Nedēļa Latvijā
Par diskriminējošu reklāmu – sods. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) būvmateriālu veikalu “Būvniecības ABC” reklāmu atzinis par diskriminējošu un veikalu īpašniekam “Famar-Desi” piespriedis 5000 latu soda naudu.
Reklāmas kampaņa noritēja martā. Tās laikā laikrakstos, arī vides reklāmas stendos izvietotajā grafikā bija redzams melnādains vīrietis celtnieka tērpā. Viņš reklāmā teica: “Mans gribet remontet tav's māja!” Teksts vēstīja, ka “Būvniecības ABC” atrodams “viss remontam un būvniecībai”, “izņemot importa darbaspēku”.
PTAC konstatējis, ka reklāmā pausta diskriminācija cilvēku rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelsmes dēļ un tas ir pretrunā ar Reklāmas likumu. Centrs uzskata, ka reklāmas kopējais vizuālais un teksta salikums rada negatīvu iespaidu par citas tautības un ādas krāsas viesstrādniekiem, kas nemāk vietējo valodu un, iespējams, ir neprofesionāli darbinieki. Nodarījums atzīts par smagu, tāpēc arī piespriests tik apjomīgs sods. Šis ir pirmais gadījums, kad par ētikas normu pārkāpumu tiek piemērots tik liels sods.
PTAC lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā tiesā, taču pagājušās nedēļas beigās uzņēmums aģentūrai LETA vēl nesniedza prognozes par iespējamo rīcību, jo iepazīstas ar PTAC lēmumu. Reklāmas likuma pārkāpumu uzņēmums neatzīst, un tā rīcībā ir Reklāmas asociācijas atzinums, ka šinī reklāmā nav saskatāmi pārkāpumi.
Pagājušajā nedēļā notikušās darbaspēka problēmām veltītās konferences laikā vairāki runātāji atzina, ka ārvalstu darbaspēka ievešanas problēma ir aktuāla, jo darba roku trūkst. Sociologs Arnis Kaktiņš pavēstīja, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība tuvākajā laikā doties strādāt uz ārvalstīm ir augsta. Citi runātāji sacīja, ka, domājot par darbaspēka ievešanu, jādomā arī par iespējamo imigrantu integrēšanos sabiedrībā.
Sāks diskusijas par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Pagājušajā nedēļā ar ierosinājumiem ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās klajā nāca gan apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), gan partija “Latvijas ceļš” (LC).
Par vēlmi grozīt Pilsonības likumu un dot pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem LC runāja pilsonības un vēlēšanu tiesību jautājumiem sarīkotās konferences laikā, pasludinot to par vienu no “sabiedrībā neskaidri vērtētiem problēmjautājumiem”. Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone arī pauda, ka Latvijā nepieciešams atļaut dubultpilsonību tiem, kuri līdz 1990. gadam izbrauca no valsts un pieņēma mītnes zemes pilsonību, kā arī Latvijas pilsoņiem, kas laulājušies ar ES pilsoņiem, un mūsu valsts pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
“Saskaņas centra” pārstāvis Sergejs Dolgopolovs pauda viedokli – nav pamata bažām, ka pēc pašvaldību vēlēšanu ierobežojumu atcelšanas varētu ļoti mainīties vietējās varas deputātu sastāvs. Par to liekot domāt naturalizēto pilsoņu vēlēšanu ieradumi. Toties no integrācijas viedokļa balsstiesību piešķiršana lokālajās vēlēšanās būtu liels ieguvums.
PCTVL sākusi vākt parakstus petīcijai, kurā aicināts piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Par to paziņoja apvienības pārstāve un Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka. Partijas valdes loceklis Miroslavs Mitrofanovs norāda, ka pašlaik tie nepilsoņi, kas vēlējās naturalizēties, to jau ir izdarījuši un balsstiesību piešķiršana rosinātu naturalizēties atlikušos.
“Mēs uzskatām, ka situācija Latvijā, kur nepilsoņiem nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās, rada ilgtermiņa demokrātijas deficītu un apliecina demokrātijas principu pārkāpumu,” teikts petīcijā. Atbalstu akcijai partija cer gūt visā Latvijā. Parakstu vākšana sākās pagājušajā piektdienā, tā ilgs līdz 1. jūnijam. Pēc akcijas petīcija tiks iesniegta EP. PCTVL deputāti, tā rīkojoties, cer, ka parlaments ieteiks Latvijai ļaut nepilsoņiem balsot vēlēšanās.
Pēc naturalizācijas pārvaldes datiem, aprīlī 81 procents valsts iedzīvotāju ir pilsoņi, 17 procenti nepilsoņu, bet divi procenti ir ārvalstnieki. Skaitliskā izteiksmē mums ir 386 322 nepilsoņi. 2004. gadā Latvijas pilsonību ieguva 18 799 cilvēki, 2005. gadā 21 627, 2006. gadā – 18 964 cilvēki. Nedēļa pasaulē
Somijas valdībā rekordliels sieviešu skaits. Jaunajā Somijas valdībā, ko apstiprinājusi Somijas prezidente Tarja Halonena, no 20 ministru portfeļiem 12 tikuši sievietēm. Šī ir pirmā reize Somijas vēsturē, kad valdībā sieviešu ir vairāk nekā vīriešu.
Somijas parlamentā, kuru ievēlēja 18. martā notikušajās vēlēšanās, sieviešu ir 42 procenti. Arī šis ir lielākais sieviešu īpatsvars, kāds jelkad Somijas parlamentā ir bijis. Savukārt pašreizējā prezidente Tarja Halonena, ievēlēta 2000. gadā un pārvēlēta pērn, bija pirmā sieviete, kas Somijā ieņem šo amatu.
Pēc organizācijas “Starpparlamentu savienība” datiem, tik liela sieviešu īpatsvara valdībā nav nevienā citā pasaules valstī. Pirms simts gadiem Somijā notika pirmās vēlēšanas, kurās sievietes varēja balsot un arī tikt ievēlētas. Šāda likumdošana tika ieviesta 1906. gadā. Somija bija pirmā valsts Eiropā, kurā pieņemtas vienlīdzības normas. No Eiropas valstīm pēdējā – 1971. gadā – balsstiesību ierobežojumus atcēla Šveice.
Somijā sievietes vadīs Iekšlietu, Tieslietu, Veselības, Nodarbinātības, Komunikāciju, Eiropas lietu un imigrācijas, Izglītības, Transporta, Sociālo lietu, Pašvaldību un administratīvo lietu, Lauksaimniecības un Vides ministriju. Vīrieši kontrolē paliks Ministru prezidenta, finanšu, ārlietu un aizsardzības ministra portfelis.
Jauno centriski labējo koalīciju vadīs Mati Vanhanens, kurš bija premjers arī iepriekšējā valdībā. Viņa vadītā valdība savā darbībā solījusi veicināt uzņēmējdarbības attīstību.
ASV mēģina pārliecināt par raķešu vairoga nepieciešamību. Pagājušajā nedēļā notikušo NATO valstu un Krievijas sarunu laikā Vašingtona centās kliedēt Maskavas un vairāku Eiropas valstu bažas par plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmas būvēšanu Polijā un Čehijā. Krievija šo soli uztvērusi piesardzīgi, taču sarunas turpināsies.
Neapmierinātību ar militārā objekta iespējamo atrašanos Eiropā Krievija pauž jau labu laiku, savos paziņojumos traktējot pretraķešu bāzes būvēšanu kā naidīgu ASV soli. Krievija ASV centienos saskata aukstā kara taktiku un izaicinājumu uz bruņošanās sacensību. Savukārt ASV bilst, ka raķešu vairogs nav vēršanās pret Krieviju, bet gan paredzēts gadījumiem, ja neprognozējami režīmi, ar tiem pirmām kārtām domāta Ziemeļkoreja un Irāna, mēģinātu raidīt raķetes ASV virzienā. Tādā gadījumā no Eiropas būtu iespējams tās pārtvert un neitralizēt.
Par jauno sistēmu kritiku izteikušas arī NATO dalībvalstis – Francija un Vācija, kas šaubās par vairoga efektivitāti. Uz jautājuma politisko traktējumu intervijā “Reuters” norādīja arī anonīmi avoti no NATO spices. Savukārt būvniecības plānus atbalsta gan Polijas, gan Čehijas valdība. Lai gan Eiropas Savienības ārlietu koordinators Havjers Solana jau agrāk abas valsts brīdināja nepiekrist ASV plānam, Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka neredz nepieciešamību par šo projektu diskutēt ar Eiropas Savienību, un uzskata, ka pietiek ar konsultācijām NATO līmenī.
Uz Eiropu ar mērķi nomierināt Krieviju devās ASV raķešu aizsardzības aģentūras vadītājs Henrijs Oberings. Viņš Maskavai solīja tiesības vērot objektu celtniecību, lai pārliecinātos, ka bāzes nav iespējams izmantot uzbrukuma vajadzībām. Tāpat raķešu aizsardzības aģentūras vadītājs norādīja, ka pasargāta būs ne tikai ASV, bet arī lielākā daļa Eiropas un ar nelieliem pārveidojumiem pretraķešu vairoga darbība Krievijas virzienā varētu sniegties līdz Urālu kalniem. Savukārt laikraksts “International herald Tribune” vēsta, ka ASV sola Krievijai dažādus labumus, lai Maskava atteiktos no pretošanās objekta būvēšanai. Viens no priekšlikumiem ir apvienot Krievijas un ASV pretraķešu sistēmas vienotā tīklā, kā arī dalīties informācijā par iespējamiem draudiem.
Jūnija sākumā ASV prezidents Džordžs Bušs ieradīsies Varšavā, kur turpinās pārliecināšanu par raķešu bāzu nepieciešamību.
Pretraķešu aizsardzības sistēmu plānots pabeigt līdz 2013. gadam, un Polijas daļā atradīsies bāze ar 10 pārtvērējraķetēm, savukārt Čehijā būs radaru stacija.
Komentāri