Klajā nākusi spēles filma “Trešais pasaules karš: kara istaba” par to, kā varētu notikt Krievijas iebrukums Latvijā. Filmu uzņēmusi britu raidsabiedrība BBC, konstruējot situāciju, kā Krievija sāk pasaules karu, iebrūkot Baltijas valstīs. Filma rāda, ka Latgalē darbojas prokremliski noskaņoti separātisti, viņi savā kontrolē pārņem vairākas Latgales pilsētas. Pēc tam seko patiesais Krievijas iebrukums. Filma variē par NATO stipruma tēmu. Kā zināms, tās 5. pants vēsta, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām. BBC filmas scenārija veidotāji esot strādājuši pēc sarunām ar militārās jomas speciālistiem, diplomātiem un politikas ekspertiem.
“Druva” apkopoja viedokļus par to, kāpēc radusies tieši šāda filma.
Jānis Buholcs, mediju eksperts:
– BBC šonedēļ pārraidītā filma, kurā inscenēts Krievijas iebrukums Latvijā un Igaunijā, acīmredzot ir tapusi, lielā mērā iedvesmojoties no notikumiem Ukrainā. Kā komentārs vai vismaz fantāzija par aktuālu tematiku šis darbs nenoliedzami piesaista uzmanību. Taču būtu kļūdaini tajā attēloto situāciju un tās attīstību uztvert par kaut ko, kas ir tieši saistīts ar realitāti Eiropas Savienības un Krievijas pierobežā. Šī nav dokumentālā filma.
Veidojot filmu, BBC darbinieki ir izvēlējušies Ukrainas konflikta dēļ nu jau labi atpazīstamus situācijas saasināšanās modeļus. Krievijas atbalstīti separātisti aktivizējas, vietējās varasiestādes ar šo problēmu netiek galā, bet starptautiskajai sabiedrībai ir jāizdomā, kā reaģēt. Filmas veidotājus īsti neinteresē, ka Latgales un Donbasa situācija nav gluži salīdzināma. Viņi Latgales karogu uzdod par separātistu simboliku, tādējādi faktiski pastāstot, ka Latgales patrioti varētu būt nelojāli Latvijai. Šīs filmas skatītājiem ārvalstīs tādas detaļas droši vien ir mazsvarīgas. Taču, ņemot vērā, ka BBC filma tomēr ir stāsts par reālām valstīm un reģioniem, šāda attieksme ir, mazākais, nepieklājīga. BBC filma netieši vēsta, ka Latvijas sabiedrotie ir svārstīgi, bet Krievija – spēcīga. Tādējādi filmas veidotāji lej ūdeni uz Kremļa dzirnavām – tieši šādu priekšstatu Krievija starptautiski vēlas uzturēt.
Daumants Vasmanis, vēsturnieks:
– Eiropas Savienības austrumu robežā, kuru veido Baltijas valstis, vājākais posms ir Latvija. Tas ir acīmredzami. Nav mūsu Latgalē izveidojusies nacionāli homogēna vide kā, piemēram, Lietuvā, tāpēc, ja kāds no ārpuses radītu provokācijas, var gadīties, ka tiem izdotos Latgales novada sabiedrību sašķelt asos pretiniekos. To visu tīri labi var izmantot filmas veidošanā, bet skatītājiem jāatceras, ka māksla jau nekad neatspoguļo patiesi notiekošo viens pret vienu ar dzīvi. Pat biogrāfiskie romāni tādi nav, kur nu vēl filmas un seriāli! Par mums pašiem Latvijā domājot, es teiktu, ka vajadzētu apjaust – kaut kas pašu valstī nav labi, ja kartē tieši šādu punktu kā Latgali seriāla veidotāji izraudzījušies filmas radīšanai. Taču, kas attiecas par BBC paveikto, ja vien to pie mums rādītu, es paskatītos, ko viņi tur sacerējuši.
Kaspars Goba, kino dokumentālists:
– Ja mākslinieki iecer jaunu darbu, tad tiek ņemta vērā iepriekšējo filmu pieredze, scenāriju veidošana. Visticamāk, tiek pielietotas shēmas, kas mākslā jau sevi attaisnojušas.
Filmai izraudzītā tēma mums Latvijā liek domāt arī par to, vai vēsture atkārtosies. Būsim godīgi – scenāriju, ka Krievija pāriet Baltijas valstu robežas, mēs jau zinām. Tikai ne no filmām. Šobrīd tāda varbūtība, ka kāds varētu mainīt Eiropas Savienības robežu un tieši šajā vietā, man šķiet maz iespējama. Taču varbūt filmas veidotāji būs atskatījušies vēl tālākā pagātnē un runās par to, ko mēs zinām – reiz Latgale bija Vitebskas guberņa.
Pirms gadiem pasaulē lielā daudzumā vairoja filmas, kuras stāsta par ļaunajiem krievu čekistiem un miličiem. Pēdējos gados šāds viedoklis par patieso ļaunuma sakni caur filmām vairs netika kurināts. Iespējams, tagad, lai noturētu skatītāju uzmanību starp tūkstošiem filmu pasaulē, atkal sarakstīja scenāriju par ļaunajiem militāristiem Krievijā. Sēt skatītājos kaislības un bailes – tas ir viens no izklaides industrijas un fantastikas žanra paņēmieniem. Pamatojoties uz cilvēku bailēm no kara, nodoms filmai piesaistīt skatītājus, lai arī viņi neko nezina ne par Latgali, ne Latviju, var izdoties.
Cilvēki taču dzirdēja sarunas par trešā pasaules kara iespējamību pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā. Uzņemt fantastikas filmu par Ukrainu nav vērts, jo tagad visu pārspēj Ukrainā uzņemtie dokumentālie kadri. Māksla, kalpojot par propagandas ieroci, iespējams, sēs vēl lielākas nesaskaņas starp Eiropas Savienību un Krieviju.
Par šo tēmu ziņu aģentūrai LETA viedokli paudis arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs:
– Baltijas valstis jau vairāk nekā 10 gadus ir pilntiesīgas NATO dalībvalstis un turpina strādāt kopā ar sabiedrotajiem, tāpēc iebrukšanas scenāriji pat teorētiski netiktu pieļauti. Arī šī filma uzskatāmi demonstrē, ka NATO 5. pants un mūsu sabiedroto gatavība aizstāvēt jebkuru Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valsti nav vērtējama tikai kā teorētiska fikcija. Kolektīvās drošības saistības tiek un tiks pildītas.
E.Rinkēvičs šobrīd uzturas Londonā un no Apvienotās Karalistes ārlietu ministra guvis apliecinājumu, ka šī filma neatspoguļo Lielbritānijas valdības oficiālo nostāju.
– Jau kopš 2014. gada sākuma, kad notika pretlikumīgā Krimas aneksija, Latviju, īpaši Latgali, ir apmeklējuši daudzi ārvalstu žurnālisti, tostarp raidsabiedrības BBC pārstāvji. Neviens žurnālists Latgalē nav guvis apstiprinājumu jebkādām separātisma izpausmēm.”
Komentāri