Nedaudz vairāk kā mēnesis atlicis līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, taču sabiedrībā šis temats tiek pārrunāts ļoti nedaudz. Katrā ziņā daudz mazāk nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas.
Joprojām, arī pēc 15 gadiem Eiropas Savienībā, sabiedrībā nav īstas skaidrības par pienesumu, ko dod Eiropas Parlamenta deputāti. Interesanti būtu zināt, cik daudz skatītāju bija šonedēļ LTV notikušajām partiju debatēm, kas notika Briselē.
Kāda tad ir Latvijas politisko spēku aktivitāte, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām laikā, kad ap Eiropas Savienību (ES) ir tik daudz neskaidrību un politisku peripetiju? Izrādās, aktivitāte ir lielāka nekā 2014.gada EP vēlēšanās. Šogad uz astoņām deputātu vietām kandidē 246 kandidāti no 16 sarakstiem. Pirms pieciem gadiem bija 14 saraksti un 170 deputātu kandidāti.
Kandidātu vidū ir arī daži mūsu puses cilvēki. Partijas “Latviešu Nacionālisti” sarakstā ar sesto numuru ir Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis. Zaļo un Zemnieku partiju apvienības sarakstā ar desmito numuru startē Vidzemes plānošanas reģiona vadītāja, Amatas novada domes deputāte Guna Kalniņa – Priede. Partijā “Atmoda”, kas bija zināma kā “No sirds Latvijai”, ar trešo numuru ir Raunas novadā dzīvojošais Gints Gābers, SIA “Labi Dati” iepirkumu speciālists.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā ar astoto numuru startē Viktors Zariņš, kura dzīvesvieta ir Cēsu novadā. Viņš ir SIA “LNB Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums” Komunālās daļas darbinieks un Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas Revīzijas komisijas loceklis. Tūlīt aiz viņa ar devīto numuru ir pensionārs Juris Apinis, kura dzīvesvieta arī ir Cēsu novads.
Vēl var minēt, ka Jaunās konservatīvās partijas sarakstā ar 12.numuru ir cēsniekiem pazīstamais biedrības “Vidzemes Tūrisma asociācija” valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, kura dzīvesvieta gan norādīta Rīga.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var iepazīties ar partiju programmām, ko, visticamāk, darīs retais, jo šajā gadījumā tā tiešām ir tikai solīšana. Varētu pat teikt, dažu partiju programmas nav īsti nopietni ņemamas, jo nav jau Saeima, kur katrs pēc tam var censties sevi parādīt. Strādājot Eiropas Parlamentā, deputātam jāpievienojas kādai no lielajām politiskajām grupām, tāpēc svarīga būtu tās politiskā virzība, redzējums. Parlamenta deputāti strādā grupās atkarībā no viņu politiskajiem uzskatiem, nevis valstspiederības. Politiskās partijas Latvijā, kas jau darbojas ES vai ir ar ilgu darbošanās pieredzi, ir piederīgas kādai no šīm politiskajām grupām. Šobrīd visvairāk mūsējo – četri – pieder Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupai, pa vienam pārstāvim ir Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā.
Jo lielākai politiskai grupai piederi, jo lielākas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu, virzību. Protams, ja neviens politiskais spēks neapmierina, var palikt pie politiskajām grupām nepiederošo pulciņā, bet tad iespējas ko ietekmēt līdzīgas nullei.
Cilvēki parasti spriež, ka mūsu deputātiem Briselē nav nekādas teikšanas. Te pretī varētu likt tagadējā Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa veikumu, viņš starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Vote Watch Europe” pētījumā ierindots kā devītais ietekmīgākais EP deputāts. Tātad ir strādāts.
Uzņēmējs Juris Bērziņš atzīst, ka neesot iepazinies ar deputātu kandidātu sarakstiem, bet vēl esot laiks un to noteikti izdarīšot. Viņš norāda uz kādu citu aspektu, proti, sabiedrībā ir pārāk maz informācijas par Eiropas Parlamentu, par mūsu deputātu veikumu: “Vēl ir mēnesis laika domāt, painteresēties, uzzināt, bet sabiedrībai jāsaprot, kāda ir Latvijas vēlētāju ietekme caur ievēlētājiem deputātiem uz šiem procesiem kopumā. Jo katrs process ietekmē arī mūsu valsti, tāpat viss, kas šobrīd notiek ar un ap “Brexit”, kā to uztver franči, angļi, kā uzvedas ungāri, poļi, to jāsāk saprast, jo esam vienotā tirgū, visi esam saistīti. Tāpēc būtu labi ievēlēt deputātus, kuri Briselē tiešām dara ko noderīgu mūsu valsts labā, nevis tikai atsēž, par to saņemot ne mazu atalgojumu. Ir daži deputāti, kuri centušies savu nostāju, darbus klāstīt publiski, bet to vajadzētu darīt viņiem visiem. Lai cilvēki apzinās, ka ir svarīgi, lai mūsu deputāti būtu Eiropas Parlamentā.
Var jau pukoties, kas tas ir, ka Eiropas Parlamentā mūs pārstāv arī Ždanoka, bet tad katram sev jāuzdod jautājums, vai es aizgāju nobalsot par kādu citu? Tā ir viela pārdomām! Kāds teiks, ka vēlēšanas nav labā laikā, jo pavasara darbi, bet būsim godīgi – tikpat nelaikā būs oktobrī vai novembrī, jo vienmēr būs kāds attaisnojums.”
Komentāri