Pavasaris aizslīdējis garām gandrīz nemanot – vēl tikko šķendējāmies par ziemas “aizsēdēšanos”, un nu jau maijā vasara, šķiet, sen kā atnākusi ar karstumu, sausumu un pat negaisiem. Taču līdz ar īsbikšu un plandošo kleitu prieku strauji piezadzies arī ir tas brīdis, kad pastaiga mežā, dārza darbi vai pat mirklīga pasēdēšana pilsētas parkā uz soliņa var beigties ar nepatīkamu pārsteigumu no tikpat siltumu mīlošajām ērcēm.
Vai kļūstam uzmanīgāki attiecībā uz ērcēm, cik daudzi saslimstam ar to pārnēsātajām slimībām un kādu profilaktisko atbalstu nodrošina valsts? Atbildes uz ērču aktivitātes laika jautājumiem “Druva” meklē statistikā, uzklausot iedzīvotāju pieredzēto un Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālistu skaidrojumus.
Pēdējās dekādes ikgadējie saslimstības rādītāji par ērču pārnēsātajām slimībām viļņveidīgi te aug, te krītas. Svārstības ik pāris gadu mēdz būt visai ievērojamas, tomēr nekas tā arī neliecina par konsekventu saslimšanas samazināšanos vai izplatības palielināšanos. SPKC biļetenu dati liecina, ka pērn vidēji uz 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ar ērču encefalītu saslimuši 11 cilvēki, kas ir pat nedaudz mazāk nekā 2016.gadā. Kopumā pagājušajā gadā ērču encefalīts konstatēts 214 pacientiem, arī mazāk zināmās erlihiozes gadījumu skaits pērn krities – bijuši tikai 26 pacienti ar šādu diagnozi. Turpretī laimboreliozes jeb tā sauktās Laimas slimības skarto skaits 2017.gadā pieaudzis vairāk nekā ceturtdaļu – ja aizpērn šādi pacienti bijuši 479, tad pērn jau 612. Pat šī gada pirmajos trijos mēnešos jau konstatētas 48 saslimšanas ar Laimas slimību.
Pasargāt sevi un ģimeni no saslimšanas ar ērču encefalītu iespējams vakcinējoties, kas gan nav lēts pasākums – vakcīnas cena svārstās ap 30 eiro, kā arī vēl pieskaitāma maksa par injekcijas veikšanu ģimenes ārsta praksē vai jebkurā citā veselības aprūpes iestādē. Kopš 2016.gada jūnija – nu jau gandrīz 12 gadus – valsts gan apmaksā vakcināciju pret ērču encefalītu visiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī tiem bērniem vecumā no viena līdz 18 gadiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir endēmiskajā teritorijā jeb rajonā, kur pēdējā piecgadē konstatēta īpaši paaugstināta saslimstība ar ērču encefalītu. Ik gadu šo teritoriju saraksts tiek pārskatīts, šogad kā endēmisks atzīts 31 novads, tostarp arī četri novadi vēsturiskajā Cēsu rajonā: Amatas, Jaunpiebalgas, Pārgaujas un Priekuļu. Bērniem, kas dzīvo novados un pilsētās, kuras nav atzītas par endēmiskajām teritorijām, līdz divu gadu vecumam noteikta vakcinācijas atlaide 50% apmērā, kā arī 25% atlaide pieejama grūtniecēm un sievietēm līdz 42.dienai pēc dzemdībām.
Pilns vakcinācijas kurss paredz trīs secīgas injekcijas: pēc pirmās devas otrā vakcinācijas reize jāieplāno viena līdz trīs mēnešu laikā, trešā pēc gada. Kopējās vakcinācijas izmaksas izvēršas diezgan lielas. Tomēr SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas galvenā epidemioloģe Dace Viļuma secina – lai gan lēni, tomēr pēdējos gados arī palielinās to bērnu skaits, kuru vecāki izšķiras par labu vakcinācijai, samaksājot paši. Ja 2014.gadā par ģimenes budžeta naudu tika iegādātas 12,5 tūkstoši vakcīnu bērniem, tad 2017.gadā par pašu līdzekļiem jau vakcinēti vairāk nekā 17,3 tūkstoši bērnu.
Uz abām pārējām ērču pārnēsātajām slimībām – erlihiozi un laimboreliozi – šādas vakcīnas patlaban nav pieejamas. Līdz ar to SPKC speciālisti īpaši mudina iedzīvotājus pastaigām dabā rūpīgi sagatavoties – pielāgot apavus un apģērbu tā, lai ērces nevarētu viegli pakļūt zem tā. Tas nozīmē izvēlēties apģērbu ar iespējami ciešu savilkumu piedurknēs, ap potītēm un arī kaklu, kā arī nosegt matus ar cepuri vai lakatu. Bikšu galus ieteicams ielikt zeķēs un riskantās apģērbu savienojumu vietas vēl apstrādāt ar insektus atbaidošu līdzekli. Svarīgi arī ik pa brīdim uzraudzīt, vai apģērbam nav pieķērusies ērce, kamēr to ir vēl viegli notraukt.
Vairākkārt dzirdēts, kā atrastas jau piesūkušās ērces, kaut cilvēks nemaz nav gājis mežā vai pļavā. “Druva” uzklausīja arī vairāku iedzīvotāju stāstīto par bērniem noņemtām ērcēm pēc spēlēm rotaļlaukumā, kā arī pieaugušajiem pēc dārza darbiem vai pat īsas pastaigas pilsētas centrālajā parkā. Tādēļ arī iedzīvotāji tiek mudināti pēc jebkurām āra aktivitātēm vienmēr rūpīgi apskatīt visu ķermeni, kā arī regulāri pārbaudīties, ja mājās ir kāds mājdzīvnieks, kurš uzturas gan ārā, gan telpās.
Ērču aktivitāte ik gadu sākas jau tajā brīdī, kad gaisa temperatūra dienā pakāpjas dažus grādus virs nulles – tad no zemsedzes izlīdušās ērces jau ir spējīgas pieķerties cilvēkiem un dzīvniekiem. Tomēr īpaši aktīvas tās kļūst, kad gaisa temperatūra arī naktī ir stabili virs nulles.
Komentāri