Nedēļa Latvijā
Sarkanais partizāns vēršas pret Latviju. Par kara noziegumiem notiesātais Vasilijs Kononovs iesniedzis prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo uzskata, ka Latvija viņu nelikumīgi pasludinājusi par vainīgu deviņu civiliedzīvotāju noslepkavošanā 2. Pasaules kara laikā.
Pagājušajā nedēļā ECT notika prasītāju un atbildētāju noklausīšanās. Ja lieta patiesi tiks izskatīta šajā institūcijā, tā varētu būt paraugprāva starp Latvijas un Krievijas ideoloģiskajām nostādnēm.
Krievijas Federācijas pārstāvji noklausīšanās laikā teica, ka šim spriedumam būs būtiska ietekme uz to, kā tiek interpretēts 2. Pasaules karš. Pēc Krievijas domām, V.Kononovs kopā ar citiem partizāniem cīnījās pret personām, kas sadarbojās ar nacistiem un bija partizānu nodevēji. Un, tā kā kara rezultāts dažiem ļauj uzskatīt, ka padomju režīms ir pelnījis mazāku nosodījumu nekā nacisms, tad iespējamu nacistu sabiedroto noslaktēšanu var skaidrot vienkārši par cīņas sastāvdaļu. 2000. gadā V.Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību, tādējādi rodot spēcīgu sabiedroto šajā vēstures interpretāciju cīņā.
Tiesnese Ineta Ziemele, kas ECT pārstāv Latviju, lūdza V.Kononova un Krievijas pārstāvjus paskaidrot, kā tālākos notikumus Latvijā ietekmēja 1939.gada Ribentropa — Molotova
pakts, un tas uzskatāms par aicinājumu neaizmirst padomju varu atbalstošo ļaužu darbošanās politisko fonu.
Līdz lēmuma pieņemšanai par lietas izskatīšanu ECT var paiet no dažiem mēnešiem līdz pat gadiem. V.Kononovs pieteikumu ECT iesniedza 2004. gadā, kad Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta viņu atzina par vainīgu deviņu civiliedzīvotāju nogalināšanā un viņu māju nodedzināšanā 1944. gadā Mazo Batu ciemā.
Robežlīgumu var ratificēt pirms sprieduma par tā likumību. Pagājušajā trešdienā Krievijas Federācijas padome ratificēja Latvijas – Krievijas robežlīgumu. Palikušas tikai dažas formalitātes, pirms varēs uzskatīt, ka robežlīgums stājies spēkā – līgums vēl jāparaksta Krievijas prezidentam un abām pusēm jāapmainās ar ratifikācijas grāmatām.
Brīdis pirms apmainīšanās ar dokumentiem robežlīguma pretiniekiem ir pēdējā cerība apturēt robežlīguma noslēgšanas procesu, kas paredz, ka Latvija Krievijai atdod Abreni. Pašlaik Satversmes tiesā (ST) ierosinātas divas lietas par robežlīguma atbilstību Satversmei, kā arī līgumā iekļautās atsauces uz EDSO robežu nemainīguma principu atbilstību valsts pamatlikumam. ST abas lietas apvienojusi vienā, kuru plāno izskatīt šoruden. Tomēr Ministru prezidents Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Artis Pabriks neuzskata, ka pirms tālākām darbībām būtu nepieciešams gaidīt tiesvedības rezultātu.
A.Kalvītis intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka starptautiskajā diplomātijā esot pieņemtas normas, kādā veidā norunāt laiku un vietu ratifikācijas rakstu apmaiņai. Saskaņošana notiks neatkarīgi no ST sprieduma. Savukārt A.Pabriks paudis viedokli, ka gaidīšana varētu novilcināt procesu bezgalīgi.
Valdošajai koalīcijai, kas robežlīguma noslēgšanu vēlas pabeigt pēc iespējas ātrāk, protams, nav vēlēšanās gaidīt spriedumu. Tomēr, ja spriedums nav zināms, pastāv iespēja, ka tiesvedības rezultāts var izraisīt konfliktu iekšpolitikā – ko darīt ar Latvijas likumiem neatbilstošu, taču noslēgtu robežlīgumu, atbildes nav.
