Gundars Vītols,
Rīgas pašvaldības aģentūras
“Mežaparks” direktors
Piekritīsiet, ka saules gaisma un siltums ir viens no svarīgākajiem vides elementiem. Jebkurš vides objekts saulainā un gaiša laikā izskatās daudz labāk un pievilcīgāk nekā slapjā, dubļainā un tumšā laikā. Diemžēl skatoties astronomiskā gada griezumā, mēs nu galīgi neesam lutināti ar saules un gaismas pārbagātību. Bet šoreiz par citu gaismu, kas nav mazāk svarīga – gara gaismu. Viens no nosacījumiem, lai cilvēks garīgi bagātinātos, ir informācijas daudzums un tās pieejamība. Jāsaka paldies bijušajam PSRS līderim Mihailam Gorbačovam, kurš aizgājuša gadsimta 80-ajos gados ieviesa termiņu glasnostj jeb latviski – atklātība. Kopš tiem senajiem laikiem ir daudz ūdeņu aiztecējuši, zudušas un nākušas klāt jaunas valstis un iekārtas, bet atklātības princips publiskajā pārvaldē demokrātiskās valstīs ir nostiprināts ar likuma spēku. Bet vai tas tā tiešam ir? Nomināli atklātība un dialogs ar saviem iedzīvotājiem jau pastāv it visās Latvijas pašvaldībās – iedzīvotāju pieņemšanas, vēstuļu un iesniegumu apmaiņa, publiskās apspriešanas, pašvaldību interneta mājas lapas, un dažās pat brīvi pieejams bezvadu internets. Tas viss kalpo darba ņēmēju – vietvaras, un viņu darba devēju – iedzīvotāju, komunikācijas veidošanai un veicināšanai, kas ir viens no demokrātijas pamatnosacījumiem.
Tomēr ir vēl virkne lietu ārpus nosauktajām, ko pašvaldības varētu darīt komunikācijas veicināšanai ar iedzīvotājiem. Par piemēru varam ņemt vairāku Norvēģijas pašvaldību pieredzi.
Jebkuras sabiedriskās apspriešanas neaprobežot ar informācijas izkarināšanu pagastmājā, bet veidot t.s. iedzīvotāju klubus (neighborhood club), kuros uz brīvprātības principa apvienotos noteiktu interešu vai sociālo grupu pārstāvji, kam būtu brīva pieeja pie pašvaldības ierēdņiem padomdevēja statusā. Tādejādi tiktu nodrošināta operatīva un vispusīga iedzīvotāju interešu pārstāvība pašvaldībā, kas, jādomā, atvieglotu dzīvi arī pašiem ierēdņiem. Protams, ja tie paši to vēlās. Cits jauninājums ir t.s. iedzīvotāju mutiskā vai rakstiskā uzklausīšana (oral and written hearings). Norvēģijā tā ir obligāta ar likumu. Tas nozīmē, ka ierēdņiem ir jādod iespēja iedzīvotājiem saņemt atbildes uz tos interesējošiem jautājumiem īsā laikā – reizi nedēļā jātiekas ar iedzīvotājiem un uzreiz jāatbild uz to mutiski vai rakstiski formulēto jautājumu. Tas nenozīmē fundamentālu problēmu momentānu atrisināšanu, bet vairumā gadījumu, debates uzsākšanu, kas veicina dialogu un iedzīvotāju iesaistīšanos pagasta jautājumu risināšanā. Dažās Norvēģijas pašvaldībās populārs ir Atvērtās pusstundas formāts, kad iedzīvotāji reizi vienā vai divās nedēļās ir aicināti uz pašvaldības deputātu sēdi uzstāties un paust savu viedokli par kādu problēmu un klātienē debatēt par to ar deputātiem. Lai deputātu darbs būtu efektīvāks, šo tikšanos formāts tiek ierobežots 30 minūtēs, bet turpmākā dienas daļa tautas kalpiem jau ir krietni vien ražīgāka. Attīstītajās Eiropas demokrātijās droši vien varētu atrast daudz citu labu pašvaldības un iedzīvotāju interakcijas piemērus. Latvijas realitāte gan ir dažāda. Pats esmu Mārupietis, tāpēc savas pašvaldības darbu komunikācijas jomā pārzinu ļoti labi. Diemžēl iepriecinoša šajā saskarsmē ir ļoti maz. Mārupe šobrīd kalpo drīzāk par piemēru kā nevajag (nedrīkst!) darīt. Par piemēru var minēt visnotaļ primitīvas un it kā pašsaprotamas lietas – iedzīvotāju pieņemšanas laiki. Mārupes pašvaldībā iedzīvotājus pieņem divas reizes nedēļā, pirmdienās un ceturtdienās, ar pusdienas pārtraukumu. Gluži kā pirms Gorbačova reformām. Lai arī likums par e-parakstu uzliek par pienākumu visām valsts un pašvaldību iestādēm pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus jau 5 gadus – no 2004. gada, e-pasta lietošana Mārupes pagasta ierēdņiem ir sveša lieta. Nu vismaz komunikācijā ar saviem iedzīvotājiem. Attiecīgi par interneta punktiem vai bezmaksas bezvadu interneta pieejamību pašvaldības telpās vispār nemaz nav ko runāt un cerēt. Iespējas kā pašvaldībai tuvināties ar saviem iedzīvotājiem ir daudz un dažādas, to realizēšanai pietrūkst tikai viens – griba un prasmes. Un tāpēc ir labi, ka reizi četros gados iedzīvotājiem tiek dota iespēja izvēlēties tos pārstāvjus, kam ir gan griba, gan prasmes. Tos, kuri spējīgi ienest gaismu pašvaldībā.
Materiāls no nozare.lv
Komentāri