Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Dzimtā valoda – māte mana

Sallija Benfelde
11:02
26.07.2021
149

Vai ar mūsu dzimto un valsts valodu viss ir tik vienkārši, vai to mīlam un godājam?

Latviešu valodas aģentūra regulāri veic latviešu valodas situācijas izpēti, pašlaik notiek pētījuma “Valodas situācija Latvijā 2016-2020” datu apstrāde un analīze. Ar aģentūras laipnu palīdzību varēju ielūkoties pētījuma manuskriptā, un aģentūra atsūtīja arī citus datus.

Astoņdesmitajos gados grupas “Līvi” uzrakstītā dziesma “Dzim­tā valoda” tapa kā protests pret valodas politiku okupētajā Lat­vijā. Tās vārdu autors ir moldāvu dzejnieks Grigore Vieru, bet atdzejotājs – Imants Ziedonis. Dziesma uzvarēja “Mikrofona” dziesmu aptaujā, par spīti tam, ka varai tas ļoti nepatika. 2018. gadā radio SWH rīkoja aptauju “Visu laiku labākās simtgades dziesmas” un starp simts populārākajām un mīlētākajām dziesmām “Dzimtā valoda” bija otrajā vietā aiz Mārtiņa Brauna “Saule, Pēr­kons, Daugava”.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2000. gadā latviešu valoda dzimtā bija 58 procentiem, bet krievu – 37 procentiem valsts iedzīvotāju. Savukārt 2019. gadā latviešu valoda dzimtā bija 60 procentiem, bet krievu joprojām 37 procentiem iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka etniskā piederība ne vienmēr sakrīt ar valodas lietojumu un valodas lietojums un etniskais sastāvs ir dažādu vēsturisko situāciju un okupācijas gadu politikas sekas.

Dažādu gadu tautas skaitīšanas dati apliecina, ka krievu valodas lietojums krasi pieaudzis okupācijas gados. Piemēram, 1930. gadā trešās tautas skaitīšanas laikā krievu valoda kā dzimtā bija aptuveni 13 procentiem iedzīvotāju, 1959. gadā tas bija jau 31 procentam, bet 1989. gadā – 42 procentiem. Salīdzinot dažādas iedzīvotāju vecuma grupas, visvairāk latviešu valoda kā dzimtā ir gados jaunākiem cilvēkiem (vecumā līdz 24 gadiem) – aptuveni 69 procentiem -, bet vecuma grupā no 65 gadiem un vecākiem valsts valoda dzimtā ir 58,8 procentiem cilvēku.

Tie, kuri dzīvoja Latvijā okupācijas gados, vēl labi atceras, ka saziņa latviešu valodā publiskajā jomā bieži bija neiespējama. Šodien tā joprojām ir apgrūtināta dažos Latvijas reģionos pakalpojumu jomā. Turklāt aizvien pamanāmāk ikdienā ienāk angļu valoda, un jaunieši to nereti izmanto arī privātajā saziņā. Sabiedrības attieksme pret angļu valodu gan ir neitrālāka, jo tā nav uzspiesta okupācijas valsts valoda, bet brīvprātīga izvēle.

Priecē tas, ka latviešu valodā gada laikā (aptauja tika veikta 2019. gadā) bija sazinājušies gandrīz visi aptaujātie neatkarīgi no etniskās piederības vai dzimtās valodas. 93–97 procenti no visiem aptaujātajiem, kuri pēdējā gada laikā ir sazinājušies darbā, valsts un paš­valdību iestādēs, mācību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs, ikdienas situācijās uz ielas, veikalā utt., ir lietojuši latviešu valodu. Nedaudz mazāks ir to īpatsvars, kas ir lietojuši latviešu valodu pēdējā gada laikā sociālajos tīklos (90 procenti) un privātajās jomās, t. i., saziņā ar ģimeni un draugiem (83–87 procenti). Vislielākā daļa latviešu valodu pēdējā gada laikā ir lietojuši oficiālās saziņas jomās, kā arī publiskajā neformālajā vidē, bet mazāk – privātajā saziņā.

Protams, latviešu valodas lietojumu un prasmes dažādās situācijās nosaka arī vēsturiski noteiktais sabiedrības etniskais iedalījums Latvijas reģionos: Latgalē un lielākajās Latvijas pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā) latviešu īpatsvars ir zemāks nekā citur Latvijā. Mūsdienās galvenais demogrāfisko pārmaiņu iemesls ir migrācija. Turklāt valodu lietojumu nosaka ne tikai reģions vai pat pilsēta un pagasts, bet arī to apdzīvotās vietas rajoni. Piemēram, dažādās Rīgas daļās valodu lietojums atšķiras.

Savukārt to vidū, kuru dzimtā valoda ir latviešu, tās lietojumu ietekmē arī mūsdienu ekonomikas tendences un virzība. Var sacīt, ka valodu lietojumā pastāv zināma pilsētas un lauku opozīcija. Visvairāk latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju Latvijā dzīvo lauku teritorijās (74 procenti), citās pilsētās (izņemot Rī­gu) tie ir 61 procents. Rīgā tādu, kuru dzimtā valoda ir latviešu un kuri vienmēr runā latviešu valodā, tikai 45 procenti. Tāpat arī laukos ir visvairāk to aptaujāto, kam dzimtā valoda nav latviešu, bet kuri prot latviešu valodu ļoti labi vai labi (46 procenti).

Latgalē latviešu valodas prasmes rādītājus lielākoties nosaka demogrāfiskie rādītāji, vēsturiskais iedzīvotāju nacionālais sastāvs, arī ekonomisko un sociālo apstākļu ietekme nav mazsvarīga. Savukārt Rīgā līdzās citiem faktoriem nozīmīgu lomu ieņem globalizācijas izraisītie procesi.

Rīgā nokļūst un dzīvo lielākā daļa jauno iebraucēju, kuri latviešu valodu vismaz sākotnēji neprot nemaz. Latviešu valodas apguves iespējas un pieejamība šiem cilvēkiem ir ļoti svarīga pilnvērtīgai dzīvei valstī. Piemēram, 2015. gadā no visiem valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotājiem apmēram 26 procenti bija ārzemnieki, bet 2017. gadā tie bija jau 36 procenti. Lielākā daļa valodas prasmes pārbaužu tiek kārtotas tieši Rīgā un Latgalē.

Dati ir daudz plašāki un apjomīgāki nekā šajā rakstā minētie. Pēc mēneša vai diviem tie kopā ar secinājumiem tiks oficiāli publicēti un ar tiem varēs iepazīties katrs, kurš vēlēsies. Vien jāpiebilst, ka valstij vajadzētu nodrošināt latviešu valodas kursus, bet mums katram – runāt dzimtajā valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
23

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
25
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
31

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
37

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi