Informācijas tehnoloģiju jomā Latvija ir pretešķību zeme. No vienas puses, iedzīvotājiem ir pieejams ātrs internets, ir daudz interneta lietotāju un darbojas veiksmīgi pašmāju tehnoloģiju risinājumi – sociālās tīklošanās vietne Draugiem.lv ir tikai viens no tiem. No otras puses, pēc valsts pasūtījuma izstrādātie tiešsaistes pakalpojumi mēdz būt dārgi un neparocīgi.
Spilgts piemērs ir projekts “Skolas.lv”, kas bija iecerēts kā informācijas vide skolēniem un viņu vecākiem, skolotājiem un skolu vadībai. Tajā tika ieguldīti 3,5 miljoni eiro, taču par veiksmīgu to nevarētu saukt. Beigās Izglītības un zinātnes ministrija no šīs sistēmas atteicās, jo tirgū jau darbojas divi līdzīgi un vietnei “Skolas.lv” bija vien saujiņa lietotāju. Ja lietotājiem ir pieejamas labākas sistēmas, nudien nebūtu pamata uzturēt vēl kādu. Taču no saimnieciskā viedokļa raugoties, miljoni te ir vienkārši notrallināti. Pērn Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par projekta pārtraukšanu un līdzekļu izšķērdēšanu. Lietu pašlaik izmeklē policija, taču pagaidām nekādas tālākas virzības nav un aizdomās turēto arī nav.
Ne mazāk skumji ir gadījumi, kad nepieciešamais e-pakalpojums formāli ir izstrādāts, taču tas nav ērts lietotājam. Te varētu minēt daudzus gadījumus, taču īpašs piemērs ir Būvniecības informācijas sistēmas projekts, kas izmaksāja 3,2 miljonus eiro, taču lietojamības ziņā šis risinājums ir tālu no optimālā. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” nesen vēstīja, ka, piemēram, Ķekavas pašvaldība līgumu par sistēmas lietošanu piekrita parakstīt tikai, pakļaujoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas draudiem, ka pretējā gadījumā tiks izskatīts jautājums par domes atlaišanu.
Pašlaik uzmanības centrā ir nonākuši elektroniskie pakalpojumi veselības sistēmā. Deviņu gadu laikā e-veselības projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet arī pašlaik pasākums neizskatās pārliecinošs. Veselības ministrija ir piekritusi pagarināt termiņu, no kura sākot darbnespējas lapas un receptes ir obligāti jāizsniedz elektroniskā formā.
Nav šaubu, ka e-veselība ir ļoti svarīgs projekts. Tā veiksmīgas ieviešanas gadījumā ērtāka dzīve būtu gan pacientiem, gan ārstiem, gan citiem, kam ar šo jomu iznāk kāda darīšana. Šāda sistēma ļautu arī izskaust dažādus veselības aprūpē iesaistīto personu negodīgas rīcības gadījumus, piemēram, zāļu nepamatotu izrakstīšanu. Tomēr, vērtējot šādus projektus, ir jāskatās nevis uz to, kā tie teorētiski varētu palīdzēt, bet gan uz to, kāds ir izdevies konkrētais tehniskais risinājums.
Pašlaik par e-veselību labus vārdus nedzird. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis ir norādījis, ka elektronisko recepšu un elektronisko darbnespējas lapu noformēšana šajā sistēmā ir laikietilpīga. Tas nozīmē, ka tā nevis palīdz ārstiem rīkoties efektīgāk, bet paņem vēl vairāk laika, kura ārstiem jau tā trūkst.
Kāpēc tā ar e-pakalpojumiem notiek? Rādās, ka iemesli ir meklējami gan pasūtītāju, gan izpildītāju pusē. Gan “Skolas.lv”, gan e-veselību izstrādā uzņēmums “Datorzinību centrs”, kas pieder bijušajai e-lietu ministrei Signei Bāliņai. Viņa ir skaidrojusi, ka abos šajos projektos sadarbība ar pasūtītājiem ir bijusi sarežģīta. Pasūtītāji nav spējuši definēt, ko īsti vēlas, projektu vadītāji te bijuši, te atkal pazuduši. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu atbalstītu projektu un programmu realizāciju, gan norādījusi, ka projekta “Skolas.lv” gadījumā problēmas ir bijušas ne tikai plānošanā, bet arī izpildes kvalitātē.
Protams, ne visi valsts veidotie elektroniskie pakalpojumi ir neveiksmīgi. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma tagad jau ir kļuvusi gluži lietojama. Portāls “Latvija.lv”, kas apkopo dažādus pieejamos elektroniskos pakalpojumus, ir itin noderīgs. E-paraksts, kas aizvieto ar pildspalvu uz dokumenta uzliekamo personas parakstu, arī darbojas pieņemami. Var gan uzdot jautājumu par to, vai par dažādu e-pakalpojumu izstrādi samaksātā nauda vienmēr atbilst to kvalitātei.
Rodas iespaids, ka daži no šādiem projektiem tiek veidoti, nevis lai patiešām atvieglotu iedzīvotāju ikdienu un palielinātu dažādu pakalpojumu aizsniedzamību. Tā vietā pamata ideja varētu būt pēc iespējas lielāku naudas līdzekļu “apgūšana”, un viss pārējais paliek novārtā. Rezultāts ir tāds, ka CFLA iepriekšējā ES plānošanas periodā par neatbilstoši iztērētiem atzinusi 7,9 miljonus eiro. Tos Eiropas Savienība (ES) nesegs, un tas būs jādara nodokļu maksātājiem. Kopumā informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu izstrādē šajā periodā ES Latvijā ieguldījusi 137 miljonus eiro un ir īstenoti 63 projekti.
Latvijai ir potenciāls gūt labus panākumus informācijas tehnoloģijās – infrastruktūra ir, atbilstoši cilvēkresursi ir, potenciālie lietotāji arī. Taču ar šīs nozares projektu vadību valsts pārvaldē nesokas. Kamēr tur netiks piesaistīti spējīgi tiešsaistes projektu vadītāji un kamēr nemainīsies attieksme pret līdzekļu “apgūšanu”, klupieni turpināsies.
Komentāri