Kuluāros izskanējušas baumas, ka jau pavisam drīz varētu notikt dažu valdības ministru nomaiņa. Tas rosina uz pārdomām – cik reālas un nopietni uztveramas ir šīs runas? Vai tiešām draud drīza dažu valdības cilvēku nomaiņa? To jautāju politologam un žurnālistam Ansim Pūpolam. – Tas, ka neizdevās pieņemt grozījumus drošības likumos, Tautas partijas varas buldozerorgānu nedaudz atvēsināja. Pēc vēlēšanām noteicošā vieta valdībā acīmredzot Kalvīša komandai šķita pietiekams pamats, lai censtos īstenot jebkādu ieceri, kas ir tās interesēs, nerēķinoties ar sabiedrību. Lai arī referendums daļēji izgāzās, šādas nopietnas izmaiņas likumos turpmāk būs jāmāk izbīdīt viltīgāk. Tomēr rīcības brīvību Tautas partijai dod pašreizējā politiskā situācija. Zaļo un zemnieku savienība šobrīd ir vājāka nekā jebkad. Tās valdības vadītāja kandidāts ir aiz restēm, un tas jebkurā brīdī var kalpot par iemeslu koalīcijas partneriem palūgt ZZS aiziet opozīcijā. Tādēļ TP droši var rēķināties ar savu zaļo partneru atbalstu jebkurā nopietnā jautājumā. Spilgts piemērs ir administratīvi teritoriālā reforma. Iepriekš pagastvečiem un pagastsievām bagātā organizācija pie jebkuras izdevības sabotēja valdošās koalīcijas lēmumus pagastu apvienošanas virzienā. Tagad, kad 500 pašvaldības paredzēts rupjā veidā apvienot un izveidot 80, zaļie zemnieki klusē kā partizāni.
Zaļo savaldīšanas shēmā ļoti labi iederas arī baumas par Dagnijas Staķes un Baibas Rivžas iespējamo atlaišanu. To var salīdzināt ar tēta draudiem savam tīnim atņemt mobilo telefonu, ja viņš slikti uzvedīsies un pīsies ar sliktām meitenēm. Līdzīgi arī Tautas partija tur pastāvīgā sasprindzinājumā zaļos zemniekus.
Tikmēr oranžo varas vertikāli aizēno problēmas pašā partijas iekšienē. Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē ārpus partijas sienām notiek viedokļu sadursmes un pirmo reizi kāds atļāvies nostāties pret organizācijas tēvu un radītāju. Tādēļ nav izslēgts, ka Aigars Štokenbergs amatu valdībā atstāj vēl pirms Baibas Rivžas. Ja ir patiess pieņēmums par Andra Šķēles vēlmi noturēt organizāciju savā varā, tad loģiski būtu sodīt nepaklausīgos kaut vai citiem par biedinājumu. Šīs nav vienīgās nesaskaņas, kas apdraud valdības darbu. Ķīli Kalvīša un Pirmās partijas laulībā dzen pastnieki, kas vairs nevēlas strādāt par pazemojošu algu. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers ir pārliecināts, ka pasts no budžeta jādotē. Kalvītis vēlas bezdeficīta budžetu, kas neparedz šādas dotācijas. Šī problēma ir pāraugusi normālas koalīcijas diskusijas robežas, jo Šlesers ķēries pie izteikumiem, kādus savulaik veltījis Repšem: “Ne Kalvītim vienam būs lemt par pastniekiem”.
Lai nu kā, bet, šķiet, šīs problēmas neizraisīs izmaiņas koalīcijas sastāvā, jo Jauno laiku neviens par biedru vairs nevēlas, bet Saskaņas partijas uzņemšanu vēlētājiem paskaidrot būtu vēl grūtāk nekā grozījumus drošības likumā.
Komentāri