Ilze Vanaga, žurnāliste Eiropas Komisija (EK) 21.oktobrī sniegusi zināmā mērā retorisku atbildi Eiropas Parlamenta (EP) atkārtotam aicinājumam nepieļaut mājlopu klonēšanu pārtikas ražošanai, norādot, ka no klonētiem dzīvniekiem iegūti produkti var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, nelabvēlīgi ietekmēt lauksaimniecības tradīcijas Eiropā, apkārtējo vidi, kā arī apelēja pie dzīvnieku labturības principiem. Pieņemot lēmumu atļaut importēt klonu pēcnācējus, kā arī uzstādot īstermiņa aizliegumu klonētas produkcijas ražošanai Eiropā, EK liek noprast, ka Eiropas lauksaimniecības tradīcijas tuvākajā laikā varētu mainīties.
Attiecībā uz mājlopu klonēšanu pārtikas ražošanai pravietiskas prognozes tika izteiktas 2008.gadā, kad nozares eksperti noteica 2010.gadu kā izšķirošo klonu lauksaimniecības attīstībā un tirdzniecībā. Reaģējot uz EP pirmo aicinājumu aizliegt mājlopu klonēšanu pārtikas ražošanai, arī latviešu zemnieki un to vienojošās organizācijas pauda noraidošu attieksmi pret šīs industrijas attīstību Latvijā un Eiropā. Vienīgā sfēra, kurā klonēšana tika atbalstīta, ir zinātne. Viena no galvenajām pozīcijām, oponējot klonu pārtikas ražošanai, ietver ideju par Eiropas tradicionālās lauksaimniecības kā kvalitātes zīmoga saglabāšanu. Savukārt klonu industrijas aizstāvji, šķiet, ir uztvēruši pasaules tirgus attīstības impulsus un tiecas domāt daudz komerciālākā plāksnē. Savā paziņojumā arī EK norāda uz komerciālajām interesēm klonu audzēšanā, kas tiek traktēta kā „vienkārša un ātra dzīvnieku, kas tiek uzskatīti par ļoti produktīviem un izturīgiem sarežģītos apkārtējās vides apstākļos un slimības gadījumos, reproducēšana”. Uz Eiropas „tradīcijām” ar skepsi noraugās lielais ES konkurents ASV, kas klonēšanu uzskata nevis par šaubīgu eksperimentu ar vairākiem nezināmajiem, bet gan tehnoloģiju, kas uzlabo lauksaimniecības produktivitāti un kvalitāti. ASV vadošā dzīvnieku klonēšanas uzņēmuma „ViaGen” vadītājs Marks Valtons EP aktivitātes, kas vērstas pret klonu lauksaimniecības attīstību, uzskata par lielu kļūdu, ja Eiropa vēlas konkurēt ar ASV, Ķīnu un Dienvidameriku. Amerikas kompānijas pauž tieši pretēju viedokli Vakarzemes bažām attiecībā uz klonētas pārtikas kvalitāti. Par mēŗki klonu pārtikas ražošanai lauksaimniecībā tiek izvirzīts radīt vislabākos dzīvniekus, lai ražotu vislabāko gaļu. Tā kā tikai daži tūkstoši no vairāku simtu miljonu Amerikas ganāmpulka ir klonēti dzīvnieki, iespējams, ka satraukties par Eiropas tirgus pārpludināšanu ar klonu produkciju būtu pāragri. Tomēr pāragri nebūtu domāt par to, kā konkurēsim ar vienmēr attīstībā esošo ASV pasaules lauksaimniecības tirgū, saglabājot savas tradīcijas. Iespējams, tieši konkurences moments ar ASV un neprognozējami straujā industrijas attīstība bijuši aspekti, kas EK likuši būt piesardzīgai pret striktu aizliegumu izvirzīšanu un uzdot jautājumu – vai tuvākajā laikā nenāksies pārvērtēt Eiropas lauksaimniecības tradīcijas?
Sandra Kalneite: “Eiropas Parlamentā par šo tematu bija plašas diskusijas, kurās tika izvērtēta šādas pārtikas ietekme uz cilvēku veselību un secināts, ka šobrīd nav pietiekoši daudz pētījumu par to, kādu ietekmi uz cilvēka veselību atstāj klonētu dzīvnieku pārtikas izmantošana ikdienā. Kopā ar vairākiem kolēģiem atgādinājām, ka statistiski 42% klonēto dzīvnieku nomirst pirmajos trīs dzīves mēnešos. EP pieņēma lēmumu aizliegt klonēto dzīvnieku pārtikas ražošanu un arī es šo lēmumu atbalstīju, jo esmu pret klonēto dzīvnieku pārtikas ražošanu. Komisijai ir jārēķinās ar EP lēmumiem un arī dalībvalstu nostāju, kuras iebilst pret klonēto dzīvnieku gaļas izmantošanu pārtikas ražošanā. Tādēļ jau tagad var prognozēt, ka diskusijas par šo jautājumu tuvāko gadu laikā atkal aktualizēsies un EP deputāti rūpīgi izvērtēs visus faktus pirms tiks pieņemts lēmums.”
Komentāri