Lielāks vai mazāks haoss vakcīnu jautājumos ir gandrīz visās Eiropas un pasaules valstīs.
Pat Vācijā, kura tiek uzskatīta par ļoti organizētu un pedantisku valsti, neskaidrību ir daudz gan par vakcinēšanu, gan to, kad katrs iedzīvotājs var vismaz aptuveni plānot tam laiku. Izskan pat apgalvojumi, ka tādā stilā visus, kas to vēlas, savakcinēs tikai gada laikā. Protams, valstis tomēr mācās no savām kļūdām, atliek cerēt, ka viss neievilksies uz gadu vai ilgāk. Un jāatzīst arī, ka pretrunīgā un bieži vien haotiskā informācija nevairo ne uzticēšanos, ne stabilitāti.
Šķiet, visvairāk neskaidrību un nemieru ir radījušas un joprojām rada divas vakcīnas, proti, “AstraZeneca” un “SputnikV”. “AstraZeneca” tikusi apturēta jau otro reizi, jo sākumā pārbaužu laikā vismazāk bija cilvēku vecuma grupā virs 65 gadiem, tādēļ nebija pārliecības, vai vakcīna radīs vajadzīgo imunitāti arī viņiem. Tagad ir bažas, vai tā nevar veicināt tromboemboliju. “AstraZeneca” ražotāji gan skaidro, ka trombu risks ir 1:100 tūkstošiem, tomēr piesardzības dēļ vakcīnas lietošana ir apturēta 14 Eiropas Savienības (ES) valstīs, līdz Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) nāks klajā ar oficiālu atzinumu.
Tikmēr Krievijas vakcīna “SputnikV”, par spīti tam, ka tā nav apstiprināta EZA, lēnām sāk savu uzvaras gājienu Eiropā. Arī Latvijā, jo tuvāk Austrumu robežai, jo vairāk cilvēku gaida tikai šo vakcīnu. Tam, manuprāt, ir divi galvenie iemesli: pirmkārt, Krievijas propaganda strādā izcili, it sevišķi, ja cilvēki joprojām savos prātos dzīvo jau sen neesošajā PSRS. Otrkārt, daudziem nav skaidrības un zināšanu, ar ko “SputnikV” atšķiras vai neatšķiras no pārējām pašlaik jau apstiprinātajām vakcīnām. Un, protams, vakcīnu trūkums to visu tikai pastiprina, tāpat kā dažu Eiropas valstu politiķu simpātijas pret Krieviju un Putinu.
Tādēļ, piemēram, Ungārija jau sākusi vakcinēšanu ar Krievijas vakcīnu. Un uz apjukuma, baiļu un arī dusmu fona cilvēki nepamana dažus faktus, kas tomēr varētu viest zināmu skaidrību. Pavisam vienkāršs, ikdienišķs skaidrojums bez zinātniskās terminoloģijas ir aptuveni tāds: nevienā “Covid-19” vakcīnā ne tikai neatrodas “dzīvs vai beigts” “Covid-19” vīruss, nevienā nav arī kaut vai gabaliņa no šī vīrusa. Tātad vakcīnas nekādi nevar izraisīt saslimšanu ar “Covid-19”. “Pfizer” un “Moderna” vakcīnu tehnoloģija ir pavisam jauna un sarežģīta, to pat varētu salīdzināt ar kosmosa tehnoloģijām, tādēļ to vienkāršā valodā labāk gan skaidrot speciālistiem. “AstraZeneca” un “SputnikV” izmantoti katrā cits adenovīruss (dēvēts arī par iesnu vīrusu), kuram “pielipināts” kāds proteīns, kas imūnsistēmai ļaus pamanīt arī “Covid-19”, tādēļ šīm abām vakcīnām ir līdzīga tehnoloģija, tikai nedaudz atšķiras “ķieģelīši”. Citiem vārdiem sakot, abas šīs vakcīnas ir “radinieces”. Ja ir bailes no “AstraZeneca”, tad būtu jābaidās arī no “SputnikV”. Vai Krievijas fani to gribēs dzirdēt un tam ticēs – diez vai.
Ne reizi vien ir rakstīts un runāts arī par to, ka viens un vislielākais cēlonis Latvijas atpalicībai vakcinācijā ir vakcīnu trūkums. Tāpat nav noslēpums, kuru cilvēku neprofesionalitāte vai apzināta rīcība to radījusi. Būtu tikai saprotami, ja šie cilvēki zaudētu darbu. Tas, vai tā ir bijusi apzināta rīcība, jāskaidro tiesībsargājošajām iestādēm. Taču, ļoti iespējams, to neizdosies noskaidrot, jo mūsdienās dažādas atbalstīšanas shēmas ir smalkas un viltīgas. Bet darbu, manuprāt, jau vajadzēja zaudēt, piemēram, Valsts zāļu aģentūras (VZA) direktoram Svenam Henkuzenam. Tomēr vismaz pašlaik neizskatās, ka veselības ministrs to iedrošināsies, tādēļ atliek vien domāt, ka VZA direktora aizmugure ir apveltīta ar neformālu varu un reālu naudu, bet tas savukārt liek jautāt, vai aizstāvji meklējami paša ministra partiju apvienībā vai ārpus tās.
Tāpat grūti izskaidrojams, kāpēc veselības ministrs kaismīgi aizstāv jau reformējamā Vakcinācijas biroja vadītāju Evu Juhņēviču. Var jau būt, ka ne Henkuzenam, ne Juhņēvičai nav ietekmīgas aizmugures, bet notiekošais liek par to domāt. Par labu tas nenāk ne ministra partijai, ne mūsu valstij, ne mums pašiem, jo ar katru dienu kļūstam aizvien dusmīgāki un saspringtāki.
Komentāri