Deputāts, vai viņš ievēlēts Saeimā vai pašvaldības domē, ir un paliek cilvēks, pareizāk gan – amatpersona, kurai savu uzticību dāvājuši pilsoņi.
Ko un kā drīkst darīt deputāts, regulē likumi, noteikumi. Tas, ka esi deputāts, vēl nenozīmē, ka tev viss atļauts. Tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk izskan pretējs viedoklis. Protams, no pašu deputātu mutes. Saeimā deputāts Valdis Kalnozols ierosinājis, ka tikai pati Saeima var lemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai noslēpuma kategorijas nomaiņu, nevis valsts drošības iestādes. Redz, esot par daudz gadījumu, kad pielaidi valsts noslēpumam izmanto nevis Valsts drošības nodrošināšanai, bet savstarpēju politisko attiecību kārtošanai. Viņš arī atgādina, ka pēc Satversmes Saeimas deputāts ir augstākā vara valstī un SAB nedrīkst subjektīvi ierobežot deputāta pilnvaras pilntiesīgi veikt tautas priekšstāvja pienākumus. Deputāts taču zina labāk nekā kādas tur drošības iestādes.
Odiozais deputāts Artuss Kaimiņš “oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijā paziņoja, ka vēlas bijušajam premjeram Andrim Šķēlem uzdot jautājumu un aicināja bijušo politiķi atklāt, vai viņš zina, kas deputāts Kaimiņš ir. Saprotams, kā kāds var nezināt, kas ir deputāts!
Saeimas deputāti pārliecībā – mēs esam galvenie, gudrākie utt. – sāk aizvien biežāk izpausties. Ja viņi tā dara, pašvaldību deputāti arī steidz izrādīt spožās spalvas. Parasti gan tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši opozīcijā.
“Kas vada domi? Mēs, deputāti. Un priekšsēdētājs ir tikai viens no mums, nu un tad, ka ievēlēts amatā? Viņam jāklausa mums. Kaut balsojām pret viņa ievēlēšanu,” nesen šādu viedokli pauda kāds vietvaras deputāts. Vēl arī uzsvēra, ka visas izpildinstitūcijas dara tā, kā deputāti liek. Arī domes darbiniekiem jāklausa deputāti. Nevis kāds tur domes priekšsēdētājs. Protams, te dzirdams aizvainojums, ka ar viņu kā opozīcijas deputātu nerēķinās, bet ļoti taču gribas sevi apliecināt. Tad var dot vaļu stāstiem, cik citi deputāti visu dara nepareizi. Lūk, ja viņš būtu priekšsēdētājs, ne tikai deputāts, tad gan būtu citādāk. Un tūlīt arī kāds uzrodas blakus, kurš papliķē pa plecu – sak, tad tiešām būtu dzīve. Lai nu tā būtu! Žēl, bet vēlētāji lēma citādāk. Un deputātam vismaz vajadzētu izlasīt, kas ir pašvaldības izpildinstitūcija, kurš to vada, kādas tās funkcijas.
Lai gan tiek uzskatīts, ka sabiedrība politiski kļūst izglītotāka, dzīvē redzams kas cits. Atliek apmeklēt domes sēdes, lai pārliecinātos. Īpaši pašvaldību deputāti pēc ievēlēšanas ir ļoti nezinoši, dažam vispār trūkst priekšstata, ko tad deputāts īsti dara, cik viņš ir vai nav varens. Diemžēl nav vairs tie laiki, kad varēja lemt, kā uzskatīja par pareizu, ir jāievēro likumi. To priekšā labajai gribai ne reizi vien jāpiekāpjas. “Mani likumi neinteresē, man iedzīvotāji prasa, viņiem vajag. Domei ir jāpalīdz, ja kādam vajag. Mums jādomā par mūsu cilvēkiem, ne likumiem,” pretī saka domes deputāts. Viņš jau neko sliktu, tikai aizstāv cilvēkus. Grūti pat iedomāties, kas notiks, ja visi tā domās un sāks darīt. “Kāds formālisms! Es taču skaidroju, ka esmu par, tagad vēl jābalso un jāsaka?” sēdē bija sašutusi kāda deputāte.
Vienā no pirmajām deputātu komitejas sēdēm kāds jaunievēlētais deputāts ilgi klausījās pieredzējušo kolēģu viedokļos, tad piecēlās un teica: “Neķeru laukumu!” To gan vajadzēja apgūt vismaz līdz deputāta mandāta apstiprināšanai. Pārējie neteica neko, tikai saskatījās, tad viens kolēģis teica, ka domē ir nopietni jāstrādā, te darbs nav izklaide.
Ilggadējais pašvaldības vadītājs Andris Neimanis atzīst, ka diemžēl ar katrām vēlēšanām daudzos novados deputātu kvalitatīvais sastāvs pasliktinās. “Uzņēmēji par deputātiem iet reti. Daudzi pašvaldībā strādājošie nedrīkst. Tie, kuri dzīvē ko sasnieguši, kam ir darbs, nevēlas un nav arī laika. Diemžēl nav darītāju, tādu, kuri saprastu, kā strādā pašvaldība, kas ir deputāts. Jā, tā ir cilvēku uzticēšanās, bet arī nopietns darbs. Lai to darītu, vajadzīgas zināšanas. Kādreiz par deputātiem kļuva dažādu nozaru speciālisti, viņi veidoja deputātu komandu, kas mērķtiecīgi strādāja,” saka Andris Neimanis. Viņš arī piebilst, ka deputātu ķīvēšanās vairākos novados, priekšsēdētāju maiņa rada bažas par mazo pašvaldību nākotni. Un priekšstats ir skaidrs – mazajos novados domes nav spējīgas strādāt, jāveido lielāki novadi.
Pirms gadiem Saeima secināja, ka sēžu translēšana kļuvusi par deputātu izrādīšanos. Tagad šo iespēju sapratuši pašvaldību deputāti. Sēdē, kas tiek ierakstīta un kuru pēc tam katrs var noklausīties, ir vērts izpausties. Izteikt replikas, sākt runāt par citu jautājumu. Pēc tam ar draugiem pie alus glāzes ir, ko paklausīties. Redz, kā es priekšniekam pateicu!
Dzīve visu noliekot savās vietās. Tikai vajadzīgs laiks. Diemžēl tas vajadzīgs arī, lai mācītos. Vismaz pieklājību, cieņu pret kolēģiem. Ar durvju aizsišanu, otra apsaukāšanu diezin vai kādu problēmu var atrisināt.
Lai nepatīkamais, kas bijis šajā gadā, te arī paliek! Sliktie vārdi, neiecietība, sevis turēšana pāri citiem, muļķības kā gudrības izrādīšana…
Komentāri