Viss par un ap svētkiem, kas tuvojas. Par godu Latvijas simtgadei dejojam, dziedam, darinām rokdarbus un šo skaisto skaitli mēģinām apspēlēt vēl visvisādos veidos.
Cēsniece Monta Petaka ikdienā cilvēkus iepriecina ar pašas gatavotiem ēdieniem. Viņa ir konditore, un Montas piedāvājuma klāstā var atrast kā sāļos, tā saldos gardumus. Pagaidām gan neviena torte, kas būtu veltīta Latvijas simtgades tematikai, pie Montas neesot pasūtīta: “Neviens nav izteicis vēlmi ēdiena dekorēšanā izmantot skaitli 100, vārdu Latvija vai mūsu karoga krāsas. Tas gan ir pagaidām, varbūt kas mainīsies, kad novembris būs tuvāk. Latvijas simtgades tēmu izjūtu citādāk – pērkot pārtikas produktus. Uz vairākiem iepakojumiem ir šī tēma, un šķiet, ka pat nedaudz par daudz. Pašai svētku gaidīšanu vēl nav izdevies izbaudīt, jo lielāko dienas daļu pavadu virtuvē, šobrīd ir ļoti daudz pasūtījumu un brīvdienu tikpat kā nav. Lai nedaudz atpūstos, esmu ieplānojusi sestdienas vakarā apmeklēt Latvijas simtgadei veltīto zaļumballi Cēsu Pils parkā.
Ar īpašām sajūtām svētkus gaida Zaubes pagasta kultūras nama vadītāja Sandra Slavišena – Dorša: “Mēs jau laikus sākām gatavoties svētkiem. Uz Latvijas simtgadi izcelsim vairākus notikumus. Par godu svētkiem esmu notamborējusi 2,20 x 2,70 metrus garu galdautu, kas patlaban skatāms Dziesmu svētku izstādē. Tā kā Zaubē lepojamies ar mūsu lielo ozolu, tad mums no keramikas top liels ozols, kur katra koka lapiņa simbolizēs katru Zaubes iedzīvotāju. Tā būs mūsu dāvana pagastam. Tāpat top fotogrāfiju izstāde, kur varēs aplūkot dažādos gadalaikos fotografētu Zaubi. Bildes ir fotografētas, ietekmējoties no mākslinieka Vilhelma Purvīša gleznām. Viņš mācījies un dzīvojis Zaubē. Savukārt, ņemot vērā faktu, ka mums Zaubē ir piecas toršu cepējas, uz pašu simtgades pasākumu taps kopīgi cepta kūka, un tās gatavošanā varēs piedalīties ikviens interesents. Mums ir idejas, un mēs esam gatavi tās realizēt. Sajūtas, gaidot šos svētkus, protams, ir ļoti patīkamas un pacilājošas. Bet jāsaka, ka nekas nevar pārspēt sajūtas, kādas bija, piedaloties Dziesmu svētkos. Es gribētu, lai Latvijas dzimšanas dienā visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu tādas pašas izjūtas kā Dziesmu svētkos, kad svinējām savu valsti.”
Pārdomās par Latvijas simtgades gaidīšanu dalās arī trīs bērnu māmiņa Linda Circene no Priekuļiem: “Šie svētki man šķiet tik īpaši, jo mūsu ģimene tikai pirms pusgada atgriezās Latvijā. Pirms vairākiem gadiem abi ar vīru palikām bez darba un bijām spiesti doties peļņā uz ārzemēm. Bet Latvija vienmēr ir bijusi manā sirdī. Es zināju, ka reiz atgriezīsimies, un te nu mēs esam. Bērni dejo tautas deju kolektīvos, viņi gatavo priekšnesumus, kas būs skatāmi Latvijas simtgadei veltītos koncertos. Mēs ar vīru bērniem stāstām Latvijas vēsturi, stāstām par to, kādiem svētkiem valsts gatavojas. Mēs cenšamies apmeklēt izstādes un pasākumus. Vēl plānojam apmeklēt zaļumballes. Es gribu saviem bērniem iedot to īpašo sajūtu, ka viņi ir latvieši. Gribu, lai viņi lepojas ar to, kas ir, ar savu valsti.”
Uzņēmējs Uldis Krūze no Cēsīm Latvijas simtgadi gaida ar interesi: “Šobrīd situācija ir tāda, ka, lai arī kur mēs ietu, priekšā redzam kaut ko veltītu simtgadei. Bet tas nav slikti! Cilvēki gaida, plāno, gatavojas, un tas nozīmē, ka mums rūp sava valsts un neesam vienaldzīgi pret šādiem notikumiem. Manī tikai raisās pārdomas par to, kas notiks, kad svētki būs nosvinēti un salūts gaisā izšauts. Pagaidām šķiet, ka iestāsies klusums, miers, bet tajā pašā laikā apjukums, jo kaut kas tik liels un vērienīgs būs nosvinēts. Man tuva ir vēsture, un esmu daudz lasījis, interesējies par mūsu valsti. Šis gads un procesi, kas šogad notiek, viennozīmīgi tiks ierakstīti vēsturē. Bet es ceru, ka mēs tikpat vienoti kā šogad, tikpat draudzīgi kā jūlijā, dziedot Mežaparkā, paliksim arī tad, kad tiks pāršķirta nākamā vēstures lappuse.”
Gatavošanās Latvijas simtgadei notiek katrā novadā, katrā pagastā. Tas jo vairāk piešķir svētku sajūtu, ka varam būt lepni, svētkus piedzīvojot.
Komentāri