Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Gara un kara spēks

Druva
10:29
03.03.2015
9

Sen zināms ir teiciens: “Ar gara spēku pret karaspēku”, tomēr notikumi Ukrainā un Krievijas agresija, iedzīvotāju noskaņojums šajās valstīs, rubļa un nu jau arī ukraiņu nacionālās valūtas, grivnas, straujā lejupslīde rāda, ka vienam bez otra neiztikt, ir vajadzīgs gan gara, gan kara spēks. Pamiers bez miera Ukrainā. Prokrieviskie kaujinieki, izmantojot nosacīto pamieru, pārdislocē savus spēkus un joprojām saņem no Krievijas bruņutehniku un, iespējams, arī karaspēku. Putins ik pa brīdim nāk klajā ar dažādiem, pat pretrunīgiem paziņojumiem, kuru vienīgais mērķis acīmredzot ir jaukt prātus visiem, kas neatbalsta viņa politiku. Ukraiņi ir gatavi mirt par savu neatkarību, bet Austrumukrainas dēļ sociālās un ekonomiskās problēmas risinātas netiek, visi spēki tiek veltīti cīņai ar prokremliskajiem kaujiniekiem, un iedzīvotājos neizbēgami aug vilšanās. Ja kādā brīdī šī vilšanās pāraugs nopietnos protestos un tiks pieprasītas izmaiņas – piemēram, mainīt prezidentu, tad taisnīguma un godīguma vārdā paustie protesti diemžēl šobrīd Ukrainas pretošanās spējas tikai pavājinās. Krimas tatāru Medžlisa (Tautas padomes) priekšsēdētājs Refats Čubarovs savukārt ir pārliecināts, ka Ukrainas sabiedrībai ir jāapzinās – jebkuras savas teritorijas zaudēšana nozīmē zaudēt arī savu valsti: “Ja kāds domā, ka, samierinoties ar Krimas vai kādu teritoriju zaudēšanu valsts austrumos, mēs uzcelsim eiropeisku Ukrainu, tad tas ir pašapmāns. Bez Krimas un Donbasa mums nebūs valsts.”

Jāteic, ka šobrīd Ukraina atgādina noasiņojošu kareivi, kuru nevar glābt tikai ar pareiziem un skaistiem vārdiem. Finansiālo palīdzību Eiropa un ASV ir gatava sniegt, ar bruņojumu ir sarežģītāk, jo varbūt pastāv risks nokaitināt Putinu tik tālu, ka sākas nopietns karš. Varbūt arī tāda riska nav, jo Krievijas militārās spējas nebūt nav labākajā stāvoklī, turklāt valstī jau ir sākusies ekonomikas krīze. Kamēr Eiropa un Amerika laipo, cenšoties saprast, kā labāk rīkoties, Ukraina parakstījusi līgumus ar Apvienotiem Arābu Emirātiem (AAE) par ieroču un kara tehnikas piegādi. Tiesa gan, Ukrainas Radas (parlamenta) deputāts, militārais eksperts un Militāri – politisko pētījumu centra vadītājs Dmitrijs Timčuks uzskata, ka tas drīzāk ir psiholoģisks gājiens, jo Ukrainai pašlaik ir svarīgi parādīt, ka to atbalsta, lai piegādes gan no amerikāņu, gan eiropiešu puses izkustētos no nulles punkta.

Lai kā arī būtu, ir skaidrs, ka situācija pašā Ukrainā un ap to ir sarežģīta, par spīti ukraiņu lepnumam un apņēmībai cīnīties par savu valsti. Kas notiek Krievijā? Putins savu nostāju vairs manīt nevar, jo tas būtu ne tikai viņa politiskās karjeras gals, tādēļ atliek iet “līdz galam”. Vai Krievijas iedzīvotāji notiekošo pieņem kā vienīgo pareizo izvēli, un vai ekonomikas krīze nevar mainīt viņu nostāju, radīt protestus? Krievijas Levadas socioloģisko pētījumu centra sociologa Denisa Volkova šī gada 24. februāra rakstā par Krievijas iedzīvotāju noskaņojumu un to, vai ir iespējams, ka var sākties plaši protesti, atbild, ka nekas tāds nav gaidāms. Volkovs uzskata, ka atsevišķi neapmierinātības uzplaiksnījumi dažādās vietās un dažādās cilvēku grupās ir vērojami visu laiku, bet, viņaprāt, protestu saplūšana vienā kustībā, ietekmīgā protestu vilnī nav iespējama: “Lielākā pilsoņu daļa uzskata, ka vara līdz pat šim laikam visu ir darījusi pareizi. Kaut gan situācija sāk pasliktināties, politiskajam režīmam ir izveidojies liels drošības spilvens. Ar to es pat nedomāju zelta un valūtas rezerves, bet stabilitātes gadus, atbalsta potenciālu pēc Krimas pievienošanas un konfliktu ar Rietumiem, uz kura rēķina daudz ko var norakstīt.” Volkova rakstīto savā ziņā apliecina arī kāds Levadas centra šī gada janvārī veiktais pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret armiju un kara draudiem. 68 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstij šobrīd ir kara draudi no citām valstīm (2013. gadā tā domāja 51 procents aptaujāto). 82 procenti iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Krievijas armija spēj valsti aizstāvēt, ja tai uzbruks citas valstis (2013. gadā tā domāja 57 procenti). Puse iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ir jāsaglabā vispārējā karaklausība, un 55 procenti iedzīvotāju labāk gribētu, lai jauniesaucamais no viņu ģimenes dodas dienēt armijā, nevis meklētu iespējas, kā izvairīties no iesaukuma.

Protams, šādas atbildes nevar sagaidīt no cilvēkiem, kuri netic savas valsts varai un to neatbalsta. Tātad Krievija pret Ukrainu – pārliecība pret pārliecību. Vai visu izšķirs karaspēks? Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
27

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi