Jau piecus gadus Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības valsts. Tagad varam izvērtēt ieguvumu un varbūt zaudējumus, ko devusi dalība šajā savienībā. Aizvadītajā nedēļā reģionālo laikrakstu žurnālisti tikās ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Māri Riekstiņu. Viņš dalījās savā vērtējumā par aizvadīto periodu Eiropas Savienībā. Ministrs uzsvēra, ka ieguvumu ir daudz:
– Iestāšanās ES neapšaubāmi devusi jaunas iespējas, palielinājusi valsts politisko ietekmi Eiropā, devusi papildu iespējas attīstīt divpusējās attiecības ar mūsu kaimiņiem – Krieviju, Baltkrieviju, arī ar Ukrainu un Kaukāza valstīm. Šobrīd citā statusā varam piedalīties to svarīgo jautājumu risināšanā, kur risinājumi meklējami tikai sadarbojoties. Te runāju par globālajiem izaicinājumiem – migrāciju, terorisma apkarošanu, klimata pārmaiņām un citiem.
Latvijai bijusi iespēja piesaistīt papildu finanšu resursus tautsaimniecībai un valsts ekonomiskajai attīstībai, lai mazinātu un ilgtermiņā likvidētu atšķirības Eiropas valstu starpā, kas vēsturisko norišu rezultātā joprojām pastāv. Gribētu minēt divus skaitļus: laikā no 2004. gada, kad iestājāmies savienībā, līdz 2006.gadam Latvija no ES budžeta dažādām programmām saņēma 1,6 miljardus eiro, pati veicot iemaksas nedaudz virs 500 miljoniem eiro. Savukārt, no 2007.- 2013.gadam mūsu ieguldījums būs 1,6 miljardi eiro, bet pretī saņemsim 6,6 miljardus eiro.
Brīvā pakalpojumu kustība – vēl viena fundamentāla brīvība, ko esam ieguvuši. Viens no skaļākajiem piemēriem, kas izpelnījās arī pasaules mediju ievērību, bija tā saucamā “Laval” lieta, kad viens no mūsu uzņēmumiem saskārās ar sarežģījumiem, sniedzot pakalpojumus Zviedrijā. Beigās Eiropas kopienu tiesa tomēr atzina, ka konkrētajā gadījumā bijis ierobežojums pakalpojumu sniegšanas brīvībai. Tas vislabāk pierāda, ka šī brīvā pakalpojumu kustība tiek nodrošināta, brīžiem par to gan jāpacīnās, bet vispārējie noteikumi ir labvēlīgi uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.
Vēl viens ļoti uzskatāms piemērs tam, ka dalība ES dod priekšrocības, ir pievienošanās Šengenas zonai. Esam jau piemirsuši laikus, kad nokļūšana uz citām valstīm bija apgrūtināta, tagad brīvu pārvietošanos visā Eiropā uztveram kā pašsaprotamu. Kad robežas tika nojauktas un domājām par pievienošanos Šengenas zonai, bija diskusijas, vai tas neradīs draudus nelegālās imigrācijas jomā. Statistika skaidri rāda, ka bažām nav pamata, jo kopš 2004.gada bijuši tikai 122 patvēruma meklētāji. Tātad nevaram runāt par tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuri radītu papildu apgrūtinājumu Latvijā.
Ne mazāk svarīgi tas, ka varam piedalīties kopīgu un mums svarīgu lēmumu pieņemšanā. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo ieguvumu, iestājoties Eiropas Savienībā, tiešām ir daudz.
Man jautāts, vai bijuši arī zaudējumi. Neuzskatu, ka dalība ES būtu nesusi Latvijai kādus zaudējumus. Varbūt ir iespējas, ko pieredzes trūkuma dēļ neesam izmantojuši. Iespējams, pārprastas centības dēļ Latvijā tiek piemērotas pārāk sarežģītas procedūras, piemēram, dažādu ES fondu apguves ziņā. Tās ir smagnējas, laikietilpīgas un palēnina iespējas optimālā laikā fondus apgūt. Dažkārt paši esam sarežģījuši lietas, kuras Brisele nemaz neprasa darīt, kaut arī vietējie ierēdņi to tā skaidro. Mums vajadzētu mācīties no šiem pieredzes trūkuma gūtajiem puniem.
Man nav izprotams kas cits. Latvija tradicionāli izceļas starp citām ES valstīm ar viszemāko iedzīvotāju atbalstu valsts dalībai savienībā. Arī pēdējās aptaujas liecina, ka mūsu iedzīvotājiem ir viszemākā ieinteresētība dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tajā pašā laikā paradoksālā kārtā 45 procenti Latvijas iedzīvotāju vēlētos lielāku Eiropas Parlamenta lomu ES pārvaldes procesā. Man šie skaitļi kaut kā nesaistās.
Izskaidrojums varbūt tas, ka vai nu aiz paviršības, vai vieglākā ceļa meklējumos cilvēki Latvijā cenšas neizdarības norakstīt uz kādu citu. Varbūt bieži lēmumu pieņēmējiem – politiķiem – ir ērti jautājumus, kas konkrētajā brīdī nerada punktus popularitātes reitingiem, norakstīt uz to, ka, lūk, Brisele prasa. Jāatceras, ka Briselē neviens neko tādā veidā neprasa. Paši esam tie, kuri formulē ES kopējās nostādnes un politiku. Tāpēc vajadzētu būt aktīvākiem, strādājot pie šo lēmumu tapšanas gaitas.
Aicinu iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās, jo nevar sagaidīt no Eiropas Parlamenta risinājumu tajos jautājumos, kas iedzīvotājus interesē, ja paši iedzīvotāji nepiedalās un neizvirza darbam šajās institūcijās cilvēkus, kuri pelnījuši vēlētāju uzticību.
Komentāri