Degvielas sadārdzinājums liek policijai ierobežot tās patēriņu, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” sacījis Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, atzīstot, ka degviela nav izlietota vairāk, bet vainīgs sadārdzinājums. A.Lieljuksis norādījis, ka budžets policijai iedalīts vēl pērn, tāpēc no valdības būtu jāprasa papildu finansējums, tomēr nav pārliecības, ka tādu saņems.
Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieks Jānis Kalniņš:
– Degviela maksā aizvien dārgāk, tāpēc rūpīgi vērtējam, kā ekonomēt. Taču pagaidām pilnīgi droši varu teikt, ka braucam uz visiem izsaukumiem, uz ceļu satiksmes negadījumiem, rūpējamies par iedzīvotāju drošību, uzraugām kārtību masu pasākumos. Pašlaik par to, ka policija kaut ko neizdarīs naudas trūkuma dēļ, nevajadzētu uztraukties nevienam. Mēs rūpīgi ievērojam degvielas patēriņa limitus, tādi ir katrai automašīnai, bet ekonomēšana notiek uz nebūtiskāku lietu rēķina. Mazāk tērējam kancelejas izdevumiem, ja ir izbraukumi uz Rīgu, uz tiesām, tad plānojam tos pēc stingra grafika. Mums pagaidām nav konkrētu vadības norāžu, kādās pozīcijās papildus jāietaupa, nav norāžu, kā jāizvērtē izsaukumu aktualitāte. Un cerams, ka, domājot par palīdzēšanu cilvēkiem, tas arī nebūs jādara. Arī inspektori pagastos, lai attālumi reizēm ir lieli, dodas uz visiem izsaukumiem. Protams, šajā gadā nevarēsim veikt nekādus ēkas remontus, ja vajadzīgi tehnikas uzlabojumi, tad, protams, meklējam, kur to izdarīt laikus. Esam saņēmuši arī 22 automašīnas uz līzinga, kā paredzēja valsts iepirkums. Ja ir kādas tehniskas problēmas, tad šie izdevumi tiek segti, ievērojot garantijas noteikumus. Man neviens darbinieks nav sacījis, ka pienākuma veikšanai trūkst līdzekļu, arī strādājošajiem nav jāsatraucas par darba algu vai darba apstākļiem. Pašlaik arī ar policijas vadību nav bijis konkrētu sarunu par inflācijas ietekmi uz pārvalžu darbu, bet drīzumā būs pusgada pārskata sapulce, iespējams, tad izskanēs tiešāks situācijas vērtējums.
Par inflācijas radītajām sekām, degvielas cenu straujo kāpumu negatīvu vērtējumu plašsaziņas līdzekļos paudis arī Valsts katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics.
Cēsu rajona slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa:
– Neatliekamajai palīdzībai mūsu rajonā ir tāmes finansējums, kas tika apstiprināts gada sākumā, paredzot līdzekļus algām, transporta uzturēšanai un citiem izdevumiem. Līgums tiek slēgts gada sākumā, balstoties uz iepriekšējā gada faktiskajiem izdevumiem. Vai līgumu rudenī nāksies pārskatīt? Droši vien, ja vien nesāksies reforma par vienotā palīdzības dienesta izveidi valstī, kas paredzēta no 1. septembra. Tad finansiālos jautājumus neatliekamajai palīdzībai risinās valstī kopumā, nevis konkrēts stacionārs.
Veselības ministrija ir runājusi arī par inflācijas radīto zaudējumu kompensēšanu stacionāriem, bet izskatās, ka valsts budžeta rudens grozījumos papildu finanšu piesaiste veselības sfērai diez vai sekos.
Nedomāju, ka neatliekamā palīdzība tiks traucēta. Mēs noteikti centīsimies visu nodrošināt, un pašlaik naudiņas pietiek, bet ir grūti. Vai mediķi vairāk izvērtē izbraukuma lietderīgumu? To dispečers izvērtē regulāri. Neatliekamā palīdzība ir neatliekamā, bet tā nav bezmaksas, ja izsaukums sekojis gadījumā, kad pacients nevēlas stāvēt rindā pie ģimenes ārsta. Un gadās, ka pacienti tiek brīdināti- pakalpojums var izmaksāt sešus latus. Ja izsaukums bijis situācijā, kur nav nekāda pamata, kādam nācies šķirties no 34 latiem. Kā iespējam ietaupīt? Transporta remontam ekonomējam. Šoferi saka – vajadzētu aizbraukt un tās tehniskās lietas pieregulēt, bet, ja piebilst, ka vēl var iztikt, tad arī to nedarām. Uz plānveida pasākumiem neekonomējam, bet vēl viena mobilā telefona rēķinu apmaksu dienestam tagad nevaram atļauties.
Kolēģi citās slimnīcās ir sacījuši, ka transporta līdzekļiem nevar atļauties jaunu riepu komplektu. Arī pie mums nobrauc vasaras un vissezonas riepas, un rudenī būs jāvērtē. Pašlaik pārvietošanās drošība, domājot par darbinieku, pacientu veselību un dzīvību, noteikti nav apdraudēta. Tas jau nekādi nebūtu pieļaujams.
Inflācijas negatīvā ietekme jūtama arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Izskanējušas ziņas, ka dienests ekonomē darbinieku speciālajā apmācībā.
VUGD Cēsu brigādes komandiera pienākumu izpildītājs Juris Bogens:
– Mums ir atceltas taktiskās mācības objektos. Tā ir vajadzīga un laba pieredze, bet pašlaik ir vadības rīkojums, ka tādas teorētiskās mācības nenotiks. Praktiskajā darbā izvērtējam, kad palīdzēt cilvēkiem, ja jāizsūknē pagrabs, ja jānoceļ kaķis no koka vai jāatver namdurvis. Ja jūtam, ka cilvēks atrisinās situāciju saviem spēkiem, nākas palīdzību atteikt. Tādu lēmumu pildām, kopš beidzās kūlas dedzināšanas sezona. Darba it kā nebija tik daudz kā citos pavasaros, bet degvielas patēriņš jau milzīgs. Mūsu mašīnas tērē 40 līdz 50 litrus degvielas 100 nobrauktajiem kilometriem. Līdz gada beigām naudas degvielai var neiznākt, bet nepirkt puišiem tik vajadzīgos speciālos apģērbus arī nedrīkst. Ja uzrakstītu visu, kas mums nepieciešams, tad saraksts būtu visai garš. Valsts jau ekonomēt mācīja sen. Bija noteikums- iepirkt lētāko. Ja būtu nopirkuši labākas, dārgākas šļūtenes, tad ilgāk kalpotu. Ar lētumu neko neiegūstam.
Bet palīdzību cilvēkiem ugunsnelaimē jau neatteiksim finansiālās situācijas dēļ. Un gan jau valdība arī to sapratīs. Šo dienestu jau nevar ciet slēgt, mēs palīdzam cilvēkiem, kā zvērestā esam solījuši. Nebūs mācības, bet, lai droši varētu strādāt, līdzekļus nāksies atrast. Viedokļus pierakstījusi Ilze Kalniņa
Komentāri