Vecais gads atstāj jaunizveidotu valdību, no kuras būs atkarīgs, kā nākamajā gadā tiks risinātas daudzās sasāpējušās šī gada problēmas. Kā jauno valdību vērtē nozares speciālisti, mūsu rajona iedzīvotāji?
Valda Stanne, Cēsu rajona veselības aprūpes darbinieku arodorganizācijas priekšsēdētāja:
– Pārāk optimistiskas prognozes neizteikšu. Kā mediķi esam gandarīti par to, ka jaunais nozares ministrs (Ivars Eglītis(TP)- I.K.) ir ārsts, kurš vadījis slimnīcu, zina veselības aprūpes sistēmas problēmas, pārzina situāciju. Ar līdzšinējo ministru Vinetu Veldri nevarējām sastrādāties, jo viņš neizprata tieši veselības aprūpes specifiku. Ļoti būtiski ir, vai veselības ministram izdosies viedokļus aizstāvēt valdībā, kā jautājumus virzīt Finanšu ministrijā. Primārais, ko lūgsim sakārtot, būs un paliks darbinieku atalgojuma pārskatīšana un iepriekšējo solījumu pildīšana, kas paredzēja darba samaksas pieaugumu. Fakti jau nav iepriecinoši, jo 2008. gadā nozarei naudas būs mazāk nekā šogad. Kādu prognozēju gadu? Ļoti daudz laika nāksies veltīt esošo problēmu risināšanai, nevaru apgalvot, bet ir pilnīgi iespējams, ka šis būs gads, kad medicīna viskrasāk izjutīs darba spēka aizplūšanu.
Anna Būre, Cēsu 1. pamatskolas direktore:
– Zaļo un Zemnieku savienības izvirzīta, par izglītības un zinātnes ministri sākusi strādāt līdzšinējā ministrijas valsts sekretāre Tatjana Koķe, par kuras darba stilu pagaidām maz kas zināms. Ar kolēģiem saskaitījām, ka Latvijas brīvvalsts laikā nu ir jau 16. izglītības un zinātnes ministre. Tik bieža maiņa liecina, ka nozarē strādājošajiem trūkst stabilitātes. Katrs ministrs nāk ar savu nostāju, un izglītības darbiniekiem allaž jābūt gataviem pieņemt pārmaiņas.
Iepriekšējā ministre Baiba Rivža uzskatīja, ka izglītībā nekādas krīzes nav. Kāpēc lai viņai nepiekristu, ja skolas strādā stabili un skolotāji savu darbu veic pēc labākās sirdsapziņas? Ministre daudz ko paguva paveikt. Skolas sasniedza Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi, īstenoja projektus. Cerams, ka šī politika turpināsies.
Ļoti vērtīgi būtu, ja jaunās ministres vadībā samazinātos skolu nemitīgā kontrolēšana, samazinātos laiks, kas jāpatērē, sagatavojot atskaites, nieku dēļ, piemēram, dēļ viena vārda nepieciešamība mainīt skolu dokumentāciju. Nevajadzīgs papīru darbs ierobežo skolotāju un atņem tik vajadzīgo laiku darbam ar bērniem.
Gribu cerēt, ka jaunās ministres vadībā izglītības iestādēm tiks piešķirti lielāki līdzekļi mūsdienīgu tehnoloģiju iegādei, skolas papildināsies ar jauniem mācību līdzekļiem. Palicis neīstenots B. Rivžas solījums katru skolotāju apgādāt ar portatīvo datoru. Tālredzīgu rīcību redzu dabas zinātņu kabinetu modernizēšanā ne tikai vidusskolās, bet arī pamatskolās.
Protams, skolu direktoriem ir bijusi iespēja izrādīt iniciatīvu un īstenot projektus, lai labiekārtotu mācību kabinetus. Skolas saimnieku – Cēsu pilsētas domes – projekts ir guvis Eiropas fondu atbalstu, tāpēc skolā šogad varēja notikt apjomīga rekonstrukcija. Pabeigta pirmā kārta. Ar padarīto labprāt iepazīstinātu jauno izglītības un zinātnes ministri.
Arī nezinot, kādas pārmaiņas nesīs valdības maiņa, Cēsīs izglītības darbinieki varam justies stabili lielā mērā tāpēc, ka vismaz savas pilsētas un rajona izglītības nodaļas un pārvaldes vadība gadiem bijusi stabila.
Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins: – Manuprāt, prezidents, pieņemot lēmumu par šādas valdības izveidošanu, izdarījis lielu kļūdu. Kā būs, nezinu. Domāju, ka mums, kas dzīvo un strādā pašvaldībās, jāturpina strādāt tikpat godprātīgi kā līdz šim. Skatīsimies, kā valdība tiks galā ar uzdevumiem un problēmām, kuras, būsim reālisti, nākamajā gadā būs varbūt pat lielākas nekā šogad.
Manuprāt, ar valdību, kurai nav sabiedrības atbalsta, ir tāpat kā ģimenē – ja nav saskaņas, tad mājā labāk nekļūst. Lai mēs izkļūtu no iespējamās krīzes, roka jāpieliek ikvienam, taču ļoti liela sabiedrības daļa neticēja tam, ko valdības vadītājs teica, jo visbiežāk vārdi nesaskanēja ar darbiem. Tā bija ar iepriekšējo valdību, bet pēc būtības tagad arī nekas nav mainījies. Nav uzticēšanās valdībai, tādēļ ir grūti cerēt, ka sabiedrība iesaistīsies.
Ar pašreizējo reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministru Edgaru Zalānu ticies esmu divas reizes un abās saņēmu apstiprinājumu, ka viņš negrasās mainīt reģionālo reformu. Viņš ir skaidri licis saprast, ka iesākto darbu turpinās un radikāli pavērsieni nenotiks. Protams, uz to skatos piesardzīgi, jo, zinot, kādā veidā politika Latvijā tiek veidota un vadīta, baidos, ka arī Zalāna kungs nebūs tas, kas vienpersoniski savā komandā pieņems lēmumus, kā darīt. Taču to, kādi lēmumi varētu nākt no ekonomisko grupu interesēm, kas vistiešāk var skart reformu, šobrīd nezinām un nevaram paredzēt.
Manuprāt, novadu veidošanas procesam jānotiek nepārtraukti. Pats galvenais, lai procesi gūtu maksimāli plašu atbalstu, tas attiecas gan uz valsts, gan pašvaldību līmeni. Esam pieņēmuši lēmumu veidot Līgatnes novadu, apvienojoties Līgatnes pagastam un pilsētai. Un jau tagad ir funkcijas, ko apvienojam. Domāju, ka 2009. gadā ne vienas, ne otras pašvaldības iedzīvotājs neizjutīs to, ka izveidots novads, bet viņš jutīs, ka ar katru brīdi pakalpojums, kas pašvaldībai jānodrošina, kļūst labāks. Mūsu uzdevums ir procesus veicināt. Pats galvenais – neapvienoties tikai apvienošanās pēc vai kādas funkcijas dēļ. Ir jābūt ieguvumu un zaudējumu analīzei.
Pierakstījušas: Ilze Kalniņa, Mairita Kaņepe, Māra Majore-Linē
Komentāri