Ziemeļu kaimiņiem igauņiem viss ir labāks – ceļi, cenas, nodokļi… Igauņi čaklāki, apzinīgāki, vairāk mīl valsti. Pat mūsējie ministri un deputāti mēdz salīdzināt jebkuru Latvijas ekonomikas jomu vai sociālo situāciju ar Igauniju. Mēri, kā gribi, tur viss ir labāks! Pēdējās atziņas – kaimiņiem ceļa nodoklis iekļauts degvielas cenā un tā ir par 10-15 centiem zemāka nekā pie mums, savukārt pirmā līmeņa pensijas turpmāk nebūs atkarīgas no algas lieluma, bet gan no darba stāža. Presē igauņi lepni raksta, ka viņu mazā valsts būs Eiropas Silikona ieleja.
Arī latviešu uzņēmējiem labākie veiksmes stāsti top Igaunijā. Māksliniece Līga Ozoliņa atvērusi dizaina veikalu, iesākumā bez igauņu valodas zināšanām, bez biznesa plāna. Saziņa ar institūcijām notikusi digitāli, internetā. Nepilnas stundas laikā viss nokārtots. Otra talantīga latviete Laura Šmideberga Tallinā atvērusi studiju, tirgo pašas gatavotas stikla pērles. Līdz šim neviens ierēdnis nav klātienē traucējis, saziņa notikusi telefoniski. Vai Latvijā kas tāds būtu iespējams?
Rakstniece Maija Pohodņeva nolēmusi pārbaudīt, vai iespējams iegūt Igaunijas e-pilsonību (e-residency). Izrādās, jau 2015. gadā uz to pieteikušies cilvēki no 225 valstīm, bet drīzumā prognozējot ap desmit miljoniem e-pilsoņu. Facebook profilā Maija raksta, ka nepametīs Latviju, jo te aug visgaršīgākās sēnes pasaulē, tomēr uzņēmējdarbībai izvēlas kaimiņzemi. E-pilsonības projekts paredz, ka jebkurš no jebkuras vietas pasaulē, ne reizes neapciemojot Igauniju, var šajā valstī veidot biznesu, tur maksāt nodokļus un organizēt dokumentu apriti. 9.martā Tallinā notiks konference par elektronisko pilsonību, solot pārvērst pasauli par vienu lielu globālo ciemu. Skeptiķi gan iebilst, ka gan jau Latvijas nodokļu sistēmā drīz atradīsies iespēja ierobežot šādus manevrus. Vairāki tautieši, kuri Igaunijā dzīvo un strādā ilgāk nekā desmit gadu, par izdevīgo e-pilsonību neko nav dzirdējuši.
Laiki mainās. Cilvēku fizisko un arī virtuālo pārvietošanos pa pasauli vairs nevar tik viegli ierobežot. Latvijā pie varas esošie vēl nav apzinājušies, ka jārada piemēroti apstākļi tepat, lai iedzīvotāji izvēlētos labklājību vairot dzimtajā zemē.
Komentāri