Redakcija saņēma liepājnieka K.Kronberga vēstuli, kurā viņš dalās iespaidos par Cēsīs redzēto. Autors raksta, ka Cēsīs nav bijis kopš 1944. gada, kad pilsētā valdījis kara posts, kad daudzas ēkas bijušas sagrautas, ar izsistiem logiem. Viņš velk paralēles arī ar šī brīža situāciju, jo pilsētā daudzviet pamanījis pamestas, pusbrukušas mājas.
“Skolas ielā māja ar aizsistiem logiem, arī pie baznīcas līdzīga ēka, kam aiznagloti logi un durvis. Blakus vēl rēgojas kara laika drupas. Arī Pļavas ielā divi grausti. Pretim bijusī pirts, kam tagad izsisti logi. Arī Vaļņu ielā dažviet līdzīgs skats, un bažas dara pamestā pienotavas ēka, kurai var pienākt šāds liktenis. Pat centrālajā Rīgas ielā rēgojas tikai pagrabs un krūmi. Vai tiešām pašvaldība nevar atrast īpašniekus un tos sodīt. Cēsis būtu skaista pilsēta, ja skatu nebojātu šie grausti,” raksta K.Kronbergs.
Cēsu domes būvvaldes vadītājs Jānis Zlaugotnis informēja, ka īpašniekiem savi īpašumi ir jāuztur kārtībā, kā to nosaka pašvaldības saistošie noteikumi un valsts likumdošana. Tiem, kuri to neievēro, tiek rakstītas brīdinājuma vēstules, viņus aicina uz pārrunām, bet rezultāts ir tāds, kāds ir.
Domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs atzina, ka pašvaldība līdz šim nav centusies mērķtiecīgi sodīt šo ēku īpašniekus: “Pašlaik uzsvars likts cīņai ar nelikumīgām būvēm. Ja teritorija ir nesakopta, tajā nepļauj zāli, pašvaldības policija var uzlikt sodu, bet par šiem graustiem jāpaļaujas uz īpašnieku godaprātu, ka viņi sakārtos īpašumu. Nav garantijas, ka sodīšana dos cerēto rezultātu, jo īpašnieks var ēku vienkārši iekonservēt, bet nekāda attīstība vienalga nenotiks. Saprotam, ka šī ir problēma, bet pagaidām nekādus kardinālus risinājumus neredzam.”
Var vien piebilst, ka tā nav tikai Cēsu, bet visu pilsētu problēma. Pat tik bieži slavētajā, sakoptajā Ventspilī starp skaistām un atjaunotām ēkām, pagalmiem ik pa brīdim pavīd pa kādam pamestam graustam.
Komentāri