Mārtiņš Ozols „Druviņa” man no jaunības dienām ir bijusi „obligātā literatūra”. Tā arī tagad, 12.maija rītā
ņemu savu avīzi un skatos, ko tad cēsnieki labu un arī sliktu sadarījuši. Un, lasot J. Gabrāna informāciju „Ko pārņemt un ko nepārņemt” par Cēsu domes darbu, atpazīstu bijušo Latvijas Ministru kabinetu Tautas partijas vadībā! Tas pats modelis, tikai miniaturizēts līdz Cēsu līmenim.Un nu par konkrētu avīzē minētu faktu. Tālāk citēju minētā raksta tekstu: „Rajona padomes reorganizācijas plānā paredzēts Cēsu novadam nodot vēl divas iestādes – „Reģionālais izglītības centrs” un ”Pieaugušo izglītības centrs”. Izvērtējot to darbības sfēras un prognozējot topošā Cēsu novada budžeta ieņēmumus, deputāti nolēma, ka nav lietderīgi uzturēt divas iestādes ar vienādām funkcijām. Netiks pārņemts „Pieaugušo izglītības centrs”, kas nodrošina pieaugušo izglītības funkciju Jaunpiebalgas un Drustu pagastā un atrodas privātīpašumā, tātad ar lielākiem izdevumiem iestādes uzturēšanai.” Pasniegts Cēsu domes izklāstā nepārprotami: visu rajonu apkalpojošs kantoris ar oficiālām filiālēm nu jau svešos novados! Tiešām, kādēļ uzturēt? Bet tas „Reģionālais izglītības centrs”, to gan. Kādēļ palīdzēt diviem kaimiņu novadiem, ja varam pavilkt veselu reģionu?!
Un nu paskatīsimies patiesībai acīs! ,,Pieaugušo izglītības centrs” (tālāk tekstā centrs) ir dibināts, kā to var redzēt centra mājas lapā internetā, 1995. gadā.Un šeit ir redzams, ka Drustu un Jaunpiebalgas „filiāles” ir tikai sadarbības partneri, kuras finansē vietējās pašvaldības.
Tiesa, centra telpas tiek īrētas no privātīpašnieka pēc to denacionalizācijas, bet, reorganizējot rajona padomi, telpu pietiks jaunajos pašvaldības īpašumos, un šis jautājums atkritīs.
Centra apmācību programma ir gana plaša. Šeit ir ietverti dažādu līmeņu valodu kursi, mācības par veselīgu dzīves veidu, daiļdārzniecība un citi. Cilvēki par to maksā paši, turklāt labprāt, un daļu uzturēšanas izdevumu tas nosedz. Savukārt „Reģionālais izglītības centrs” ir dibināts pagājušajā gadā, kad jau bija zināms par rajonu likvidāciju. Šeit mēs varam droši saskatīt līdzību ar iepriekšējo Latvijas valdību un tās ministru pēdējā brīdi slēgtajiem līgumiem par koncertzāles daudzmiljonu projektu un biogāzes kvotām savējiem. Faktiski „Reģionālais izglītības centrs” nekādu darbību neveic. Vismaz Cēsu iedzīvotāju izglītošanā.
Esmu cēsnieks, dzīvoju te visu mūžu. Pagājušā gada nogalē meklēju iespēju apgūt angļu valodu. Piedāvājumā atradu tikai ”Pieaugušo izglītības centru” un firmu „Buts”. Tieši pieaugušo izglītības centra piedāvājums bija vispieņemamākais gan finansiāli, gan nodarbību laika ziņā. Tur apgūstu priekšzināšanu kursu angļu valodā kopš novembra. Esmu mācījies dažādos citos kursos, varu apgalvot, ka šajos mācību kvalitāte ir augstā līmenī. Un angļu valodu līdz ar mani mācās vēl daudzi cēsnieki.
Bet „Reģionālais izglītības centrs” joprojām publiskajā telpā nav bijis pamanāms.
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un rodas pārliecība, ka arī Cēsu deputāti ir pārliecināti – neizglītotus un tumšus ļautiņus ir vieglāk apmuļķot ar runām par taupību, tajā pašā laikā savējo steigā tapušos projektus atbalstot. Ceru vēl pirms pašvaldību vēlēšanām sagaidīt publisku un konkrētu atbildi.
Komentāri