Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Elektroniskais paraksts taupīs laiku

Druva
00:00
06.12.2006
20

, Latvijas pasta Vidzemes reģiona direktors

Elektroniskā paraksta (EME) ienākšana mūsu dzīvē radīs jaunas iespējas, arī laika ekonomiju, ko iztērējām, mērojot ceļu uz pasta nodaļu, lai nosūtītu dokumentus.

Tā kā pats samērā daudz lietoju internetu gan darbā, gan mājās, tad elektroniskā paraksta ieviešana būs ļoti izdevīga, jo varēšu nosūtīt dokumentus, neizejot no kabineta. E-paraksts apliecina, ka konkrēta persona, kurai tas pieder, dokumentu ir sagatavojusi un to nosūtījusi. Tas ir tāpat, kā parakstīt dokumentu ar savu personīgo parakstu un nosūtīt pastā kā ierakstītu vēstuli. Elektroniskā paraksta uzticamība būs lielāka, nekā parakstoties rokrakstā, jo, saņemot dokumentu, saņēmējs redzēs dokumentam pievienotu parakstu ar informāciju par dokumenta parakstītāju (vārds, uzvārds, personas kods) un laika zīmogu. Pieslēdzoties Latvijas pasta mājas lapai, var pārbaudīt, vai paraksta sertifikāts ir derīgs un dati atbilst patiesībai. Elektroniskais paraksts gan nederēs iestādēs, piemēram, pie notāra, kur juridiski noteikts, ka, parakstot dokumentu, jābūt klāt personīgi, un arī ar likumiem noteiktos gadījumos. Citos gadījumos šis paraksts der, tādēļ valsts un pašvaldību iestādēm dokumenti būs jāpieņem.

Elektroniskā paraksta ieviešana ir ceļa pašā sākumā. Pirmās iestādes, kas to ievieš, ir Hansabanka, Rīgas dome un Zemkopības ministrija. Latvijas pasts uzvarēja konkursā par 50 tūkstošu viedkaršu un elektronisko parakstu piegādi valsts ierēdņiem. Vienīgais akreditētais elektroniskā paraksta izplatītājs Latvijā ir Latvijas pasts.

Elektroniskā paraksta ieviešana var līdzināties kādreiz maksas karšu ieviešanai bankās, kad iestāžu darbiniekiem sāka ieskaitīt algas banku kontos. Veikalos vēl nebija iespējams ar maksājumu kartēm iegādāties preci. Tas bija kā apburtais loks – pakalpojums ir, bet izmantot to nevar. Tie, kuriem maksājumu kartes bija, gribēja tās izmantot, arī iepērkoties, tādēļ veikali bija spiesti pakalpojumu ieviest. Daudzi vairs neapmeklē veikalus, kuros maksājumu karšu sistēma nav ieviesta. Domāju, ka ar elektroniskā paraksta ieviešanu būs līdzīgi – pieaugs pieprasījums pēc šī pakalpojuma izmantošanas un paralēli veidosies vide, kur to izmantot.

Saņemot dokumentus ar elektronisko parakstu, tie uzņēmumi un iestādes, kas e-me vēl nebūs ieviesuši, būs spiesti to izdarīt. Domāju, lai sistēma sāktu perfekti strādāt, būs nepieciešami divi, trīs gadi.

Arī es vēlos ātrāk sākt izmantot elektroniskā paraksta iespējas. Latvijas pasta mājas lapā publicēti iespējamie e-paraksta izmantošanas veidi. Mani interesē, lai uz galda nekrājas papīru kaudzes. Uzskatu, ka e-paraksts ir arī dabai draudzīgs, jo mazināsies pieprasījums pēc papīra un līdz ar to tiks izcirsts mazāk koku. Citās valstīs e-parakstu izmanto jau vairākus gadus. Pirms pieciem gadiem no ārzemēm saņēmu e-pastu, kur teksta apakšā bija man tolaik nesaprotams zīmodziņš. Latvijā strādā pie tā, lai mūsu valsts iedzīvotāju elektroniski parakstītie dokumenti būtu spēkā arī ārvalstīs. Latvijas e – paraksts līdz ar to būs atzīstams Eiropas Savienības un ar laiku arī citās valstīs. Tas svarīgi arī tādēļ, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji veic darbu mājās citu valstu uzņēmumiem vai arī dibina ar tiem darba attiecības. E-paraksts dod priekšrocību darba līgumu parakstīt elektroniski. Tas nozīmē, ka nav jābrauc uz darba devēja valsti, kas izmaksā dārgi.

E-paraksta kartēs ir divu veidu sertifikāti, un tiem ir divi izmantošanas veidi – autorizācija un juridiskais paraksts. Autorizācija uzrāda dokumenta sūtītāju, un to ļoti ērti pielietot interneta vidē dažādās mājaslapās (piemēram, ar paroli atverot interneta bankas lapas vai dažādas datu bāzes), kā arī sūtot e-pasta vēstules. Juridiskajam parakstam (dokumentiem) jāpievieno laika zīmogs, kas gan ir papildu pakalpojums. Tas pierāda to, kad dokuments parakstīts un ka paraksts šinī laikā ir derīgs.

Interneta lietotājiem Latvijas pasts elektroniskā paraksta lietošanas iespēju piedāvāja no 4. oktobra. Cēsu 1. pasta nodaļā jau iespējams iegādāties elektroniskos parakstus. Šis pakalpojums būs liels palīgs lauku iedzīvotājiem, kuriem uz rajona centru bieži vien jāmēro garš ceļš.

Tiek domāts arī par iedzīvotājiem, kuriem mājās nav interneta pieslēguma. Pasta nodaļās, piesaistot Eiropas Savienības investīcijas, tiek veidoti interneta punkti, kuros iedzīvotāji varēs izmantot savu e-me viedkarti. Šādus interneta pakalpojumus Latvijas pasts jau piedāvā pasta centrā „Sakta” Rīgā.

Būtiska ir apmācība e-paraksta lietošanā. Latvijas pilsētās notiek semināri un konferences interesentiem, kā arī pašvaldību darbinieku apmācība. Zvanot uz Latvijas pasta bezmaksas tālruni 8008001, e-paraksta potenciālie lietotāji var iegūt nepieciešamo informāciju par e-me, kā arī par citiem Latvijas pasta piedāvātajiem pakalpojumiem. Uzskatu, ka bez interneta nākotnē nevarēs iztikt neviens, tādēļ e-paraksts nāk līdzi kā laika taupītājs, ļaujot izmantot iespēju, ko dod elektro-niskais laikmets. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
15

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
20
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi