Martā rakstīju par to, ka, manuprāt, pasaules akciju tirgi ir sasnieguši savu zemāko punktu un ilgstošajam cenu kritumam beidzot būs pienācis gals. Tagad ir laiks atskatīties, kas šajos piecos mēnešos īsti ir noticis un ar ko būtu jārēķinās tuvākajā nākotnē. Sāksim ar to, ka martā tiešām tika sasniegts zemākais punkts un kopš tā brīža akciju cenas faktiski ir tikai kāpušas. No vienas puses patīkami – daudzi ilgtermiņa ieguldītāji atguva ievērojamu daļu no saviem iepriekšējiem zaudējumiem, kā arī tā bija laba iespēja papildināt ieguldījumus, lai izlīdzinātu vidējo iegādes cenu. Par pamatu kāpumam kalpoja ASV valdības realizētais banku palīdzības plāns, labāki nekā gaidīts ekonomikas dati, labāki uzņēmumu ceturkšņa darbības rezultāti, kā arī investoru sentimenta uzlabošanās. Un tieši sentimenta uzlabošanās deva to vajadzīgo stimulu, jo, ja martā vēl AAII (American Association of Individual Investors) sentimenta indekss uzrādīja rekordlielu pesimistu skaitu, tad šobrīd varam vērot pilnīgi pretējo. Taču kā jau ar jebkuru cikliska rakstura tendenci, arī šoreiz pēc augšupejas visticamāk sekos kritums. Protams, tas var izrādīties ļoti īslaicīgs un to var dēvēt par nelielu „korekciju”, kas bija arī mans bāzes scenārijs maijā/jūnijā, bet ņemot vērā to, ka kāpums ir bijis patiešām iespaidīgs (S&P 500 indeksam pieaugot 45.68% laika posmā no 6. marta līdz 11. augustam), kā arī faktu, ka optimisms nu jau ir pārāk liels, sliecos domāt, ka kritums tomēr varētu būt nopietnāks, un visi, kas līdz šim domāja, ka nokavēs vilcienu un leca iekšā, tagad atkal varētu lekt ārā. To arī apstiprina sekojošais grafiks, ko savā blogā ir publicējis viens no (manuprāt) labākajiem ASV akciju tirgu un ekonomikas ekspertiem Barry Ritholtz: Grafikā var redzēt, ka pēdējo 5 mēnešu kāpuma laikā apgrozījums ir pakāpeniski samazinājies, kas ir satraucoši, jo parasti kāpums iet roku rokā ar pieaugošu apgrozījumu. Interesanti ir arī paskatīties uz naftas cenu, dolāru un parādzīmju ienesīgumu. No janvāra līdz martam, kad akciju cenas vēl piedzīvoja pamatīgu kritumu, arī naftas cena nokritās līdz rekordzemam līmenim pie $37.12 par barelu. Šodien viens barels melnā zelta maksā $69.45 (+87%). Valūtu tirgū EUR/USD krituma laikā sasniedza kopš 2006. gada neredzētu līmeni pie 1.2500 atzīmes. Šobrīd EUR/USD kotējas ap 1.4100 (+12%). Savukārt ASV 10 gadu parādzīmes ienesīgums ir pieaudzis no 2.5% līdz 3.8%. Arī šeit optimisms ir nepārprotams. Tagad, kad īsumā esam apskatījuši situāciju, rodas loģisks jautājums – ko darīt? Manuprāt, būtu prātīgi pozicionēties kritumam. Tas nozīmē, ka varētu būt pienācis laiks likvidēt pozīcijas un fiksēt peļņu ieguldījumiem, kas tika veikti pēdējo 5 mēnešu laikā. Savukārt ilgtermiņa ieguldītājiem, kas ieguldījumus ir veikuši jau labu laiku atpakaļ un kurus pamatīgi ir skāruši oktobra/novembra un marta kritumi, un, kuri nepapildināja savus ieguldījumus pēdējo 5 mēnešu laikā, varētu būt atkārtota izdevība papildināt savas investīcijas tuvāko mēnešu laikā, saglabājot esošo ilgtermiņa perspektīvu. Taču šeit jārēķinās ar to, ka visticamāk pēc korekcijas tik strauja augšupeja kā to varējām vērot pēdējos mēnešos nebūs. Tā visticamāk būs krietni pieticīgāka. Visbeidzot, investoriem ar pavisam augstu riska toleranci varētu būt aktuāla īsā pārdošana, kas ir spekulācija uz cenu kritumu. Tehniski tas izpaužas tā, ka investors aizņemas vērtspapīrus, momentāni tos pārdod tirgū ar domu atpirkt tos nākotnē par zemāku cenu un tādējādi patur starpību. Šeit vajadzētu paturēt prātā, ka tā ir īstermiņa spekulācija, nevis investīcija un līdz ar to ir jāpiekopj stingra disciplīna attiecībā uz risku, ko investors uzņēmās. Tas nozīmē, ka jau sākumā jānolemj, cik esam gatavi zaudēt, lai gūtu vēlamo peļņu. Labs sākums dotajā brīdī būtu riska/ienesīguma attiecība 2:1 – riskēt 5%, lai nopelnītu 10%.
Māris Rumbaks, nozare.lv
Komentāri