatīsies Cēsu rajons pēc novadu reformas. Diemžēl pēc kārtējās sarunas situācija nav mainījusies. Politiķiem jābūt stingrai nostājai, nevar būt bezgalīgas diskusijas, kas pārvēršas farsā. 1999., 2000.gadā rajons izpētīts, līdzekļi tērēti, aptaujas veiktas. Saeima ir noteikusi kritērijus, kuri jāievēro, veidojot novadus. Un tie nav tikai iedzīvotāju skaits, bet arī spēja veikt novada pašvaldībai uzticētās funkcijas. Vēl trešajā lasījumā Saeima izvērtēs šos kritērijus. Tā kā Latvijā situācija ir diezgan sarežģīta, Saeima lēmusi, ka atsevišķos gadījumos, ja ir argumentēts pamatojums, lēmējvara var šos kritērijus neievērot. Viss ir Saeimas ziņā.
Līdztekus novadu veidošanai tiek risināts arī jautājums par reģionālajām pašvaldībām, un darba grupa patlaban nonākusi pie secinājuma, ka to funkcijas nākotnē jāveido no decentralizētām un deleģētām ministriju funkcijām. Reģionālās pašvaldības veidosies uz reģionu padomju bāzes. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri