Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Idejas ir, naudas nav

Monika Sproģe
23:50
24.05.2017
5

Veselības aprūpes jomā šo­brīd problēmu netrūkst. Izskan vārdu apmaiņa par medicīnas jomas reformu, speciālistu trūkumu reģi­onālajās slimnīcās, par garajām rin­dām uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, par ģimenes ārstu koppraksēm un normālo pagarināto darba laiku. Par situāciju no­zarē “Druva” sarunājās ar veselības ministri Andu Čakšu.

   * Anda Čakša. Foto: LETA

Veselības aprūpē nepieciešams papildu finansējums, ja tāds netiks atrasts, mediķi jūnija sākumā plāno izvērst streiku. Saprotot nokaitēto situāciju, A. Čakša atbild un vienlaikus uzdod jautājumu – kas būs šis finansējuma avots, lai ne vien atrisinātu krīzes situāciju šo­gad, bet domātu, kāda būs nozare nākamajos piecos, desmit gados? “Joprojām dedzīgi aizstāvu viedokli, ka finansējumam jānāk no kopējiem nodokļiem. Tas nevar būt papildu maksājums katram cilvēkam individuāli, ja atceramies ierosmes par obligāto veselības apdrošināšanu. Pie tādas so­ciālās nevienlīdzības obligāti prasīt neko nedrīkst. Ar varu uzspiežot obligāto veselības apdrošināšanu, mēs panāksim vēl lielāku plaisu sabiedrībā. Pašlaik ir izveidota darba grupa, kurā tiek meklēti risinājumi. Taisnība ir, ka šobrīd pietrūkst spēka nonākt līdz rezultātam, turpinās ierosmju izteikšana. No vienas puses, valdība ir nobalsojusi, ka veselības aizsardzība ir prioritāte, piekrītot, ka finansējums nozarei nav pietiekams, no otras puses, joprojām pa­stāv dažādu pušu viedokļu sadursmes. Lai pieņemtu kaut kādu lē­mumu, vairākiem darba grupas pārstāvjiem jāpiekrīt vienam risinājumam,” pauž minist­re.

Meklējot papildu finansējumu ve­selības aprūpei, ne pirmo reizi tiek runāts par obligāto veselības apdrošināšanu, šādi priekšlikumi izskanējuši jau pirms gadiem. Ro­das jautājums, kāpēc nemitīgi atgriežamies pie viena un tā paša? “Nau­das summa, kas jādabū trīs līdz četros gados, ir 450 miljoni ei­ro, un tas nav risinājums vienam gadam. Nākas domāt ilgtermiņā. Šīs diskusijas nekad nav vienkāršas,” bilst A.Čakša.

Viens no diskusiju krustpunktā nonākušajiem ir dzemdību nodaļu pastāvēšanas jautājums reģionālajās slimnīcās. Tas iet roku rokā ar cilvēkresursu nodrošinājumu visu diennakti un Veselības ministrijas definētajām kvalitātes prasībām. Arī Cēsīs rūpējas par dzemdību nodaļu, aktīvi meklējot personālu, īpaši ārstus, taču nenoliedz, ka reģionu slimnīcas jaunajiem speci­ālistiem ir mazāk simpātiskas, bet daudzi speciālisti, kas pašlaik strā­dā reģionālajos stacionāros, ir uz izdegšanas robežas. “Dzem­dī­bu palīdzībai nāk līdzi arī finansējums, kas tiek aprēķināts 500 dzem­dībām. Ja dzemdību skaits ļoti nokrīt zem 500, tad slim­nīcā kļūst grūti uzturēt kvalitātes prasības. Cēsu gadījumā līdz­finan­sē­jums tiek meklēts slimnīcas iek­šienē, balstoties uz citām nodaļām, tāpēc dzemdību nodaļa pastāv, un šobrīd man nav nekādu zi­ņu, ka Cēsīs būtu problēmas ar personāla trūkumu vai ka nodaļu grasītos slēgt,” saka ministre.

Veselības aprūpes sistēmas attīstības reformas plānā ir aplēses par mediķu deficītu, kāds gaidāms tuvākajos gados. Iedzīvotāju skaits valstī samazinās, slimnīcu skaits arī sarūk, tātad likumsakarīgi, ka vajadzētu būt mazākam mediķu darba apjomam, kur paliek finansējums, kas katru gadu tiek palielināts? “Medicīna ir vienīgā nozare, kurā darbinieki strādā pagarināto normālo darba laiku, kas nozīmē nevis 168 stundas mēnesī, bet 240 stundas. Strādā pusotru slo­dzi par tādu pašu samaksu kā par parasto slodzi. Visbūtiskāk trūkst tieši vidējā personālā – tātad māsu, arī māsu palīgu. Ja skatāmies uz atalgojumu sadaļu, finansējums īsti nav pieaudzis, kas faktiski arī ir lielākais deficīts. Līdz šim līdzekļi visvairāk taupīti uz cilvēkresursiem, un tagad mēs redzam sekas,” izgaismo A.Čakša.

Izskaņā, pievēršot uzmanību ģimenes ārstiem, gribētos parunāt par koppraksēm. Turpmāk ģimenes ārsti tiek aicināti vairāk sadarboties, veidojot sadarbības modeli. Kādas īsti ir vēlamās kopprakses un kādi ir to ieguvumi, vai atgriežamies pie poliklīnikām? “Ne gluži. Poliklīnikā strādā iecirkņa terapeits, kurš skatās tikai terapeitisko profilu. Mēs ejam uz to, lai pacientiem sniegtais pakalpojumu loks būtu plašs un visaptverošs. Tas nozīmē, ka koppraksē (kas fiziski var pat neatrasties vienā ēkā) par pacientiem rūpējas vairāki spe­ciālisti, piemēram, ambulatori pieņem fizioterapeits, vecmāte, pediatrs un citi. Šāda kadru koncentrācija vienā koppraksē nodrošina kolēģa pacientu “pieskatīšanu” kāda ārsta prombūtnes laikā. Tāpat šis ambulatorās klīnikas modelis nodrošina visaptverošu palīdzības sniegšanu, ņemot vērā, ka viens mediķis, iespējams, specializējies kādā šaurā slimību grupā, cits kolēģis citā. Līdz ar to ārsti var konsultēties un uzstādīt precīzāku diagnozi, pēc tam ārstēšanu, nesūtot pacientu no viena speciālista pie nākamā, no vienas ēkas vai pat pilsētas un nākamo, bet sazinoties telefoniski un analīzes paņemot turpat klīnikā, kur viss pirmkārt nepieciešamais pieejams uz vietas,” paskaidro ministre, piebilstot, ka šāds kopprakšu modelis ir arī finansiāli veiksmīgāks un atslogo slimnīcas.

Tātad varam teikt, ir labas ieceres, ko nozare tomēr sagaida ar bažām – vai tikai idejas naudas trū­kuma dēļ nepaliks uz papīra.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi