Valmierā un Cēsīs aizvadīta Latvijas Jaunatnes olimpiāde. Laikraksta “Druva” korespondents Jānis Gabrāns aicināju uz nelielu sarunu Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Aldonu Vrubļevski, lai uzklausītu viņa vērtējumu par šo sportisko notikumu.
– Kā LOK prezidents vērtē olimpiādes norisi?
– Manuprāt, olimpiāde aizvadīta ļoti sekmīgi. Pašvaldības, kas uzņēmās rīkošanu, izdarīja visu, ko solījušas, un izdarīja augstā līmenī. Nekādu piezīmju vai aizrādījumu no sacensību dalībniekiem nebija.
Patīkami, ka interese par šo pasākumu bija ne tikai pašvaldībām, kas rīkoja, bet ikvienai, kas piedalījās. Varēja domāt, ka tagad, Dziesmu un deju svētku priekšvakarā, pašvaldībām citas rūpes, bet bija jūtams, ka pašvaldību vadītājiem interesē šis sportiskais notikums. Vismaz tiem, kuriem interesē sports. Daudzi bija klāt, sekoja norisēm.
Taču kāds fakts liek aizdomāties, proti, 36 pašvaldības nepiedalījās olimpiādē. Gribam noskaidrot, kāpēc šo pašvaldību jaunieši nestartēja. Negribētos ticēt, ka tajās nav jauniešu tajā vecumā, kas varēja piedalīties olimpiādē.
– Bija arī pašvaldības, tostarp Raunas un Jaunpiebalgas, no mūsu puses, kam šī bija debijas olimpiāde. Vai tas liecina, ka vēlme piedalīties ir?
– Domāju, ka nākamā gada pieaugušo olimpiāde reālo situāciju un vēlmi parādīs vēl labāk. Tajā varēs startēt sportisti, sākot no 16 gadu vecuma. Aizvadītajā Jaunatnes olimpiādē bija ierobežots vecums, un var pieļaut, ka kādā pašvaldībā tiešām šajā vecuma grupā nebija sportistu.
– Sakāt, ka viss izdevās, bet vai šo trīs dienu laikā nebija kādas iekšējās bažas, vai viss būs, kā nākas?
– Jāatzīmē, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas rīko šādu kompleksu sporta pasākumu visos olimpiskajos sporta veidos. Pat Eiropas Jaunatnes olimpiāde notiek tikai atsevišķos sporta veidos. Mēs esam apņēmušies šo līniju noturēt, lai visu olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji varētu sevi parādīt. Tas ir lielākais izaicinājums – nodrošināt 26 olimpiskajos sporta veidos attiecīgās sporta bāzes, organizatorus un tiesnešus. Tās bažas ir par katras federācijas gatavību nodrošināt tehnisko pusi – inventāru, iekārtojumu, aprīkojumu, sacensību norisi, tiesāšanu atbilstoši starptautisko federāciju noteikumiem.
Ikdienā katrs sporta veids dzīvo savu iekšējo dzīvi, un nevaram zināt pilnīgu visu par katras federācijas gatavību organizēt šādas sacensības augstā līmenī. Olimpiāde ir mirklis, kad viss kļūst redzams. Izņemot vien dažus atsevišķus ekscesus teikvando sacensībās, viss bija visaugstākajā līmenī.
– Kādas sajūtas pašam, redzot jauniešu simtus un tūkstošus atklāšanas parādē, uzrunājot viņus atklāšanas brīdī?
– Tas ir īpašs brīdis konkrētajā vietā un laikā. Šajā amatā darbojos jau vairāk nekā desmit gadu, esmu bijis klāt visās līdz šim notikušajās olimpiādēs. Man varbūt vairs nav tās pirmreizējās sajūtas, bet daudziem, kuri piedalās, tas ir pirmais un, iespējams, vienīgais tāda līmeņa pasākums, tāpēc man ir atbildība viņu priekšā. LOK ir galvenais rīkotājs, un, ja esam kopā saukuši jauniešus no visas valsts, nedrīkstam viņus pievilt.
Liela nozīme bija lieliskajiem laika apstākļiem, kas valdīja nedēļas nogalē. Ja atklāšanas pasākumā būtu vējš un lietus kā pirmdienas vakarā, droši vien nevaldītu tik lieliska un priekpilna atmosfēra.
