Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Idejas ir, naudas nav

Monika Sproģe
23:50
24.05.2017
8

Veselības aprūpes jomā šo­brīd problēmu netrūkst. Izskan vārdu apmaiņa par medicīnas jomas reformu, speciālistu trūkumu reģi­onālajās slimnīcās, par garajām rin­dām uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, par ģimenes ārstu koppraksēm un normālo pagarināto darba laiku. Par situāciju no­zarē “Druva” sarunājās ar veselības ministri Andu Čakšu.

   * Anda Čakša. Foto: LETA

Veselības aprūpē nepieciešams papildu finansējums, ja tāds netiks atrasts, mediķi jūnija sākumā plāno izvērst streiku. Saprotot nokaitēto situāciju, A. Čakša atbild un vienlaikus uzdod jautājumu – kas būs šis finansējuma avots, lai ne vien atrisinātu krīzes situāciju šo­gad, bet domātu, kāda būs nozare nākamajos piecos, desmit gados? “Joprojām dedzīgi aizstāvu viedokli, ka finansējumam jānāk no kopējiem nodokļiem. Tas nevar būt papildu maksājums katram cilvēkam individuāli, ja atceramies ierosmes par obligāto veselības apdrošināšanu. Pie tādas so­ciālās nevienlīdzības obligāti prasīt neko nedrīkst. Ar varu uzspiežot obligāto veselības apdrošināšanu, mēs panāksim vēl lielāku plaisu sabiedrībā. Pašlaik ir izveidota darba grupa, kurā tiek meklēti risinājumi. Taisnība ir, ka šobrīd pietrūkst spēka nonākt līdz rezultātam, turpinās ierosmju izteikšana. No vienas puses, valdība ir nobalsojusi, ka veselības aizsardzība ir prioritāte, piekrītot, ka finansējums nozarei nav pietiekams, no otras puses, joprojām pa­stāv dažādu pušu viedokļu sadursmes. Lai pieņemtu kaut kādu lē­mumu, vairākiem darba grupas pārstāvjiem jāpiekrīt vienam risinājumam,” pauž minist­re.

Meklējot papildu finansējumu ve­selības aprūpei, ne pirmo reizi tiek runāts par obligāto veselības apdrošināšanu, šādi priekšlikumi izskanējuši jau pirms gadiem. Ro­das jautājums, kāpēc nemitīgi atgriežamies pie viena un tā paša? “Nau­das summa, kas jādabū trīs līdz četros gados, ir 450 miljoni ei­ro, un tas nav risinājums vienam gadam. Nākas domāt ilgtermiņā. Šīs diskusijas nekad nav vienkāršas,” bilst A.Čakša.

Viens no diskusiju krustpunktā nonākušajiem ir dzemdību nodaļu pastāvēšanas jautājums reģionālajās slimnīcās. Tas iet roku rokā ar cilvēkresursu nodrošinājumu visu diennakti un Veselības ministrijas definētajām kvalitātes prasībām. Arī Cēsīs rūpējas par dzemdību nodaļu, aktīvi meklējot personālu, īpaši ārstus, taču nenoliedz, ka reģionu slimnīcas jaunajiem speci­ālistiem ir mazāk simpātiskas, bet daudzi speciālisti, kas pašlaik strā­dā reģionālajos stacionāros, ir uz izdegšanas robežas. “Dzem­dī­bu palīdzībai nāk līdzi arī finansējums, kas tiek aprēķināts 500 dzem­dībām. Ja dzemdību skaits ļoti nokrīt zem 500, tad slim­nīcā kļūst grūti uzturēt kvalitātes prasības. Cēsu gadījumā līdz­finan­sē­jums tiek meklēts slimnīcas iek­šienē, balstoties uz citām nodaļām, tāpēc dzemdību nodaļa pastāv, un šobrīd man nav nekādu zi­ņu, ka Cēsīs būtu problēmas ar personāla trūkumu vai ka nodaļu grasītos slēgt,” saka ministre.

Veselības aprūpes sistēmas attīstības reformas plānā ir aplēses par mediķu deficītu, kāds gaidāms tuvākajos gados. Iedzīvotāju skaits valstī samazinās, slimnīcu skaits arī sarūk, tātad likumsakarīgi, ka vajadzētu būt mazākam mediķu darba apjomam, kur paliek finansējums, kas katru gadu tiek palielināts? “Medicīna ir vienīgā nozare, kurā darbinieki strādā pagarināto normālo darba laiku, kas nozīmē nevis 168 stundas mēnesī, bet 240 stundas. Strādā pusotru slo­dzi par tādu pašu samaksu kā par parasto slodzi. Visbūtiskāk trūkst tieši vidējā personālā – tātad māsu, arī māsu palīgu. Ja skatāmies uz atalgojumu sadaļu, finansējums īsti nav pieaudzis, kas faktiski arī ir lielākais deficīts. Līdz šim līdzekļi visvairāk taupīti uz cilvēkresursiem, un tagad mēs redzam sekas,” izgaismo A.Čakša.

Izskaņā, pievēršot uzmanību ģimenes ārstiem, gribētos parunāt par koppraksēm. Turpmāk ģimenes ārsti tiek aicināti vairāk sadarboties, veidojot sadarbības modeli. Kādas īsti ir vēlamās kopprakses un kādi ir to ieguvumi, vai atgriežamies pie poliklīnikām? “Ne gluži. Poliklīnikā strādā iecirkņa terapeits, kurš skatās tikai terapeitisko profilu. Mēs ejam uz to, lai pacientiem sniegtais pakalpojumu loks būtu plašs un visaptverošs. Tas nozīmē, ka koppraksē (kas fiziski var pat neatrasties vienā ēkā) par pacientiem rūpējas vairāki spe­ciālisti, piemēram, ambulatori pieņem fizioterapeits, vecmāte, pediatrs un citi. Šāda kadru koncentrācija vienā koppraksē nodrošina kolēģa pacientu “pieskatīšanu” kāda ārsta prombūtnes laikā. Tāpat šis ambulatorās klīnikas modelis nodrošina visaptverošu palīdzības sniegšanu, ņemot vērā, ka viens mediķis, iespējams, specializējies kādā šaurā slimību grupā, cits kolēģis citā. Līdz ar to ārsti var konsultēties un uzstādīt precīzāku diagnozi, pēc tam ārstēšanu, nesūtot pacientu no viena speciālista pie nākamā, no vienas ēkas vai pat pilsētas un nākamo, bet sazinoties telefoniski un analīzes paņemot turpat klīnikā, kur viss pirmkārt nepieciešamais pieejams uz vietas,” paskaidro ministre, piebilstot, ka šāds kopprakšu modelis ir arī finansiāli veiksmīgāks un atslogo slimnīcas.

Tātad varam teikt, ir labas ieceres, ko nozare tomēr sagaida ar bažām – vai tikai idejas naudas trū­kuma dēļ nepaliks uz papīra.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
543
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
27

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
43

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
31

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
40

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
45

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
13
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi