Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija
weather-icon
+1° C, vējš 3.05 m/s, R-ZR vēja virziens

Elektroniskais paraksts taupīs laiku

Druva
00:00
06.12.2006
13

, Latvijas pasta Vidzemes reģiona direktors

Elektroniskā paraksta (EME) ienākšana mūsu dzīvē radīs jaunas iespējas, arī laika ekonomiju, ko iztērējām, mērojot ceļu uz pasta nodaļu, lai nosūtītu dokumentus.

Tā kā pats samērā daudz lietoju internetu gan darbā, gan mājās, tad elektroniskā paraksta ieviešana būs ļoti izdevīga, jo varēšu nosūtīt dokumentus, neizejot no kabineta. E-paraksts apliecina, ka konkrēta persona, kurai tas pieder, dokumentu ir sagatavojusi un to nosūtījusi. Tas ir tāpat, kā parakstīt dokumentu ar savu personīgo parakstu un nosūtīt pastā kā ierakstītu vēstuli. Elektroniskā paraksta uzticamība būs lielāka, nekā parakstoties rokrakstā, jo, saņemot dokumentu, saņēmējs redzēs dokumentam pievienotu parakstu ar informāciju par dokumenta parakstītāju (vārds, uzvārds, personas kods) un laika zīmogu. Pieslēdzoties Latvijas pasta mājas lapai, var pārbaudīt, vai paraksta sertifikāts ir derīgs un dati atbilst patiesībai. Elektroniskais paraksts gan nederēs iestādēs, piemēram, pie notāra, kur juridiski noteikts, ka, parakstot dokumentu, jābūt klāt personīgi, un arī ar likumiem noteiktos gadījumos. Citos gadījumos šis paraksts der, tādēļ valsts un pašvaldību iestādēm dokumenti būs jāpieņem.

Elektroniskā paraksta ieviešana ir ceļa pašā sākumā. Pirmās iestādes, kas to ievieš, ir Hansabanka, Rīgas dome un Zemkopības ministrija. Latvijas pasts uzvarēja konkursā par 50 tūkstošu viedkaršu un elektronisko parakstu piegādi valsts ierēdņiem. Vienīgais akreditētais elektroniskā paraksta izplatītājs Latvijā ir Latvijas pasts.

Elektroniskā paraksta ieviešana var līdzināties kādreiz maksas karšu ieviešanai bankās, kad iestāžu darbiniekiem sāka ieskaitīt algas banku kontos. Veikalos vēl nebija iespējams ar maksājumu kartēm iegādāties preci. Tas bija kā apburtais loks – pakalpojums ir, bet izmantot to nevar. Tie, kuriem maksājumu kartes bija, gribēja tās izmantot, arī iepērkoties, tādēļ veikali bija spiesti pakalpojumu ieviest. Daudzi vairs neapmeklē veikalus, kuros maksājumu karšu sistēma nav ieviesta. Domāju, ka ar elektroniskā paraksta ieviešanu būs līdzīgi – pieaugs pieprasījums pēc šī pakalpojuma izmantošanas un paralēli veidosies vide, kur to izmantot.

Saņemot dokumentus ar elektronisko parakstu, tie uzņēmumi un iestādes, kas e-me vēl nebūs ieviesuši, būs spiesti to izdarīt. Domāju, lai sistēma sāktu perfekti strādāt, būs nepieciešami divi, trīs gadi.

Arī es vēlos ātrāk sākt izmantot elektroniskā paraksta iespējas. Latvijas pasta mājas lapā publicēti iespējamie e-paraksta izmantošanas veidi. Mani interesē, lai uz galda nekrājas papīru kaudzes. Uzskatu, ka e-paraksts ir arī dabai draudzīgs, jo mazināsies pieprasījums pēc papīra un līdz ar to tiks izcirsts mazāk koku. Citās valstīs e-parakstu izmanto jau vairākus gadus. Pirms pieciem gadiem no ārzemēm saņēmu e-pastu, kur teksta apakšā bija man tolaik nesaprotams zīmodziņš. Latvijā strādā pie tā, lai mūsu valsts iedzīvotāju elektroniski parakstītie dokumenti būtu spēkā arī ārvalstīs. Latvijas e – paraksts līdz ar to būs atzīstams Eiropas Savienības un ar laiku arī citās valstīs. Tas svarīgi arī tādēļ, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji veic darbu mājās citu valstu uzņēmumiem vai arī dibina ar tiem darba attiecības. E-paraksts dod priekšrocību darba līgumu parakstīt elektroniski. Tas nozīmē, ka nav jābrauc uz darba devēja valsti, kas izmaksā dārgi.

E-paraksta kartēs ir divu veidu sertifikāti, un tiem ir divi izmantošanas veidi – autorizācija un juridiskais paraksts. Autorizācija uzrāda dokumenta sūtītāju, un to ļoti ērti pielietot interneta vidē dažādās mājaslapās (piemēram, ar paroli atverot interneta bankas lapas vai dažādas datu bāzes), kā arī sūtot e-pasta vēstules. Juridiskajam parakstam (dokumentiem) jāpievieno laika zīmogs, kas gan ir papildu pakalpojums. Tas pierāda to, kad dokuments parakstīts un ka paraksts šinī laikā ir derīgs.

Interneta lietotājiem Latvijas pasts elektroniskā paraksta lietošanas iespēju piedāvāja no 4. oktobra. Cēsu 1. pasta nodaļā jau iespējams iegādāties elektroniskos parakstus. Šis pakalpojums būs liels palīgs lauku iedzīvotājiem, kuriem uz rajona centru bieži vien jāmēro garš ceļš.

Tiek domāts arī par iedzīvotājiem, kuriem mājās nav interneta pieslēguma. Pasta nodaļās, piesaistot Eiropas Savienības investīcijas, tiek veidoti interneta punkti, kuros iedzīvotāji varēs izmantot savu e-me viedkarti. Šādus interneta pakalpojumus Latvijas pasts jau piedāvā pasta centrā „Sakta” Rīgā.

Būtiska ir apmācība e-paraksta lietošanā. Latvijas pilsētās notiek semināri un konferences interesentiem, kā arī pašvaldību darbinieku apmācība. Zvanot uz Latvijas pasta bezmaksas tālruni 8008001, e-paraksta potenciālie lietotāji var iegūt nepieciešamo informāciju par e-me, kā arī par citiem Latvijas pasta piedāvātajiem pakalpojumiem. Uzskatu, ka bez interneta nākotnē nevarēs iztikt neviens, tādēļ e-paraksts nāk līdzi kā laika taupītājs, ļaujot izmantot iespēju, ko dod elektro-niskais laikmets. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
37

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
5
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi