Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece
Šodienas jaunieši, mācoties eksāmeniem, bieži ir neizpratnē, kas no mācību vielas jāatkārto vai jāpaspēj vēl apgūt, lai pārliecinoši parādītu savas zināšanas. Jau ilgāku laiku Latvijā nav eksāmenu biļešu. Izglītības satura un eksaminācijas centrs pārbaudes darbus veido tā, lai pārbaudītu ne tikai katra jaunieša zināšanas noteiktā mācību priekšmetā, bet arī viņa izpratni par mūsdienu aktualitātēm.
Kā 9., tā 12. klasēm eksāmeni ir rakstiski, tikai valodu eksāmenos ir arī mutiskā daļa. Eksāmenu veido trīs daļas – tests, uzdevumi un radošā daļa. 9. klašu skolēniem, kārtojot Latvijas un pasaules vēstures eksāmenu, jārēķinās, ka iespējams sastapties ar tēmām, kas tuvākas kādam citam priekšmetam, piemēram, ekonomikai. Jauniešiem ir jāseko līdzi aktuāliem notikumiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, it īpaši, ja plānots kārtot ģeogrāfijas eksāmenu vidusskolā. Dažkārt atbildes uz eksāmenu jautājumiem nav atrodamas mācību grāmatās, bet gan masu medijos. Šogad ģeogrāfijas eksāmenā viens no jautājumiem bija par to, ka Latvijai ir vairāk nekā 30 vidēja izmēra tankkuģi, no kuriem tikai divi kuģo zem Latvijas karoga. Skolēniem bija jānosauc divas valstis, zem kuru karogiem kuģo citi Latvijas tankkuģi, un jāpaskaidro, kāpēc tā notiek. Vēl vidusskolēniem ģeogrāfijas eksāmena darbā bija jāatbild uz jautājumu, kāpēc pašlaik daudzās pasaules valstīs un arī Latvijā aktualizējies rasisms. No tā var secināt, ja mūsdienu skolēns līdztekus mācībām neinteresējas par sociālpolitiskām aktualitātēm, viņam uz eksāmenu jautājumiem izcili atbildēt nav iespējams.
“9. klases Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā katru gadu parādās kas jauns,” pastāstīja Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Sīmane. “Šogad daudzos jautājumos bija akcentēta vēstures saistība ar mūsdienām. Uz eksāmena lapas, kas jāaizpilda, bija attēlota karikatūra no 20. gadsimta 30. gadiem, kurā vajadzēja saskatīt šodien ļoti aktuālo kredītu un līzingu ņemšanas problēmu. Diemžēl dažiem skolēniem neizdevās saskatīt sakritību.”
Šogad vēstures eksāmena radošajā daļā skolēniem vajadzēja atrast trīs pozitīvus notikumus Latvijas vēsturē laikā starp pasaules kariem un tos aprakstīt. Mums pierasts, ka Latvijas vēsture pārsvarā ir drūma, bet skolēniem, pildot radošo daļu, bija iespēja pierādīt pretējo, nosaucot vēstures faktus, kas liecina par valsts attīstību. Saņemt maksimālo punktu skaitu šajā daļā bija iespējams tikai tad, ja skolēns prata arī argumentēt viedokli. Katru gadu vēstures eksāmenā uzmanība tiek pievērsta vienam Latvijas vēstures posmam – šogad periodam starp pasaules kariem, bet eksāmenā pirms trim gadiem – 1. pasaules kara laikam. Tā kā Latvijas vēsturē ir daudz strīdīgu notikumu, par kuriem nevar runāt viennozīmīgi, skolēniem jābūt labām analītiskajām spējām un loģiskai domāšanai. Ja agrāk lielu uzsvaru pārbaudes darbos lika tieši uz gadu skaitļiem, tad tagad tas nav tik svarīgi. No skolēniem prasa izpratni par svarīgu vēsturisku notikumu secību, to cēloņiem un sekām, prasmi izvērtēt šos notikumus.
Šī gada Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā 9. klasēm bija daudz ekonomiskas dabas uzdevumu par 20. gadsimta 30. gadu laiku Latvijā – iekšējiem un ārējiem tirgiem, rūpniecības attīstības iespējām.
Grūtības skolēniem varētu sagādāt ne tikai eksāmena saturiskā daļa. Darba lapas tiek pavairotas lielā daudzumā un bieži vien attēli, kuri jākomentē vai ar kuru palīdzību jāizpilda uzdevumi, ir sliktas kvalitātes. Šogad 12. klases ģeogrāfijas eksāmena uzdevumu daļai pievienotā topogrāfiskā karte bija melnbalta un izplūdusi, tātad grūti saprotama lielai daļai skolēnu. Arī vairāki eksāmena jautājumi bija noformulēti tā, ka grūti saprotami, pastāvēja iespēja tos pārprast.
“Pašlaik izglītības pamatmērķis ir izaudzināt vispārīgi izglītotu jaunieti, kurš ir atvērts notikumiem sabiedrībā,” izglītības satura un eksaminācijas centra darbību eksāmenu sagatavošanā raksturoja vēstures skolotāja Inese Sīmane.
Komentāri