ST sprieduma negaidīšana ir risks, ko pašlaik uzņemas Latvija un kas attaisnojams vien gadījumā, ja elites aprindās jau tagad ir skaidra nojausma par tiesvedības iznākumu.
Nedēļa pasaulē
Taivānu kārtējo reizi neuzņem ANO. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pagājušajā nedēļā jau 15. reizi noraidīja Taivānas lūgumu uzņemt savās rindās.
Šī un līdzšinējās neveiksmes saistāmas ar to, ka Ķīna Taivānu uzskata par savu provinci un ir panākusi, lai arī ANO Ģenerālā asambleja atzītu, ka Taivānai nepienākas neatkarība, jo tā ir tikai Ķīnas daļa.
Taivāna sevi par atsevišķu valsti pasludināja 1949. gadā, kad pēc zaudējuma pilsoņu karā komunisma pretinieki aizbēga uz Taivānas salu. Komunistiskā Ķīna sevi dēvē par Ķīnas Tautas Republiku, savukārt Taivānas oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika.
Taivāna no ANO tika izslēgta 1971. gadā, kad uzņēma Ķīnu. Pēcāk Taivāna tika izslēgta arī no ar ANO saistītajām organizācijām. Kopš 1973. gada Taivāna mēģinājusi iegūt novērotāja statusu ANO, tomēr pūliņi cietuši neveiksmi.
90. gadu sākumā mūsu valstij ar Taivānu bija labas attiecības. Rīgā darbojās Taivānas valsts ģenerālkonsulāts. Tomēr vēlākos gados, pakļaujoties Ķīnas spiedienam, Latvija izlēma, ka labas attiecības ar komunistisko Ķīnu ir svarīgākas, Taivānas ģenerālkonsulātu slēdza. Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras pirmajās dienās publiski paziņoja, ka mēs esam „za oģin Kitaj” jeb „par vienu Ķīnu”.
Krievijas premjers sevi piesaka bargi. Savas pirmās valdības sēdes laikā jaunais Krievijas premjerministrs Viktors Zubkovs uzbruka vairākiem ministriem, vainojot viņus pienākumu nepildīšanā un atkāpēs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas.
Pārmetumus par neapmierinošu darbu saņēma transporta ministrs Igors Ļevitins un vicepremjers Sergejs Ivanovs, lauksaimniecības ministrs Aleksejs Gordejevs.
Pagājušajā nedēļā V.Zubkovs iesniedza V.Putinam priekšlikumus par korekcijām Ministru kabinetā. Viņš nav izslēdzis iespēju kandidēt nākamgad gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Šomēnes bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs paziņoja par demisiju, un jaunā premjerministra izraudzīšanās tiek saistīta ar V.Putina mēģinājumiem izvēlēties pēcteci Krievijas vadītāja amatā. V.Zubkovs ir sens V.Putina draugs, un tiek uzskatīts, ka viņa vadītā valdība būs V.Putinam ērta. Par M.Fradkova atkāpšanās iemesliem min nepieciešamību pēc pārmaiņām vēlēšanu gaidās.
Vienojas saudzēt ozona slāni. Gandrīz 200 valstu delegāti pagājušajā nedēļā Monreālas konferencē pieņēmuši lēmumu par nepieciešamību izskaust ozona slāni noārdošo gāzu lietošanu, vēsta aģentūra AFP.
Monreālas konference notika 20. gadus pēc Monreālas protokola pieņemšanas, kura nolūks ir ierobežot ozona slānim bīstamo ķimikāliju lietošanu. Ozona slānis zemi pasargā no saules ultravioletā starojuma. Tagad pasaules valstu vadītāji vienojušies, ka halogēnogļūdeņražu (HCFC) ražošana attīstītajās valstīs jāpārtrauc nevis 2030., bet gan 2020. gadā un jaunattīstības valstīs nevis 2040., bet 2030. gadā.
Halogēnogļūdeņraži tiek izmantoti ledusskapjos un gaisa kondicionētājos.
Komentāri