To, ka Latvijā ir zināma etniska problēma, šķiet, nenoliedz neviens, un sabiedrībā radies iespaids, ka krieviski runājošie vairāk ir Krievijas, nevis Latvijas patrioti. Taču kāds pētījums rāda, ka Latvijas krievvalodīgajā vidē iezīmējas plaisa.
Paaudžu plaisa, kas atklājas dzīves vērtību sfērā un pasaules uzskatu atšķirībās. Izrādās, Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem, kuri uzskata krievu valodu par dzimto un dzimuši jau pēc PSRS izjukšanas un Latvijas neatkarības iegūšanas, pēc pasaules uzskatu vērtībām daudzējādā ziņā atšķiras no Padomju Savienības paaudzes.
Šādus secinājumus ļāvis izdarīt pētījums, ko pērn veica žurnāls “Spektr. Press” kopā ar komunikācijas zinātņu doktori un stratēģisko konsultanti Olgu Procevskuju un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījuma tēma “Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret Eiropas vērtībām un dažādiem politiskajiem un sociālajiem jautājumiem”.
Šī socioloģiskā aptauja tika veikta 2020. gada jūlijā – septembrī ar Nīderlandes vēstniecības un Zviedrijas vēstniecības Latvijā atbalstu un aptvēra vairāk nekā 1100 respondentu no krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. “Spektr” norāda, ka tas, iespējams, bija lielākais respondentu skaits Latvijas socioloģisko aptauju vēsturē, kuru galvenā saziņas valoda ir krievu. Galvenais secinājums, ka vairāk nekā 73% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju pēc saviem uzskatiem ir eiropieši, viņi sevi tieši tā arī pozicionē; viņi ir cieši saistīti ar savu dzimteni, bet kategoriski nevēlas mainīt savu identitāti; augstu vērtē krievu kultūru un valodu.
“Sākotnēji “Spektr” pētījumi koncentrējās uz Eiropas uzskatiem, noskaidrojot, vai krievvalodīgie tos atbalsta Latvijā,” skaidro O. Procevskaja. “Bet tad mums kļuva interesanti, kā no paaudžu perspektīvas izskatās krievvalodīgo cilvēku pasaules uzskats. Dažādu paaudžu uzskatu atšķirība Latvijā principā ir maz pētīta, un, runājot par krievvalodīgo jaunatni, par viņiem gandrīz nekas nav zināms. Tātad krieviski runājošās jaunatnes uzskati Latvijā, to atšķirība no krievvalodīgo vecākās paaudzes uzskatiem, kā arī no Latvijas vienaudžu uzskatiem bija mūsu jaunā uzmanība.”
Pētījums rāda, ka vecuma grupā no18 līdz 30 gadiem ir visvairāk cilvēku, kas uzticīgi eiropeiskajām vērtībām – 76,2%. Viņi labāk par citām paaudzēm pārvalda latviešu valodu: 60% respondentu līdz 30 gadu vecumam novērtējuši savas valsts valodas zināšanas kā labas. Salīdzinājumam- par labām savas latviešu valodas zināšanas vērtē tikai 36,5% to, kuri ir vecumā no 51 līdz 75 gadiem.
Tāpēc “Spektr”secina, ka atrašanās krievvalodīgajā kultūras telpā, grāmatu lasīšana, filmu skatīšanās krievu valodā, jauniešiem vairs nav tik svarīga kā vecākajai paaudzei un tas jūtami ietekmē pasaules uztveri.
Krievvalodīgo jauniešu vidū ir mazāk neapmierināto ar Latvijas dalību ES (15,1%) nekā divās nākamajās vecuma grupās, kur rādītāji ir 22,1% (31 – 50 gadi) un — 23,7% (51 – 75 gadi).
45,4% krievvalodīgo līdz 30 gadu vecumam ir apmierināti ar Latvijas dalību NATO, savukārt vecuma grupā no 31 līdz 50 šādi atbildējuši tikai 35,1% respondentu, bet grupā, kas ir vecāka par 51 gadu, vēl mazāk— 25,2%.
Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, komentējot pētījuma rezultātus žurnālā “Spektr”, norāda, ka krieviski runājošo iedzīvotāju vidū pastāv paaudžu plaisa attiecībā pret vērtībām, kuras var tradicionāli saukt par eiropeiskām: “Par to liecina, piemēram, atbalsts viendzimuma laulībām vai uzsvars uz liberālajām brīvībām pretstatā reliģijai.”
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa, vērtējot pozitīvo attieksmi par Latvijas dalību NATO, to skaidro ar mediju ietekmi: “Jaunieši vairāk ir internetā, viņus neietekmē Kremlim pakļautie mediji, jo īpaši federālie Krievijas TV kanāli. Ir arī jaunieši, kas piedalās aktivitātēs, kuras Latvijas armija sadarbībā ar alianses partneriem veic skolās. ”
J. Rozenvalds gan secina, ka pagaidām nevajadzētu izdarīt pārāk optimistiskus secinājumus par krievvalodīgo un latviski runājošo jauniešu pasaules uzskatu konverģenci, jo daži pētījuma dati liek aizdomāties: “Ja mēs detalizētāk aplūkojam šo grupu, redzam, ka 18–24 gadus jauni cilvēki, kas tikai uzsāk neatkarīgu dzīvi, pauž zemāku piederības sajūtu Latvijai (62%), salīdzinot ar, piemēram, 25-34 gadus vecu cilvēku grupu, kur šī piederība ievērojami lielāka – 72%.
Grupā no 18 līdz 24 gadiem ir zemākas latviešu valodas zināšanas nekā, teiksim, 25-34 gadīgiem. Var teikt, ka jaunie cilvēki ne pārāk labas latviešu valodas zināšanas kompensē ar angļu valodas zināšanām. Iespējams, šie ir procesi, kas Igaunijā pamanīti pirms dažiem gadiem: jaunieši no dažādām etnolingvistiskām grupām savā starpā sazinās angļu valodā.”
Komentāri