Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Dzimtā valoda – māte mana

Sallija Benfelde
11:02
26.07.2021
101

Vai ar mūsu dzimto un valsts valodu viss ir tik vienkārši, vai to mīlam un godājam?

Latviešu valodas aģentūra regulāri veic latviešu valodas situācijas izpēti, pašlaik notiek pētījuma “Valodas situācija Latvijā 2016-2020” datu apstrāde un analīze. Ar aģentūras laipnu palīdzību varēju ielūkoties pētījuma manuskriptā, un aģentūra atsūtīja arī citus datus.

Astoņdesmitajos gados grupas “Līvi” uzrakstītā dziesma “Dzim­tā valoda” tapa kā protests pret valodas politiku okupētajā Lat­vijā. Tās vārdu autors ir moldāvu dzejnieks Grigore Vieru, bet atdzejotājs – Imants Ziedonis. Dziesma uzvarēja “Mikrofona” dziesmu aptaujā, par spīti tam, ka varai tas ļoti nepatika. 2018. gadā radio SWH rīkoja aptauju “Visu laiku labākās simtgades dziesmas” un starp simts populārākajām un mīlētākajām dziesmām “Dzimtā valoda” bija otrajā vietā aiz Mārtiņa Brauna “Saule, Pēr­kons, Daugava”.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2000. gadā latviešu valoda dzimtā bija 58 procentiem, bet krievu – 37 procentiem valsts iedzīvotāju. Savukārt 2019. gadā latviešu valoda dzimtā bija 60 procentiem, bet krievu joprojām 37 procentiem iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka etniskā piederība ne vienmēr sakrīt ar valodas lietojumu un valodas lietojums un etniskais sastāvs ir dažādu vēsturisko situāciju un okupācijas gadu politikas sekas.

Dažādu gadu tautas skaitīšanas dati apliecina, ka krievu valodas lietojums krasi pieaudzis okupācijas gados. Piemēram, 1930. gadā trešās tautas skaitīšanas laikā krievu valoda kā dzimtā bija aptuveni 13 procentiem iedzīvotāju, 1959. gadā tas bija jau 31 procentam, bet 1989. gadā – 42 procentiem. Salīdzinot dažādas iedzīvotāju vecuma grupas, visvairāk latviešu valoda kā dzimtā ir gados jaunākiem cilvēkiem (vecumā līdz 24 gadiem) – aptuveni 69 procentiem -, bet vecuma grupā no 65 gadiem un vecākiem valsts valoda dzimtā ir 58,8 procentiem cilvēku.

Tie, kuri dzīvoja Latvijā okupācijas gados, vēl labi atceras, ka saziņa latviešu valodā publiskajā jomā bieži bija neiespējama. Šodien tā joprojām ir apgrūtināta dažos Latvijas reģionos pakalpojumu jomā. Turklāt aizvien pamanāmāk ikdienā ienāk angļu valoda, un jaunieši to nereti izmanto arī privātajā saziņā. Sabiedrības attieksme pret angļu valodu gan ir neitrālāka, jo tā nav uzspiesta okupācijas valsts valoda, bet brīvprātīga izvēle.

Priecē tas, ka latviešu valodā gada laikā (aptauja tika veikta 2019. gadā) bija sazinājušies gandrīz visi aptaujātie neatkarīgi no etniskās piederības vai dzimtās valodas. 93–97 procenti no visiem aptaujātajiem, kuri pēdējā gada laikā ir sazinājušies darbā, valsts un paš­valdību iestādēs, mācību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs, ikdienas situācijās uz ielas, veikalā utt., ir lietojuši latviešu valodu. Nedaudz mazāks ir to īpatsvars, kas ir lietojuši latviešu valodu pēdējā gada laikā sociālajos tīklos (90 procenti) un privātajās jomās, t. i., saziņā ar ģimeni un draugiem (83–87 procenti). Vislielākā daļa latviešu valodu pēdējā gada laikā ir lietojuši oficiālās saziņas jomās, kā arī publiskajā neformālajā vidē, bet mazāk – privātajā saziņā.

Protams, latviešu valodas lietojumu un prasmes dažādās situācijās nosaka arī vēsturiski noteiktais sabiedrības etniskais iedalījums Latvijas reģionos: Latgalē un lielākajās Latvijas pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā) latviešu īpatsvars ir zemāks nekā citur Latvijā. Mūsdienās galvenais demogrāfisko pārmaiņu iemesls ir migrācija. Turklāt valodu lietojumu nosaka ne tikai reģions vai pat pilsēta un pagasts, bet arī to apdzīvotās vietas rajoni. Piemēram, dažādās Rīgas daļās valodu lietojums atšķiras.

Savukārt to vidū, kuru dzimtā valoda ir latviešu, tās lietojumu ietekmē arī mūsdienu ekonomikas tendences un virzība. Var sacīt, ka valodu lietojumā pastāv zināma pilsētas un lauku opozīcija. Visvairāk latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju Latvijā dzīvo lauku teritorijās (74 procenti), citās pilsētās (izņemot Rī­gu) tie ir 61 procents. Rīgā tādu, kuru dzimtā valoda ir latviešu un kuri vienmēr runā latviešu valodā, tikai 45 procenti. Tāpat arī laukos ir visvairāk to aptaujāto, kam dzimtā valoda nav latviešu, bet kuri prot latviešu valodu ļoti labi vai labi (46 procenti).

Latgalē latviešu valodas prasmes rādītājus lielākoties nosaka demogrāfiskie rādītāji, vēsturiskais iedzīvotāju nacionālais sastāvs, arī ekonomisko un sociālo apstākļu ietekme nav mazsvarīga. Savukārt Rīgā līdzās citiem faktoriem nozīmīgu lomu ieņem globalizācijas izraisītie procesi.

Rīgā nokļūst un dzīvo lielākā daļa jauno iebraucēju, kuri latviešu valodu vismaz sākotnēji neprot nemaz. Latviešu valodas apguves iespējas un pieejamība šiem cilvēkiem ir ļoti svarīga pilnvērtīgai dzīvei valstī. Piemēram, 2015. gadā no visiem valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotājiem apmēram 26 procenti bija ārzemnieki, bet 2017. gadā tie bija jau 36 procenti. Lielākā daļa valodas prasmes pārbaužu tiek kārtotas tieši Rīgā un Latgalē.

Dati ir daudz plašāki un apjomīgāki nekā šajā rakstā minētie. Pēc mēneša vai diviem tie kopā ar secinājumiem tiks oficiāli publicēti un ar tiem varēs iepazīties katrs, kurš vēlēsies. Vien jāpiebilst, ka valstij vajadzētu nodrošināt latviešu valodas kursus, bet mums katram – runāt dzimtajā valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi