Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Greizais spogulis

Sallija Benfelde
11:23
29.07.2024
135
Sallija Benfelde

Ceturtdiena, 26.jūlijs, ir jau 884. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Dienu agrāk Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka šajā karā Krievija jau zaudējusi 570 120 militārpersonu. Protams, kā vienmēr, jāpiebilst, ka šie skaitļi kara laikā, notiekot kaujām, nav pilnīgi precīzi. 24. jūlijā Ukrainā tika ziņots arī par vienu no lielākajiem okupantu uzbrukumiem visa pilna mēroga kara laikā Doņeckas apgabalā, ko ukraiņu 79. Tavrijas desanta brigādei izdevies atvairīt. Savukārt Krievijā “Rostat” jeb valsts statistikas aģentūra ziņo, ka palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri tic burvestībām, zīlēšanai, kārtīm un lāstam. Pēc “Rostat” datiem katrs trešais Krievijas iedzīvotājs tic nākotnes pareģošanai, bet katrs ceturtais zīlēšanai un lāsta uzlikšanai. Gadā iedzīvotāji dažādām burvestībām un zīlēšanai tērē aptuveni divus triljonus rubļu – tādu summu gadā Krievijas iedzīvotāji tērē arī pārtikai. Ar vārdu sakot, dažādu burvju un pareģu bizness Krievijā piedzīvo vēl nebijušu uzplaukumu.

Tikmēr Krievijas Iekšlietu ministrija publicējusi prezidenta rīkojumu projektus par jaunas stratēģijas apstiprināšanu cīņai ar ekstrēmismu valstī. Jaunā stratēģija paredz paplašināt gan ekstrēmisma skaidrojumu, gan represijas saistībā ar ekstrēmismu. Ministrija arī paplašinājusi jēdzienu “rusofobija” un “ksenofobija” skaidrojumu vārdnīcā, tāpat arī izveidojusi jaunu un plašāku radikālisma un ekstrēmisma izpausmju traktējumu. Dokumentā minēti arī “Krievijai nedraudzīgo valstu centri ārzemēs”, kuri strādājot ar tiem Krievijas pilsoņiem, kas aizbraukuši no valsts. Tiesa gan, konkrēti neviens centrs netiek minēts, izņemot vispārīgu apzīmējumu “teoloģiskie centri”. Protams, ir skaidrs, ka plašas definīcijas un vispārēji traktējumi ļaus piemērot represijas pret jebkuru Krievijas un pat ārvalstu pilsoni, ja varas iestādes to kaut kādu iemeslu dēļ gribēs.

Savukārt Krievija lielās ar jaunu vieglo automašīnu, kura esot nupat izveidota un kurai pasaulē neesot analogu. Sociālajos tīklos publicēts videosižets, kurā Putins brauc ar šo jauno automašīnu “Lada Aura”. Tiesa gan, Krievijas propaganda “aizmirst” informēt par to, ka visas detaļas, tāpat kā iekārtas, ar kurām tās samontētas, atvestas no Ķīnas. Par melīgu Krievijas propaganda nodēvējusi arī ziņu, ka Krievijas Federācijas Rostovas AES notikusi avārija, atmosfērā nonākuši radioaktīvie izotopi un radioaktīvs mākonis virzās tālāk Saratovas virzienā. “Rosatom” 16. jūlijā paziņoja, ka Rostovas AES bijuši traucējumi, tādēļ vairākos Krievijas apgabalos un okupētajā Krimā bijuši elektroenerģijas traucējumi. 17. jūlijā “Rosenergoatom” paziņoja, ka Rostovas AES pirmais energobloks ticis apturēts avārijas dēļ, bet tagad savu darbību ir atjaunojis un viss ir kārtībā. Vēlāk stāstīja, ka bloka apturēšana notikusi ģeneratora aizsardzības sistēmas kļūdas dēļ un nekādas avārijas nav bijis. Protams, atliek cerēt, ka ar laiku noskaidrosies, vai avārija bija un vai radioaktivitāte pārsniedza dabisko līmeni. Bažas rada pilnīgi pretrunīgā informācija, ko dažu dienu laikā Krievija publicējusi par iespējamo AES avāriju.

Stāstus par Krievijas informatīvo lauku un prasmi melot un mānīties varētu turpināt. Krievijā par konfidenciālu informāciju jeb valsts noslēpumu ir padarīta visa ar demogrāfiju, karu, ekonomiku saistītā informācija. Paziņojumi drīzāk liecina par to, ko tā gribētu un par ko sapņo. Piemēram, nesen izskanēja Krievijas propagandistu bļāvieni, ka Krievija ar raķetēm bliezīs uz Eiropas valstu galvaspilsētām no Kaļiņingradas.

Neaptverama ir arī okupantu nekaunība un cinisms. Piemēram, okupētajās teritorijās iebrucēju vara draud ar sankcijām zemniekiem, ja šogad no viena hektāra izaugs mazāk nekā agrāk. Okupanti maksās zemāku iepirkuma cenu par tonnu graudu, tā sodot lauksaimniekus. Lauku ražība tiešām ir mazāka, jo Kahovkas HES dambja uzspridzināšanas dēļ trūkst ūdens. Turklāt iebrucēji jau pirmo trīs okupācijas mēnešu laikā nolaupīja Ukrainas zemniekiem apmēram pusmiljonu tonnu graudu. Zemnieku aplaupīšana turpinājās un turpinās joprojām – tagad “sodot” par to, ka ūdens trūkuma dēļ raža ir mazāka.

Manuprāt, Kijivas-Mogiļevas biznesa skolas pasniedzējs Valērijs Pekara savā blogā diezgan precīzi raksturo situāciju politikā: “Jo tālāk, jo vairāk būs dažādu “miera plānu”. Lai ar tiem tiktu galā, jāatceras, ka Putina mērķi nav teritorijas pievienošana un, protams, ne jau krievu valodas aizsargāšana. (..) Mērķi ir: 1. Ukrainas valstiskuma un/vai identitātes iznīcināšana (..). 2. Eiropas sadalīšana, šķelšanās starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, demokrātijas vājuma demonstrēšana, kļūstot par pasaules varas centru. Tādēļ vajadzīga “denacifikācija” (un nav pat svarīgi, ko tas nozīmēs) un demilitarizācija. Tikai tā var panākt pirmo un galu galā arī otro mērķi.(..) Rietumu problēma ir tā, ka tie baidās no Krievijas sakāves karā tieši tāpat kā no Ukrainas sakāves. Tādēļ tiek cerēts, ka Putins nomirs, bet tas taču neko nemainīs, jo Putins 2.0 turpinās karu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi