Nesen izskanējis Izglītības un zinātnes ministrijas plāns atcelt iestājpārbaudījumus ģimnāzijās tajos priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie valsts eksāmeni. Īpaši sasāpējis ir jautājums par lauku skolu skaita samazināšanu, nemaz nerunājot par to, ka pedagogi un citi nozares darbinieki aizvien nav apmierināti ar valdības solīto, bet līdz šim neizpildīto darba samaksas jautājumā. Pedagogi solās streikot aprīlī, ja no valdības līdz tam neko nesagaidīs.
Šķiet, izglītības nozarē patiešām problēmu netrūkst. Nudien māc bažas par plānoto ieceri atcelt iestājpārbaudījumus, jo tomēr šķiet, ne velti ir vidusskolas un ģimnāzijas, pēdējās sagaidām augstāku izglītības līmeni un skolēnu mācību sasniegumus. Tā tas bijis visos laikos. Tā kā arī pati mācījos ģimnāzijā, diezgan skaidrs, ka skolēnu atlase pēc mācību rezultātiem ir vērā ņemams pamats, lai nodrošinātu augstāka līmeņa izglītību.
Ina Gaiķe, Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore, teic, ka iestājpārbaudījums skolā ir, vien stājoties uz 7.klasi: “Tas ir būtiski, ja gribam sasniegt labu rezultātu. Ģimnāzijā skolēnam ir grūtāk, jo mainās prasības, daudz vairāk ir jāmācās. Tāpēc sliecos piekrist Rīgas skolām, kas pret šo lēmumu iebilst.” Savukārt Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns atzīst, ka vispār nesaredz tāda lēmuma pamatojumu – ko tāds solis risinātu. “Mūsu skolā iestājpārbaudījumus jāveic tikai tiem skolēniem, kuru 9.klases noslēguma darbu vērtējumi neatbilst mūsu prasībām. Tad notiek atsevišķi iestājpārbaudījumi. Tādēļ ir neizpratne, kādēļ būtu jāatceļ papildu iestājpārbaudījumi. Iestājpārbaudījumi faktiski nodrošina visiem vienādas iespējas pretendēt uz mācībām ģimnāzijā. Ja skolēns iestājpārbaudījumā pierāda, ka var ģimnāzijā uzliktās prasības izpildīt, neredzu problēmu tādu pārbaudījumu esamībā.”
Jāpiekrīt ģimnāziju direktoriem, jo, šķiet, iestājpārbaudījumu atcelšana kaut kādā mērā krietni samazinās šo mācību iestāžu reitingu kopumā, gan domājot par to sasniegumiem valsts līmenī, gan par skolēnu motivāciju uz šādām skolām pretendēt. Mācības ģimnāzijā vienmēr ir bijis motivators jauniešiem, kas plāno veiksmīgu tālāko izglītību Latvijas universitātēs un augstākās izglītības apguves iestādēs citviet pasaulē.
Interesants ir arī Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāja Nila Konstantinova viedoklis par šo jautājumu: “Tas ir piemērs, kā ar bērnu psihoemocionālo veselību pamato nejēdzīgus lēmumus. Augsti funkcionējošam pusaudzim, kurš spēj mācīties topa līmenī, papildu iestājeksāmens nav nekāda problēma. Ģimnāzijā stājoties, vajag nevis atcelt eksāmenus, bet pievienot arī mentālās veselības pārbaudi.”
Jācer, ka izglītības nākotne mūsu valstī spēs būt tāda, kas jauniešus motivē pilnveidoties un attīstīties, ne vien mācīties “labu atzīmju dēļ”. Tāpat nākas vien cerēt, ka valdība sadzirdēs pedagogu aicinājumus uzlabot izglītības nozares daudzējādās problēmzonas, lai arī skolotāji un citi nozares darbinieki justos gana motivēti izaudzināt nākamo paaudzi vērtīgu ne vien darba tirgum, bet sabiedrībai kopumā.
Komentāri