Tuvojoties jaunajam mācību gadam, aktualizējas daudzi ar skolu saistīti jautājumi. Tuvākajā apkaimē labu laiku nekas nav minēts par skolēnu formām. Tieši un personīgi mani šis jautājums neskar, tomēr vairākkārt par to domāt iznācis, piekrītot tai pusei, kura ir “par” skolēna formas obligātumu izglītības iestādē. Tādēļ ar zināmu atvieglojumu uzņēmu meitas pausto, klusībā priecājoties arī par viņas pozitīvo attieksmi, ka skolā, kurā jau pieteikta mazmeitiņa, obligāta ir skolas forma. Izrādās, daudzās Rīgas skolās tā esot. Biju diezgan izbrīnīta, jo mūsu (Cēsu) pusē, par reglamentētu apģērbu dzirdēts maz. Liekas, ka tāds pastāv, kā liecina ieraksti un fotoattēli skolas mājaslapā, vienīgi Vecpiebalgas vidusskolā. Citur droši vien uzvarējis viedoklis, ka obligātais formas tērps ir gana dārgs un to nevar atļauties visas ģimenes, turklāt skolēnu formastērpa obligātums nomācot topošās personības individualitāti, gaumes, stila veidošanos.
Sava taisnība, jau tur ir. Tērpi patiešām neiznāk lēti, bet vai “neformas” apģērbs nemaksā? Argumentus par un pret var minēt vēl un vēl.
Tomēr mani vairāk pārliecina, iepriecina un uzrunā kolektīvi, kas padomājuši par kopības, vienota stila un līdzvērtības veidošanu, līdzīgi kā dziedātāju un dejotāju kolektīvi. Ir taču redzēti kori (jāatzīst – arvien retāk), kuri uzstājās katrs citādā noformējumā. Diez kā jau nu neizskatījās! Vienāds apģērbs vieno, padara līdzvērtīgus, rada sakoptības, pārdomātības iespaidu, skolas formas tērps arī disciplinē. Atmiņā kāds vēl Cēsu rajona ietvaros organizēts pasākums, kurā uzstājās skolu komandas. Vecpiebaldzēnus neesmu aizmirsusi vēl šodien.
Zināmi arī pretēji gadījumi, kad, netiekot līdzi turīgo atvašu modes prasībām un izrādēm savā klasē, skolā, mazāk situētie meklē citu izglītības iestādi, jo ir vecumā, kad vienaudžu viedoklis ir pats svarīgākais.
Fotogrāfijās no pag.gs. meitenes kleitās ar baltām apkaklītēm, melnos, volāniem rotātos priekšautos liekas tik kārtīgas, gudras un pašpārliecinātas; zēni buktētās biksēs un žaketītēs nav vis tikko no gultas izlīduši. Turklāt šiem zēniem nedraud novēršanās no mācību stundā notiekošā, kad visa uzmanība veltīta meitenes atkailinātajiem pleciem vai īsajiem svārciņiem.
Protams, neaicinu atgriezties pie simtgadīgajiem formas tērpiem. Mūsdienās ir daudzas firmas, kas piedāvā gan jau izstrādātus modernus tērpus skolēniem, gan ļauj modeļus, krāsas izvēlēties pašiem. Un lai nu kā ar tiem citiem argumentiem, bet “naudas maciņš” šodien diez vai ir plānāks kā toreiz- pirms 100 un vairāk gadiem -, plānāks kā tiem daudzajiem nebūt bagātākajās valstīs dzīvojošajiem, bet formas tērpos tērptajiem skolēniem, kuri nepaslīd garām arī tūristu acīm.
Komentāri