– Kā Olimpiskā komiteja redz jauniešu vēlmi nodarboties ar sportu?
– Tā pieaug. Iedzīvotāju skaitam valstī samazinoties, sportot gribētāju skaits jauniešu vidū palielinās, un tas pasaka daudz. Liels nopelns ģimenēm, arī sabiedrībā liela uzmanība tiek pievērsta jautājumiem par veselīgu dzīvesveidu, sportiskām aktivitātēm ikdienā. Arī pašvaldības dod savu artavu, nodrošinot iespējas jauniešiem sportot savas dzīves vietas tuvumā.
– Nerimst diskusija par vēl vienu sporta stundu skolā. Vai tas būtu nepieciešams?
– Protams! Olimpiskā komiteja, iesaistoties programmā “Sporto visa klase”, uzskata, ka bērniem katru dienu vajadzētu vismaz pusstundu nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm skolā. Mūsuprāt, sporta stundas ieskaitīšana skolēnu pedagoģiskajā noslodzē ir kļūda, to vajadzētu ieskaitīt kā aktīvās atpūtas stundu. Taču šobrīd tā ieskaitīta pedagoģiskajā noslodzē, tas kalpo kā arguments, ka nevar palielināt stundu skaitu. Manuprāt, tieši šīs fiziskās aktivitātes stundas ir garīgās atslodzes mirklis, kas palīdz labāk uztvert garīgi smagākus mācību priekšmetus. Vieglāk mācīties, ja ir dažādība. Diemžēl ministrijai ir stingra nostāja, ka, palielinot stundu skaitu, radīsies pārslodze, tāpēc to nevar pieļaut. Lai gan Nacionālās attīstības programmā sporta politikas pamatnostādnēs ir ierakstīts, ka vajadzētu vismaz sākt ieviest šo sistēmu. Mūsu piemērs ar programmu “Sporto visa klase” uzskatāmi parāda, ka tas ir pareizais solis.
Lai gan pagājusi tikai viena sezona, kurā vairākās skolās 3.klašu skolēniem piecas reizes nedēļā tika nodrošinātas fiziskās nodarbības – divas obligātās sporta stundas un trīs fakultatīvās -, gan vecāki, gan skolas šo programmu novērtēja ļoti atzinīgi, un uz nākamo gadu pieteikušās jau 48 skolas. Vecāki arvien vairāk saprot, ka bērnu fiziska nodarbināšana veicina augšanu, stāju, enerģijas patēriņu, sirds asinsvadu trenēšanu. Mērījumi starp klasēm uzskatāmi parāda, ka labāki rezultāti mācībās ir skolēniem, kuri ar sportu nodarbojās piecas reizes nedēļā.
– Jaunatnes olimpiāde noslēgusies, pēc gada Vidzemē būs arī pieaugušo olimpiāde. Vai ir pārliecība, ka vidzemnieki tiks ar to galā?
– Par to nav ne mazāko šaubu. Pēc sporta veidu skaita pasākums ir tieši tikpat liels, kas nozīmē, ka vajadzīgs tieši tikpat sporta bāzu kā šoreiz. Bāzu gatavība un piemērotība ir pārbaudīta. Tā būs laba iespēja Latvijas labākajiem sportistiem mēnesi pirms došanās uz Rio Olimpiskajām spēlēm parādīties savu skatītāju priekšā, aizstāvot savu pašvaldību komandas.
Starp citu, tas ir ļoti svarīgs olimpiādes faktors, ka pašvaldības var redzēt savu sportisko varējumu, salīdzināt ar citiem. Aizvadītajā Jaunatnes olimpiādē pie medaļām tika 60 pašvaldību sportisti, kas ir ļoti labs rādītājs. Ceru, ka pašvaldību vadītāji šajās tabulās skatās un viņiem interesē, kā veicies. Domāju, ka Ventspilī tiks uzdots jautājums, kāpēc izcīnīto medaļu ziņā viņi ir tikai sestajā vietā, jo šajā pašvaldībā sportā tiek ieguldīts daudz. Arī kaimiņu novadi var salīdzināt savu sniegumu, analizējot, kāpēc vieni tika pie godalgām, otri – nē. Un kas jādara, lai nākamgad būtu vienādā līmenī vai pat spētu kaimiņus apsteigt.
Komentāri