Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Grozījumi OCTA likumā joprojām neskaidri

Jānis Gabrāns
08:24
18.10.2017
2

Pagājušajā nedēļā Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas izraisīja plašas debates publiskajā telpā.

Domstarpības radīja ziņotais, ka turpmāk OCTA transportlīdzeklim jāiegādājas arī tad, ja tas netiek izmantots ceļu satiksmē, bet tiek lietots vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Rezultātā vairākos portālos izskanēja, ka apdrošināt nāksies arī automašīnas, kas netiek izmantotas ceļu satiksmē.

Apdrošinātāji steidza precizēt, ka jaunie grozījumi attiecas uz tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās – pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes un citi transportlīdzekļi, kurus iepriekš varēja arī neapdrošināt. Šiem transportlīdzekļiem OCTA jāiegādājas tikai uz laiku, kad tie tiek izmantoti. Ja automašīna netiek lietota braukšanai, tad, līdzīgi kā iepriekš, OCTA jāiegādājas tikai uz laiku, kad ar to plānots braukt. Sa­vukārt, ja auto nav lietošanas kārtībā vai ir lietošanas kārtībā, bet netiek izmantots ceļu satiksmē, kaut nav noņemta no uzskaites, OCTA nav jāiegādājas.

Pēc informācijas izskanēšanas savu neapmierinātību pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, norādot, ka lauksaimnieki ir pret jauno kārtību. Viņuprāt, izmaiņas nav atbalstāmas, jo negatīvi ietekmēs jebkuru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un negatīvi atsaucoties uz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka minētie grozījumi OCTA likumā veikti, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām un ir saistoši visās ES valstīs: “Ļoti bieži dzirdam argumentu, ka, piemēram, specializētā lauksaimniecības tehnika gandrīz nepiedalās ceļu satiksmē un tiek izmantota vienīgi lauku darbos. Tomēr arī lauku darbos vai pārvietojoties pa pagalmu, iespējams nodarīt bojājumus trešās personas mantai vai – vēl ļaunāk – cilvēkiem. Tādēļ, pamatojoties uz ES Tiesas spriedumu, bija nepieciešams precizēt konkrēto OCTA likuma pantu.”

Likumprojekta anotācijā lasāma norāde, ka vārdi “lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē” aizstāti ar vārdiem – “ atbilstoši tam paredzētajai funkcijai”. Tas darīts, pamatojoties uz minēto tiesas spriedumu, kā arī lai apdrošinājuma ņēmējiem būtu skaidrība, ka OCTA attiecībā veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, jo atbilstoši Ceļu satiksmes likumā ietvertajai ceļu satiksmes negadījuma definīcijai tas var būt noticis jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, ja tajā iesaistīts transportlīdzeklis.

Aptaujātie zemnieki atzina, ka pagaidām šajā jautājumā pārāk daudz neskaidrību, jo nav skaidri definēts, uz ko šie grozījumi attiecas. Jau tagad piekabes, ūdens mucas uz riteņiem un citi šādi agregāti tiek apdrošināti, tāpēc neesot skaidrs, ko vēl vajadzēšot apdrošināt.

Ja paskatāmies, kas notiek kaimiņos, informācija vēsta, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā jau šobrīd ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā.
Uzņēmuma “Priekuļu mašīnu stacija” līdzīpašnieks Andris Melbārdis arī norāda uz šo neskaidrību, ka nav saprotams, kas īsti būs jāapdrošina: “Tad izrādīsies, ka man zāles pļāvējs – raideris -arī jāapdrošina? Tādu piemēru daudz, lauksaimniecībā, celt­niecībā, mežsaimniecībā ir dažādi agregāti, tehnikas vienības, kam pat nav latvisku nosaukumu, kuri nav nekādos reģistros. Jo tā jau var aizdomāties, ka nāksies apdrošināt arī stumjamo zāles pļau­jamo un pat trimmeri, jo teorētiski jau arī ar tiem var nodarīt kaitējumu trešajai personai. Ma­nuprāt, problēma tā, ka nav pateikta skaidra robeža, par ko jāmaksā, par ko ne. Domāju, jau tagad visa lauksaimniecības tehnika, ko kontrolē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, tiek apdrošināta. Ko vēl?”

Lai arī Ministru Kabinetā grozījumi tika apstiprināti, līdz Saei­mas apstiprināšanai tie šobrīd nenonāks. Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņojusi, ka grozījumos varētu veikt izmaiņas. Oktobrī tikšot sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas un mēģinās saprast, vai likuma grozījumos ietvertais ir skaidrs un samērīgs. LTAB vadītājs paudis nožēlu par attiecīgo koalīcijas lēmumu: “Mums žēl, ka emocionāli, neiedziļinoties un sasteigti, politiskā līmenī pieņemts šāds lēmums. Ne jau velti Finanšu ministrija izstrādāja un citas ministrijas, tajā skaitā Zemkopības, Tieslietu, Lab­klā­jības ministrija vairākkārtēji saskaņoja izmaiņas. Cietušie un vainīgie nebūs aizsargāti, un Latvija var uzrauties uz pārkāpuma procedūras. Tas nav to dažu desmitu eiro vērts, jo saprātīgākie zemnieki un mežinieki jau tagad OCTA tehnikai pērk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi