Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Gara un kara spēks

Druva
10:29
03.03.2015
6

Sen zināms ir teiciens: “Ar gara spēku pret karaspēku”, tomēr notikumi Ukrainā un Krievijas agresija, iedzīvotāju noskaņojums šajās valstīs, rubļa un nu jau arī ukraiņu nacionālās valūtas, grivnas, straujā lejupslīde rāda, ka vienam bez otra neiztikt, ir vajadzīgs gan gara, gan kara spēks. Pamiers bez miera Ukrainā. Prokrieviskie kaujinieki, izmantojot nosacīto pamieru, pārdislocē savus spēkus un joprojām saņem no Krievijas bruņutehniku un, iespējams, arī karaspēku. Putins ik pa brīdim nāk klajā ar dažādiem, pat pretrunīgiem paziņojumiem, kuru vienīgais mērķis acīmredzot ir jaukt prātus visiem, kas neatbalsta viņa politiku. Ukraiņi ir gatavi mirt par savu neatkarību, bet Austrumukrainas dēļ sociālās un ekonomiskās problēmas risinātas netiek, visi spēki tiek veltīti cīņai ar prokremliskajiem kaujiniekiem, un iedzīvotājos neizbēgami aug vilšanās. Ja kādā brīdī šī vilšanās pāraugs nopietnos protestos un tiks pieprasītas izmaiņas – piemēram, mainīt prezidentu, tad taisnīguma un godīguma vārdā paustie protesti diemžēl šobrīd Ukrainas pretošanās spējas tikai pavājinās. Krimas tatāru Medžlisa (Tautas padomes) priekšsēdētājs Refats Čubarovs savukārt ir pārliecināts, ka Ukrainas sabiedrībai ir jāapzinās – jebkuras savas teritorijas zaudēšana nozīmē zaudēt arī savu valsti: “Ja kāds domā, ka, samierinoties ar Krimas vai kādu teritoriju zaudēšanu valsts austrumos, mēs uzcelsim eiropeisku Ukrainu, tad tas ir pašapmāns. Bez Krimas un Donbasa mums nebūs valsts.”

Jāteic, ka šobrīd Ukraina atgādina noasiņojošu kareivi, kuru nevar glābt tikai ar pareiziem un skaistiem vārdiem. Finansiālo palīdzību Eiropa un ASV ir gatava sniegt, ar bruņojumu ir sarežģītāk, jo varbūt pastāv risks nokaitināt Putinu tik tālu, ka sākas nopietns karš. Varbūt arī tāda riska nav, jo Krievijas militārās spējas nebūt nav labākajā stāvoklī, turklāt valstī jau ir sākusies ekonomikas krīze. Kamēr Eiropa un Amerika laipo, cenšoties saprast, kā labāk rīkoties, Ukraina parakstījusi līgumus ar Apvienotiem Arābu Emirātiem (AAE) par ieroču un kara tehnikas piegādi. Tiesa gan, Ukrainas Radas (parlamenta) deputāts, militārais eksperts un Militāri – politisko pētījumu centra vadītājs Dmitrijs Timčuks uzskata, ka tas drīzāk ir psiholoģisks gājiens, jo Ukrainai pašlaik ir svarīgi parādīt, ka to atbalsta, lai piegādes gan no amerikāņu, gan eiropiešu puses izkustētos no nulles punkta.

Lai kā arī būtu, ir skaidrs, ka situācija pašā Ukrainā un ap to ir sarežģīta, par spīti ukraiņu lepnumam un apņēmībai cīnīties par savu valsti. Kas notiek Krievijā? Putins savu nostāju vairs manīt nevar, jo tas būtu ne tikai viņa politiskās karjeras gals, tādēļ atliek iet “līdz galam”. Vai Krievijas iedzīvotāji notiekošo pieņem kā vienīgo pareizo izvēli, un vai ekonomikas krīze nevar mainīt viņu nostāju, radīt protestus? Krievijas Levadas socioloģisko pētījumu centra sociologa Denisa Volkova šī gada 24. februāra rakstā par Krievijas iedzīvotāju noskaņojumu un to, vai ir iespējams, ka var sākties plaši protesti, atbild, ka nekas tāds nav gaidāms. Volkovs uzskata, ka atsevišķi neapmierinātības uzplaiksnījumi dažādās vietās un dažādās cilvēku grupās ir vērojami visu laiku, bet, viņaprāt, protestu saplūšana vienā kustībā, ietekmīgā protestu vilnī nav iespējama: “Lielākā pilsoņu daļa uzskata, ka vara līdz pat šim laikam visu ir darījusi pareizi. Kaut gan situācija sāk pasliktināties, politiskajam režīmam ir izveidojies liels drošības spilvens. Ar to es pat nedomāju zelta un valūtas rezerves, bet stabilitātes gadus, atbalsta potenciālu pēc Krimas pievienošanas un konfliktu ar Rietumiem, uz kura rēķina daudz ko var norakstīt.” Volkova rakstīto savā ziņā apliecina arī kāds Levadas centra šī gada janvārī veiktais pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret armiju un kara draudiem. 68 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstij šobrīd ir kara draudi no citām valstīm (2013. gadā tā domāja 51 procents aptaujāto). 82 procenti iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Krievijas armija spēj valsti aizstāvēt, ja tai uzbruks citas valstis (2013. gadā tā domāja 57 procenti). Puse iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ir jāsaglabā vispārējā karaklausība, un 55 procenti iedzīvotāju labāk gribētu, lai jauniesaucamais no viņu ģimenes dodas dienēt armijā, nevis meklētu iespējas, kā izvairīties no iesaukuma.

Protams, šādas atbildes nevar sagaidīt no cilvēkiem, kuri netic savas valsts varai un to neatbalsta. Tātad Krievija pret Ukrainu – pārliecība pret pārliecību. Vai visu izšķirs karaspēks? Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi