Ceturtdiena, 10. aprīlis
Vārda dienas: Anita, Anitra, Zīle, Annika

Ietekmes aģenti un alkatība

Sallija Benfelde
16:56
30.01.2023
12

Daiņa Īvāna šogad sacītais barikāžu nedēļā intervijā “Lat­vijas Avīzei” jau ir citēts ne reizi vien: “Otrs faktors ir Krievijas propaganda, jo, nebūsim naivi, Latvija ir pilna gan ar ietekmes aģentiem, gan Krievijas specdienesta darbiniekiem, kuri prot savu darbu. Savukārt daļa sabiedrības, nespējot atsijāt graudus no pelavām, ļoti ātri padodas saukļiem, kur Latvija tiek dēvēta par neizdevušos valsti, ka līderi stāv tālu no tautas, un citiem”.

Jautājums par valsts iekšējo un ārējo drošību bijis aktuāls visus Latvijas atjaunotās neatkarības gadus. Protams, Latvijas dalība NATO ārējo, militāro drošību ir ļoti stiprinājusi, bet jau pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā bija labi redzams, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj plaši izvērst tā sau­camo hibrīdkaru, viltojot informāciju un ar to manipulējot. Tā­pat nav noslēpums, ka iekšējā un ārējā drošība ir cieši saistītas, ka cilvēku noskaņojums un attieksme pret valsti to nopietni ietekmē. Savukārt ar attieksmi un noskaņojumu var manipulēt, to var veidot. Tādēļ Krievijas uzsāktā kara laikā jautājums par Krievijas izlūkdienestu darbību un ietekmes aģentiem Latvijā ir kļuvis ļoti aktuāls. Savukārt, runājot par ietekmes aģentiem, nākas atcerēties par bijušajiem PSRS VDK aģentiem un ziņotājiem Latvijā jeb par to, kā notika “čekas maisu” pārņemšana, cik ticama ir tajos atrodamā informācija un vēl citi jautājumi, kuri saistīti ar VDK. Par dokumentu pārņemšanu, par to, vai daļa no tiem netika iznīcināti jau pirms pārņemšanas, vai kartotēkai un citiem dokumentiem var ticēt un vai “čekas maisu” publiskošanai bija liela jēga, diskusijas notiek joprojām. No vienas puses, ir saprotams, ka esošie VDK dokumenti diemžēl neļauj veidot pilnīgi objektīvu skatījumu, neatklāj visu informāciju par to jautājumu, kas iedzīvotājus interesē visvairāk – proti, par čekas ziņotājiem, turklāt arī esošie dokumenti tiek dažādi skaidroti. No otras puses, skaidrs arī tas, ka, visticamāk, daļa no viņiem atkal klusiņām strādā, jo lustrācijas nebija un šodien šos cilvēkus var šantažēt un piespiest izplatīt Krievijai vajadzīgus uzskatus vai darbības. Meklēt šos pamodinātos ziņotājus tikai starp krievu valodā runājošajiem ir vismaz liels naivums, turklāt tā ātri var nonākt līdz raganu medībām, kuras līdzsvaru un drošību nenes. Vēl jāpiebilst, ka savu interešu aizstāvība un nereti vienkārši alkatība, manuprāt, ir pirmais faktors. Atjaunotās Lat­vijas 32 neatkarības gadu laikā ir pieņemti arī kļūdaini lēmumi, un ne vienmēr tos var skaidrot ar zināšanu trūkumu un vienkāršu muļķību, nereti tos diktēja alkatība.

Pensionētais jurists, bijušais operatīvais darbinieks un prokurors, kādreizējās VDK darbības pārtraukšanas valdības komisijas locekļiem un arī čekas dokumentu pārņemšanas grupas vadītāja vietnieks Klementijs Rancāns, vaicāts par dokumentu pārņemšanu, sacīja, ka diemžēl visus dokumentus neizdevās pārņemt, jo “visiem čekistiem bija tiesības tajās telpās nākt divdesmit četras stundas diennaktī, ēkā neatradās tikai dokumentu pārņemšanas grupas dalībnieki. Grupas darbinieki neko nevarēja iznest, bet čekisti to varēja izdarīt un, manuprāt, noteikti to darīja. Liela kļūda bija tā, ka šos čekistus nevarēja kontrolēt. Viņi nāca un gāja, kā gribēja (..)” Rancāna kungs pastāstīja arī par kādu epizodi, kad no Maskavas atbraukušais ģenerālis drīkstēja paņemt datorus: “No Maskavas bija ieradies kāds VDK ģenerālis. Dienu iepriekš viņš ieradās pie manis un lūdza atdot piecus datorus, lai aizvestu uz Maskavu. Šajos datoros bija aģentu uzskaite, jau biju sarunājis datu atšifrēšanu. Ģenerālim rakstiski atbildēju, ka tas nav iespējams, to izvešanai man būtu vajadzīgs Mi­nistru Padomes rakstisks rīkojums. Tovakar no darba aizgāju ap astoņiem vakarā, bet, kad nākamajā dienā ierados, datoru vairs nebija. Kad vaicāju grupas vadītājam, viņš zināja teikt, ka datori jau aizvesti uz Maskavu – rīkojums bijis jau iepriekšējā vakarā, ar toreizējā Ministru kabineta priekšēdētāja Ivara Godmaņa rezolūciju izvedamajiem datoriem nodrošināta speciāla apsardze, ar kuru datori jānogādā līdz vilcienam uz Maskavu. Mūsu apsardzei ēkā dots rīkojums to neaizturēt un nekontrolēt. Kad no rīta ierados darbā, datori jau bija ceļā uz Mas­kavu. Es tā arī šo Godmaņa rīkojumu neredzēju, bet vadītājs sacīja, ka tāds jau vakarā ir bijis. Ar vārdu sakot, datori tika aizvesti, kamēr manis nebija, neko vairs nevarēju darīt. Arī čekisti sacīja, ka bijis Godmaņa parakstīts dokuments, bet, kā jau sacīju, es to nekad neesmu redzējis.”

Savukārt, vaicāts par bēdīgi slavenajām čekas kartītēm, vai tās bija tikai tiem, kuri bija savervēti, K.Rancāns atbildēja: “Jā, jo savervētajiem visiem bija kartītes. Bija uzticības personas, tas bija kas cits, tiem kartītes nebija. Vervēšana un dokumentu kārtošana nenotika dažu stundu laikā, bija noteikta kārtība, kā tas notika, bija pārbaudes, un tikai pēc tam kartīti parakstīja divi priekšnieki. Turklāt Latvijā nekad nav bijuši un nebija to ziņotāju dokumenti, kuri tika savervēti, piemēram, no Maskavas. Čekai Latvijā bija informācija tikai par tiem, kas tika savervēti šeit. Domāju arī, ka to aģentu dokumenti, kuri Maskavai bija ļoti svarīgi, tika aizvesti no Latvijas jau agrāk. Bija arī tādi neaktīvi aģenti, tad viņus it kā norakstīja jeb ielika rezervē ar domu, ka gan jau kādreiz noderēs, tad varēs atgādināt, ka bija savervēti.(..) Bet esmu pārliecināts, ka kartītes ir tikai tiem, kuri piekrita savervēšanai. Cilvēkus iebiedēja, čekai bija plašas iespējas, un, protams, bija arī cilvēki, kuri labprāt to darīja un kaut ko papildus arī nopelnīja. Jā, jautājums ir, vai savervētais nodarīja kādu reālu ļaunumu, bet esmu pārliecināts, ka vervēšana nenotika un nebija iespējama, cilvēkam to nezinot vai nepiekrītot. Un vēlreiz varu tikai atkārtot, ka ne visiem dokumenti bija Latvijā un ka daļu paspēja izvest. Tādēļ nenotikusī lustrācija joprojām Latvijai ir bīstama. Juridiski mēs neko pašlaik nevaram pierādīt. Tiesas, kas konstatē, ka nav bijis savervēšanas un nav bijis darba čekas labā, manuprāt, neko nepierāda. Tādēļ jābūt ļoti uzmanīgiem un vērīgiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
25

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
26

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
55

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
59

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
80

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
81

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
34
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
36
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
30
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
49
68
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi